Atstājot pagātnei valsts kultūrapziņā un unesco kalendārā iezīmēto Raiņa un As



Yüklə 43,54 Kb.
Pdf görüntüsü
tarix27.12.2017
ölçüsü43,54 Kb.
#18236


4

raKStI

Atstājot  pagātnei  valsts  kultūrapziņā  un 

UNESCO  kalendārā  iezīmēto  Raiņa  un  As-

pazijas  150.  dzimšanas  dienas  atceri  un 

iesoļojot 2016. g., mūsdienu cilvēka apziņa 

maldās nedrošībā, neziņā un šaubās par glo-

bālā  saprāta  uzvaru  augošās  starptautiskās 

spriedzes  un  civilizāciju  konkurences  laikā. 

Tieši  šis  apstāklis  tika  ņemts  vērā,  iecerot 

kārtējo  “Latvijas  Zinātņu  Akadēmijas  Vēs-

tu” A sadaļas humanitārajām un sociālajām 

zinātnēm  atvēlēto  laidienu,  kuram  dotais 

atslēgas vārds “Sakralitāte” raksturotu cilvē-

ces uzkrāto pamatvērtību kopumu, bet kuru 

šajā turbulentajā laikā zināmā mērā izjūtam 

kā  apdraudētu.  Cits  krājuma  tematiskās  

ievirzes motivācijas aspekts ir zinātnieku un 

sabiedrības pieaugošā interese par Reformā-

cijas 500 gadu vēsturi un tās izraisīto seku 

analīze konfesionālajā, garīgajā, sociālajā un 

kultūras  sfērā.  Ievērojamai  jubilejai  veltīto 

diskusiju uzmanības centrā turpmākajos ga-

dos noteikti nokļūs arī šajā krājumā diskutē-

tajām problēmām radniecīgas tēmas, kā dēļ 

lielu daļu šī “LZA Vēstu” laidiena rakstu un arī 

pašu  krājumu  var  uzskatīt  par  Reformācijas 

gadskārtas pasākumu priekšvēstnesi.  

Pēc  sastādītāja  redzējuma,  krājums  tika 

iecerēts trīsdaļīgs, un, pateicoties autoru at-

saucībai un kopīgi sajustajai atbildībai, tādu 

to arī ir bijis iespējams strukturēt. No pirmās 

sadaļas “Mūžīgo vērtību aksioloģija mūsdie-

nu skatījumā” tika gaidīts sakralitātes jēdzie-

na izpratnes uzstādījums tā uztveres dziļumā 

un  plašumā.  Latvijas  divu  vadošo  konfesiju 

hierar hijas augstāko pakāpju vadītāju iesnieg-

tie raksti iezīmē indivīda ceļu uz sevis izziņu, 

pašpilnveidi  un  sevis  realizāciju  sabiedrībā, 

kura  ilgu  gadsimtu  gaitā  ir  kaldinājusi  kris-

tīgās vērtības, kas mūsdienās tiek pakļautas 

laika  un  izturības  pārbaudei.  Latvijas  kato-

ļu  baznīcas  Rīgas  arhibīskaps,  metropolīts  



Dr. theol

Zbigņevs  Stankevičs  savā  rakstā 

“Cilvēks un sakralitāte” tiecas definēt indivī-

da un sakralitātes attiecības kultūras paradig-

mās  un  ieskicē  Eiropas  civilizācijas  ceļu  uz 

Dieva izpratni. Rakstā “Baisais, valdzinošais 

svētums” Latvijas evaņģēliski luteriskās baz-

nīcas Rīgas arhibīskaps 

Jānis Vanags aplūko 

reliģiskā  pārdzīvojuma  dabu  un  ietekmi  uz 

personības  un  sabiedrības  vērtību  veidoša-

nos.  Ar  daudzu  vēsturē,  literatūrā,  dzīvē  un 

teoloģiskajā  praksē  rastu  piemēru  palīdzību 

autors  salīdzina  gan  savu,  gan  jebkura  sa-

biedrības locekļa iespējamo izpratni par “svē-

tuma”  jēdzieniskā  satura  un  tā  izpausmes 

komplekso dabu. 

