4
raKStI
Atstājot pagātnei valsts kultūrapziņā un
UNESCO kalendārā iezīmēto Raiņa un As-
pazijas 150. dzimšanas dienas atceri un
iesoļojot 2016. g., mūsdienu cilvēka apziņa
maldās nedrošībā, neziņā un šaubās par glo-
bālā saprāta uzvaru augošās starptautiskās
spriedzes un civilizāciju konkurences laikā.
Tieši šis apstāklis tika ņemts vērā, iecerot
kārtējo “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēs-
tu” A sadaļas humanitārajām un sociālajām
zinātnēm atvēlēto laidienu, kuram dotais
atslēgas vārds “Sakralitāte” raksturotu cilvē-
ces uzkrāto pamatvērtību kopumu, bet kuru
šajā turbulentajā laikā zināmā mērā izjūtam
kā apdraudētu. Cits krājuma tematiskās
ievirzes motivācijas aspekts ir zinātnieku un
sabiedrības pieaugošā interese par Reformā-
cijas 500 gadu vēsturi un tās izraisīto seku
analīze konfesionālajā, garīgajā, sociālajā un
kultūras sfērā. Ievērojamai jubilejai veltīto
diskusiju uzmanības centrā turpmākajos ga-
dos noteikti nokļūs arī šajā krājumā diskutē-
tajām problēmām radniecīgas tēmas, kā dēļ
lielu daļu šī “LZA Vēstu” laidiena rakstu un arī
pašu krājumu var uzskatīt par Reformācijas
gadskārtas pasākumu priekšvēstnesi.
Pēc sastādītāja redzējuma, krājums tika
iecerēts trīsdaļīgs, un, pateicoties autoru at-
saucībai un kopīgi sajustajai atbildībai, tādu
to arī ir bijis iespējams strukturēt. No pirmās
sadaļas “Mūžīgo vērtību aksioloģija mūsdie-
nu skatījumā” tika gaidīts sakralitātes jēdzie-
na izpratnes uzstādījums tā uztveres dziļumā
un plašumā. Latvijas divu vadošo konfesiju
hierar hijas augstāko pakāpju vadītāju iesnieg-
tie raksti iezīmē indivīda ceļu uz sevis izziņu,
pašpilnveidi un sevis realizāciju sabiedrībā,
kura ilgu gadsimtu gaitā ir kaldinājusi kris-
tīgās vērtības, kas mūsdienās tiek pakļautas
laika un izturības pārbaudei. Latvijas kato-
ļu baznīcas Rīgas arhibīskaps, metropolīts
Dr. theol.
Zbigņevs Stankevičs savā rakstā
“Cilvēks un sakralitāte” tiecas definēt indivī-
da un sakralitātes attiecības kultūras paradig-
mās un ieskicē Eiropas civilizācijas ceļu uz
Dieva izpratni. Rakstā “Baisais, valdzinošais
svētums” Latvijas evaņģēliski luteriskās baz-
nīcas Rīgas arhibīskaps
Jānis Vanags aplūko
reliģiskā pārdzīvojuma dabu un ietekmi uz
personības un sabiedrības vērtību veidoša-
nos. Ar daudzu vēsturē, literatūrā, dzīvē un
teoloģiskajā praksē rastu piemēru palīdzību
autors salīdzina gan savu, gan jebkura sa-
biedrības locekļa iespējamo izpratni par “svē-
tuma” jēdzieniskā satura un tā izpausmes
komplekso dabu.
Ar gandarījumu var atzīmēt erudītā
vācu teologa un baznīcas vēstures pētnieka
Dr. theol.
Ulriha Šēnborna (Schoenborn)
apjomīgās apceres “Sakralitāte — vēlīnā mo-
dernisma izaicinājums jeb “svēts” — tas ir
jēdziena “vienalga” pretmets” (Sakralität —
Herausforderung der Spätmoderne oder:
Heilig ist das Gegenteil von egal) organisko
PRIEKŠVĀRDS “LZA VĒSTU” LAIDIENAM
“SAKRALITĀTES ASPEKTI
UN 21. GADSIMTA IZAICINĀJUMI”
Ojārs Spārītis
LZA prezidents
5
SAKRALITĀTES ASPEKTI UN 21. GADSIMTA IZAICINĀJUMI
iekļaušanos izdevuma saturā. Autora dis-
kurss ir veltīts mūsdienu sekulārās sabiedrī-
bas reakcijai uz plašo piedāvājuma spektru,
ar kādu visdažādākās alternatīvās vērtību
sistēmas un individuālie garīguma meklējumi
tiecas aizstāt oficiāli atzīto reliģiju. Akadēmis-
ki analizējot mūsdienu patērētājas sabied-
rības banalizētā jēdziena “svētums” saturu,
U. Šēnborns brīdina par šādas vienkāršotas
pieejas biedējošajām sekām, kas draud ar ga-
rīgu iztukšošanos. Ar iepriekšējo rakstu lieliski
korespondē Latvijas Universitātes profesores
Dr. phil.