Ar  gandarījumu  var  atzīmēt  erudītā 

vācu  teologa  un  baznīcas  vēstures  pētnieka  

Dr. theol. 

Ulriha  Šēnborna  (Schoenborn

apjomīgās apceres “Sakralitāte — vēlīnā mo-

dernisma  izaicinājums  jeb  “svēts”  —  tas  ir 

jēdziena  “vienalga”  pretmets”  (Sakralität —  



Herausforderung der Spätmoderne oder: 

Heilig ist das Gegenteil von egal) organisko 

PRIEKŠVĀRDS “LZA VĒSTU” LAIDIENAM

 

“SAKRALITĀTES ASPEKTI 



UN 21. GADSIMTA IZAICINĀJUMI”

Ojārs Spārītis

LZA prezidents 


5

SAKRALITĀTES ASPEKTI UN 21. GADSIMTA IZAICINĀJUMI

iekļaušanos  izdevuma  saturā.  Autora  dis-

kurss  ir  veltīts  mūsdienu  sekulārās  sabiedrī-

bas  reakcijai  uz  plašo  piedāvājuma  spektru, 

ar  kādu  visdažādākās  alternatīvās  vērtību 

sistēmas un individuālie garīguma meklējumi 

tiecas aizstāt oficiāli atzīto reliģiju. Akadēmis-

ki  analizējot  mūsdienu  patērētājas  sabied-

rības  banalizētā  jēdziena  “svētums”  saturu,  

U.  Šēnborns  brīdina  par  šādas  vienkāršotas 

pieejas biedējošajām sekām, kas draud ar ga-

rīgu iztukšošanos. Ar iepriekšējo rakstu lieliski 

korespondē  Latvijas  Universitātes  profesores 



Dr. phil. 

Skaidrītes  Lasmanes  apcere  “Svē-

tuma identitāte un komunikācija”, kurā arī ir 

vērtēta jēdziena “sakrālais” pretrunīgā un ne-

noteiktā identitāte, tās meklējumi un skaidro-

jumi filozofijā un socioloģijā. 

“LZA  Vēstu”  numura  otrajā  sadaļā  “Sa-

kralitātes nemateriālie aspekti” iekļauti raks-

ti,  kuru  uzdevums  ir  identificēt  dažādas  —  

pārsvarā imanentā vidē — fiksējamas sakra-

litātes  modulācijas.  Šāda  misija  krājumā  ir 



Dr. art. 

Ievas Paulovičas apcerei “Zviedrijas 

baznīcas likums un mūzika Vidzemē 17.–18. 

gadsimta mijā”, kurā autore vērtē 1686. g. 

apstiprinātā Zviedrijas baznīcas likuma ietek-

mi uz baznīcas organizāciju un dievkalpojuma 

kārtību,  kā  arī  uz  garīgās  mūzikas  attīstību 

un tās iesakņošanos Vidzemes lauku draudžu 

liturģiskajā praksē 17.–18. gs. beigās un vē-

lāk.  filoloģijas  zinātņu  doktors 

Pauls  Daija 

rakstā  “Vācbaltiešu  garīdznieki  —  latviešu 

rakstnieki apgaismības laikmetā” vērtē vācu 

mācītāju lomu latviešu literārās valodas attīs-

tīšanā, gramatikas izveidē un valodas normu 

definēšanā,  kas  radīja  paradoksālu  situāciju 

Latvijas kultūrā, proti, latviešu literārās valo-

das un pirmo latviešu valodā iespiesto tekstu, 

literāru  prozas  un  dzejas  darbu  radītāji  bija 

vācieši. Lai sagatavotu savu publikāciju, filo-

loģijas doktore, Latvijas universitātes profeso-

re Dr. habil. philol



Janīna Kursīte ir veikusi 

sarežģītu  socioloģiskās  aptaujas  darbu  un 

ieguvusi  statistiski  un  kvalitatīvi  vērtējamu 

datu kopu. Rakstā “Sakralitātes jeb svētuma 

uztvere  mūsdienās”  ir  analizētas  dažādas 

klasifikācijas paradigmas, kas ietver Latvijas 

iedzīvotāju un trimdas pārstāvju atbildes uz 

anketas  jautājumiem  un  ir  ļāvušas  izveidot 

“sakrālu  jēdzienu  klasifikatoru”.  Tā  būtiskā-

ko  vērtību  klāstā  ir  pārdabiskuma  jēdziens, 

simbolu garīgā ietilpība, Latvijas ainavas un 

sakrālo īpašību kolektīvie koncepti. 

Pēc  krājuma  sastādītāja  domām,  īpaša 

nozīme  piešķirama  pagājušā  gadsimta  mili-

tāro kataklizmu radīto sociālo traumu pārva-

rēšanai mūsdienu sabiedrībā. Pārdomām par 

karā kritušo karavīru neizbēgamā likteņa tra-

ģiku, par šī likteņa nolēmumu nesaskaņotību 

ar piepildītas dzīves iespējamību un mūsdie-

nu sabiedrības vēlmi rast karā kritušo cīnītāju 

mirstīgajām atliekām cilvēka cienīgu atdusas 

vietu.  Par  to,  kā  saskaņot  kara  rētas  uzjun-

došos  pārapbedīšanas  procesus  ar  kristīgai 

memoriālkultūrai piemītošu ētisko un estētis-

ko  formu.  Savās  pārdomās  ar  lasītāju  raks-

tā  “Latviešu  karavīru  komemorācija  kristīgā 

skatījumā” dalās teoloģijas doktors un Lutera 

akadēmijas profesors 



Guntis Kalme, apcerot 

ikdienas  leksikā  nesastopama  jēdziena  “mi-

litārā  komemorācija”  saturu  un  jēgu.  Miera 

laikā  dzīvojošas  sabiedrības  ausīm  neierasti 

skan  pārdomas  par  karavīru  komemorāciju, 

kas ir nozīmīga militārās kultūras sastāvdaļa 

un kuras loma ir uzturēt sabiedrības apziņā 

augsti ētisku imperatīvu attieksmē pret kara-

darbību un — nāvi.

Akadēmiskā rakstu krājuma trešajā sada-

ļā raksti ir kārtoti pēc hronoloģiskā principa. 

Tie ir veltīti pārdomām par sakrālās arhitek-

tūras un mākslas iespējām atspoguļot garīgās 

vērtības un paust materiālā formā laikmetam 

raksturīgās  idejas.  Rakstā  “Konfesionalizāci-

jas  laika  liecības  Livonijas  mākslas  artefak-

tos”  Dr. habil. art

Ojārs  Spārītis  pievēršas  

16.  gs.


  Latvijas  tēlotājas  mākslas  liecībām 

par reformācijas un kontrreformācijas vērtīb-

orientieru  pārmaiņām.  Tuvojoties  Reformā-

cijas  500.  gadskārtai,  būtisks  kļūst  viedok-

ļu  pārvērtēšanas  un  uzskatu  precizēšanas 

uzdevums  par  šo  turbulento  konfesionālās 

šķelšanās procesu, kas rosināja jaunu garīgās 



6

raKStI

un  arī  sadzīves  kultūras  arhetipu  rašanos. 

Tie  kā  jutīgi  indikatori  liecina  par  spēju  ātri 

reaģēt  uz  garīgās  konjunktūras  pārmaiņām, 

fiksē dažkārt pavisam pretējus viedokļus un 

iemūžina mākslas darbos savulaik nesamie-

rināmu doktrīnu tēzes. Rundāles pils muzeja 

direktors Dr. h. c. 



Imants Lancmanis rakstā 

“Baznīca pilī. Sakrālais un laicīgais frančes-

ko Bartolomeo Rastrelli celtnēs Latvijā” atklāj 

ievērojamā itāļu arhitekta realizēto, taču laika 

pārmaiņās bojā gājušo Jelgavas un Rundāles 

piļu kapelu ārkārtīgi savdabīgo un Latvijas ro-

koko  kultūrai  absolūti  netipisko  sakrālceltņu 

vēsturi. Pētot Latvijas sakrālo kultūru, māks-

las vēsturniece Dr. art. 