Skaidrītes Lasmanes apcere “Svē-
tuma identitāte un komunikācija”, kurā arī ir
vērtēta jēdziena “sakrālais” pretrunīgā un ne-
noteiktā identitāte, tās meklējumi un skaidro-
jumi filozofijā un socioloģijā.
“LZA Vēstu” numura otrajā sadaļā “Sa-
kralitātes nemateriālie aspekti” iekļauti raks-
ti, kuru uzdevums ir identificēt dažādas —
pārsvarā imanentā vidē — fiksējamas sakra-
litātes modulācijas. Šāda misija krājumā ir
Dr. art.
Ievas Paulovičas apcerei “Zviedrijas
baznīcas likums un mūzika Vidzemē 17.–18.
gadsimta mijā”, kurā autore vērtē 1686. g.
apstiprinātā Zviedrijas baznīcas likuma ietek-
mi uz baznīcas organizāciju un dievkalpojuma
kārtību, kā arī uz garīgās mūzikas attīstību
un tās iesakņošanos Vidzemes lauku draudžu
liturģiskajā praksē 17.–18. gs. beigās un vē-
lāk. filoloģijas zinātņu doktors
Pauls Daija
rakstā “Vācbaltiešu garīdznieki — latviešu
rakstnieki apgaismības laikmetā” vērtē vācu
mācītāju lomu latviešu literārās valodas attīs-
tīšanā, gramatikas izveidē un valodas normu
definēšanā, kas radīja paradoksālu situāciju
Latvijas kultūrā, proti, latviešu literārās valo-
das un pirmo latviešu valodā iespiesto tekstu,
literāru prozas un dzejas darbu radītāji bija
vācieši. Lai sagatavotu savu publikāciju, filo-
loģijas doktore, Latvijas universitātes profeso-
re Dr. habil. philol.
Janīna Kursīte ir veikusi
sarežģītu socioloģiskās aptaujas darbu un
ieguvusi statistiski un kvalitatīvi vērtējamu
datu kopu. Rakstā “Sakralitātes jeb svētuma
uztvere mūsdienās” ir analizētas dažādas
klasifikācijas paradigmas, kas ietver Latvijas
iedzīvotāju un trimdas pārstāvju atbildes uz
anketas jautājumiem un ir ļāvušas izveidot
“sakrālu jēdzienu klasifikatoru”. Tā būtiskā-
ko vērtību klāstā ir pārdabiskuma jēdziens,
simbolu garīgā ietilpība, Latvijas ainavas un
sakrālo īpašību kolektīvie koncepti.
Pēc krājuma sastādītāja domām, īpaša
nozīme piešķirama pagājušā gadsimta mili-
tāro kataklizmu radīto sociālo traumu pārva-
rēšanai mūsdienu sabiedrībā. Pārdomām par
karā kritušo karavīru neizbēgamā likteņa tra-
ģiku, par šī likteņa nolēmumu nesaskaņotību
ar piepildītas dzīves iespējamību un mūsdie-
nu sabiedrības vēlmi rast karā kritušo cīnītāju
mirstīgajām atliekām cilvēka cienīgu atdusas
vietu. Par to, kā saskaņot kara rētas uzjun-
došos pārapbedīšanas procesus ar kristīgai
memoriālkultūrai piemītošu ētisko un estētis-
ko formu. Savās pārdomās ar lasītāju raks-
tā “Latviešu karavīru komemorācija kristīgā
skatījumā” dalās teoloģijas doktors un Lutera
akadēmijas profesors
Guntis Kalme, apcerot
ikdienas leksikā nesastopama jēdziena “mi-
litārā komemorācija” saturu un jēgu. Miera
laikā dzīvojošas sabiedrības ausīm neierasti
skan pārdomas par karavīru komemorāciju,
kas ir nozīmīga militārās kultūras sastāvdaļa
un kuras loma ir uzturēt sabiedrības apziņā
augsti ētisku imperatīvu attieksmē pret kara-
darbību un — nāvi.
Akadēmiskā rakstu krājuma trešajā sada-
ļā raksti ir kārtoti pēc hronoloģiskā principa.
Tie ir veltīti pārdomām par sakrālās arhitek-
tūras un mākslas iespējām atspoguļot garīgās
vērtības un paust materiālā formā laikmetam
raksturīgās idejas. Rakstā “Konfesionalizāci-
jas laika liecības Livonijas mākslas artefak-
tos” Dr. habil. art.
Ojārs Spārītis pievēršas
16. gs.
Latvijas tēlotājas mākslas liecībām
par reformācijas un kontrreformācijas vērtīb-
orientieru pārmaiņām. Tuvojoties Reformā-
cijas 500. gadskārtai, būtisks kļūst viedok-
ļu pārvērtēšanas un uzskatu precizēšanas
uzdevums par šo turbulento konfesionālās
šķelšanās procesu, kas rosināja jaunu garīgās
6
raKStI
un arī sadzīves kultūras arhetipu rašanos.
Tie kā jutīgi indikatori liecina par spēju ātri
reaģēt uz garīgās konjunktūras pārmaiņām,
fiksē dažkārt pavisam pretējus viedokļus un
iemūžina mākslas darbos savulaik nesamie-
rināmu doktrīnu tēzes. Rundāles pils muzeja
direktors Dr. h. c.
Imants Lancmanis rakstā
“Baznīca pilī. Sakrālais un laicīgais frančes-
ko Bartolomeo Rastrelli celtnēs Latvijā” atklāj
ievērojamā itāļu arhitekta realizēto, taču laika
pārmaiņās bojā gājušo Jelgavas un Rundāles
piļu kapelu ārkārtīgi savdabīgo un Latvijas ro-
koko kultūrai absolūti netipisko sakrālceltņu
vēsturi. Pētot Latvijas sakrālo kultūru, māks-
las vēsturniece Dr. art.
Kristīne Ogle rakstā
“Jelgavas “Uzvaras Dievmāte”” ir nonākusi
pie negaidīta atklājuma, izzinot par pazudušu
uzskatītas Jelgavas katoļu kopienas “Uzvaras
Dievmātes” gleznas ikonogrāfiskās evolūci-
jas un rašanās ceļus, noskaidrojot arī jezuītu
kongregācijas vidē strādājušā gleznas autora
Johana Andreāsa Leitnera vārdu.
Jūgendstila perioda kultūras pētnieces
Latvijas Mākslas akadēmijas asociētās pro-
fesores Dr. art.
Silvijas Grosas apcere “Sa-
kralitātes šifri jūgendstila perioda baznīcu
arhitektūrā” ir veltīta divu 19. un 20. gs.
mijā atzītu arhitektu; dievnamu projektētā-
ju Vilhelma Bokslafa un Edgara frīzendorfa
jaunradei. Viņu sadarbības rezultātā ir tapuši
divi ievērojamākie jūgendstila formu dievna-
mi — luterāņu baznīca Dubultos un Krusta
baznīca Čiekurkalnā, Rīgā. Autore piedāvā
šo sakrālceltņu arhitektūras un formveides
analīzi. Krājumu noslēdz arhitekta
Jāņa Dri-
pes raksts “Mūsdienu baznīcu arhitektūra —
vispārējās tendences un īpašās parādības”.
Erudītais modernās arhitektūras vērtētājs
atklāj savu profesionālo skatījumu uz nova-
torismu dievnamu arhitektūrā un diskutē par
mūsdienu sakrālās arhitektūras telpiskās or-
ganizācijas un mākslinieciskās izteiksmes
līdzekļu iespējām, iemiesojot garīguma ide-
jas. Pēc koncentrēta pasaules ievērojamāko
sakrālās arhitektūras piemēru uzskaitījuma
un to arhitektu pieminējuma raksta autors
piedāvā savu atzinīgo skatījumu uz latviešu
arhitekta Gunāra Birkerta ASV pilsētu reliģis-
kajām draudzēm projektēto, arī uz Skandinā-
vijas zemju arhitektu veikumu modernu un
mūsdienu sabiedrību emocionāli uzrunājošu
dievnamu radīšanā Somijā, Zviedrijā un Dā-
nijā. Pieminot baznīcu formveides tendences
pasaulē, J. Dripe ar atzinību novērtē arī lat-
viešu arhitektu veikumu modernas sakrālās
kultūras attīstīšanā Latvijā.
Pateicoties ikvienam autoram par da-
lību šī rakstu krājuma sagatavošanā un tā
bagātināšanā ar jaunu informāciju, rosino-
šiem pārspriedumiem un vērtīgām atziņām,
krājuma sastādītājs izsaka gandarījumu par
autoru atbildību, kvalitatīviem rakstiem un
tajos pausto domu atspoguļojošām ilustrāci-
jām. Gan krājuma kopējā tematiskā ievirze,
gan rakstu autoru attieksme visdažādāko sa-
kralitātes aspektu iztirzājumā liecina par to,
ka uz 2016. g. sliekšņa mēs visi meklējam
atbildes uz sarežģītiem jautājumiem par sa-
vas vērtību pasaules koordinātām un stipri-
nām savas eiropiskās gara kultūras pamatu,
lai varētu labāk izprast un sekmīgi sagaidīt
nākotnes izaicinājumus.
Šis žurnāla "LZA Vēstis” laidiens "Sakra-
litātes aspekti un 21. gadsimta izaicināju-
mi" ir iespiests ar LZA Goda mecenāta Ata
Sausnīša atbalstu. Paldies autoru un lasītāju
vārdā!
Dostları ilə paylaş: |