Kristīne Ogle rakstā 

“Jelgavas  “Uzvaras  Dievmāte””  ir  nonākusi 

pie negaidīta atklājuma, izzinot par pazudušu 

uzskatītas Jelgavas katoļu kopienas “Uzvaras 

Dievmātes”  gleznas  ikonogrāfiskās  evolūci-

jas un rašanās ceļus, noskaidrojot arī jezuītu 

kongregācijas vidē strādājušā gleznas autora 

Johana Andreāsa Leitnera vārdu. 

Jūgendstila  perioda  kultūras  pētnieces 

Latvijas  Mākslas  akadēmijas  asociētās  pro-

fesores  Dr. art. 

Silvijas  Grosas  apcere  “Sa-

kralitātes  šifri  jūgendstila  perioda  baznīcu 

arhitektūrā”  ir  veltīta  divu  19.  un  20.  gs. 

mijā  atzītu  arhitektu;  dievnamu  projektētā-

ju  Vilhelma  Bokslafa  un  Edgara  frīzendorfa 

jaunradei. Viņu sadarbības rezultātā ir tapuši 

divi ievērojamākie jūgendstila formu dievna-

mi  —  luterāņu  baznīca  Dubultos  un  Krusta 

baznīca  Čiekurkalnā,  Rīgā.  Autore  piedāvā 

šo  sakrālceltņu  arhitektūras  un  formveides 

analīzi. Krājumu noslēdz arhitekta

 Jāņa Dri-

pes raksts “Mūsdienu baznīcu arhitektūra —  

vispārējās  tendences  un  īpašās  parādības”. 

Erudītais  modernās  arhitektūras  vērtētājs 

atklāj  savu  profesionālo  skatījumu  uz  nova-

torismu dievnamu arhitektūrā un diskutē par 

mūsdienu sakrālās arhitektūras telpiskās or-

ganizācijas  un  mākslinieciskās  izteiksmes 

līdzekļu  iespējām,  iemiesojot  garīguma  ide-

jas.  Pēc  koncentrēta  pasaules  ievērojamāko 

sakrālās  arhitektūras  piemēru  uzskaitījuma 

un  to  arhitektu  pieminējuma  raksta  autors 

piedāvā  savu  atzinīgo  skatījumu  uz  latviešu 

arhitekta Gunāra Birkerta ASV pilsētu reliģis-

kajām draudzēm projektēto, arī uz Skandinā-

vijas  zemju  arhitektu  veikumu  modernu  un 

mūsdienu  sabiedrību  emocionāli  uzrunājošu 

dievnamu radīšanā Somijā, Zviedrijā un Dā-

nijā. Pieminot baznīcu formveides tendences 

pasaulē, J. Dripe ar atzinību novērtē arī lat-

viešu  arhitektu  veikumu  modernas  sakrālās 

kultūras attīstīšanā Latvijā.

Pateicoties  ikvienam  autoram  par  da-

lību  šī  rakstu  krājuma  sagatavošanā  un  tā 

bagātināšanā  ar  jaunu  informāciju,  rosino-

šiem  pārspriedumiem  un  vērtīgām  atziņām, 

krājuma  sastādītājs  izsaka  gandarījumu  par 

autoru  atbildību,  kvalitatīviem  rakstiem  un 

tajos pausto domu atspoguļojošām ilustrāci-

jām.  Gan krājuma kopējā tematiskā ievirze, 

gan rakstu autoru attieksme visdažādāko sa-

kralitātes aspektu iztirzājumā liecina par to, 

ka uz 2016. g. sliekšņa mēs visi meklējam 

atbildes uz sarežģītiem jautājumiem par sa-

vas  vērtību  pasaules  koordinātām  un  stipri-

nām savas eiropiskās gara kultūras pamatu, 

lai  varētu  labāk  izprast  un  sekmīgi  sagaidīt 

nākotnes izaicinājumus. 

Šis žurnāla "LZA Vēstis” laidiens "Sakra-

litātes  aspekti  un  21.  gadsimta  izaicināju-

mi"  ir  iespiests  ar  LZA  Goda  mecenāta  Ata 



Sausnīša atbalstu. Paldies autoru un lasītāju 

vārdā!

Yüklə 43,54 Kb.

Dostları ilə paylaş:




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©genderi.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə