Biedrība „Gaismas stars” metodiskais materiāls apmācības programma „Psihiatrijas pakalpojumu lietotāju tuvinieku atbalsta – izglītojošās grupas”

Šizofrēnija norise

Pirms saslimšanas sākuma novēro prodromālos simptomus. Tie var ilgt pat dažus mēnešus līdz tiek uzstādīta diagnoze. Šādi simptomi visbiežāk ir trauksme, apjukums, nepamatotas bailes vai depresivitāte, izmainīta, savdabīga uzvedība. Simptomi var būt gan akūti, gan sākties pakāpeniski. Šizofrēnijas tālākā norise var būt dažāda:

1. 
   Akūta psihoze, kas neatkārtojas
   
2. 
   Atkārtotas psihozes
   
3. 
   Primāri hroniski, kad jau pirmā psihoze atstāj paliekošas psihiskas izmaiņas ( mūsdienās reti sastopama, nepārtrauktas norises ).
   

Visbiežāk novēro slimības gaitu, kas raksturojas ar paasinājumiem un remisiju. Recidīvi notiek apmēram 40% gadījumu (1vai 2reizes gadā) starp pacientiem, kuri lieto medikamentus un 80% gadījumu, kad zāles nelieto. Ar laiku novēro tendenci psihotiskiem simptomiem mazināties un negatīviem simptomiem pastiprināties, kā piemēram, pieaug uzvedības dīvainības, nekārtīgums, emocionālais blāvums.

Šizofrēnijas ārstēšana

Šizofrēnijas ārstēšanā viens no galvenajiem mērķiem ir simptomu mazināšana un izskaušana. Šim nolūkam izmanto dažādu grupu medikamentus un psihosociālu ārstēšanu. Šajā nodarbībā tiks apskatīta medikamentozā šizofrēnijas ārstēšanas metode.

Antipsihotiskie medikamenti jeb neiroleptiķi

Antipsihotiskie medikamenti šizofrēnijas ārstēšanā pieejami kopš 1950-tajiem gadiem. Šīm zālēm ir specifiska antipsihotiska iedarbība un vispārējs psihomotori nomierinošs efekts. Antipsihotiskie līdzekļi spēj mazināt agresivitāti un nomierināt pacientu dažu stundu laikā pēc zāļu ieņemšanas, taču, lai mazinātos tadi šizofrēnijas simptomi kā murgu idejas, halucinācijas, domāšanas traucējumi var paiet pat vairākas nedēļas. Uzākot terapiju ar antipsihotiskajiem līdzekļiem iepriekš nav droši zināms, ka konkrētie medikamenti simptomus mazinās pietiekami efektīvi. Atsevišķos gadījumos ārsts var pielietot vairākus neiroleptiķus, pirms tiek atrasts visefektīvākais medikaments.

Antipsihotiskie līdzekļi ir pieejami tablešu, pilienu, intramuskulāru un intravenozu injekciju, pagarinātas darbības injekciju forma. Psihiatrs parasti izvēlas medikamentu veidu un formu atkarībā no pacienta simptomu smaguma, medikamentu lietošanas līdzestības.
Antipsihotiskos līdzekļus iedala divās grupās:

Klasiskie (tipiskie jeb pirmās paaudzes) antipsihotiskie līdzekļi

• 
  Haloperidols
  
• 
  Buronils (melperonum)
  
• 
  Cisordinols (zuclopenthixolum)
  
• 
  Fluanksols (flupentixolum)
  
• 
  Truksāls (hlorprotiksēns), u.c.
  

Atipiskie (otrās paaudzes) antipsihotiskie līdzekļi

Kopš 1990-tajiem gadiem pieejami ir arī jaunās paaudzes neiroleptiķi, kas gan ir dārgāki, taču rada mazāk blakusparādības un iedarbojas ne tikai uz pozitīvajiem, bet arī uz negatīvajiem simptomiem.

• 
  Rispolepts (risperidonum)
  
• 
  Leponeks (clozapimu )
  
• 
  Zipreks (olanzapinum)
  
• 
  Serokvels (quentiapinum)
  
• 
  Solians (amisulpiridum)
  
• 
  Abilify (aripiprazolum), u.c.
  

Medikamentus ilgstošas iedarbības injekciju formā (flufenazīns depo, fluanksols depo, rispolepts konsta, haloperidola dekanoāts, cisordinol depo, paliperidons, u.c.) ir īpaši svarīgi pacientiem, kuri atsakās zāļu lietošanas, un kuru stāvoklis bez medikamentiem strauji pasliktinās.


Neiroleptiķu blakus parādības

Dažiem cilvēkiem, sākot lietot antipsihotiskos līdzekļus parādās blakusparādības. Parasti tās izzūd dažu dienu laikā, un nav smagas. Atsevišķos gadījumos blakusparādību dēļ psihiatrs var nomainīt antipsihotisko līdzekli pret kādu citu. Neiroleptisko līdzekļu blakus parādības bieži izpaužas ekstrapiramidālo simptomu veidā - roku vai ķermeņa trīce, grūtības turēt kājas mierā, muskulatūras rigiditāte.

Visapgrūtinošākā blakusiedarbība ir akūta distonija (neiroleptiskais sindroms), kas izpaužas kā sāpīgi krampji acu un kakla muskuļos, kas izraisa galvas nepatvaļīgu pagriešanos uz sāniem, sāpes muskuļos.

Nepatīkama blakne ir arī akatīzija. Tas ir muskuļu uzbudinājums un arī trauksme, nemiers. Mēdz gadīties, ka akatīziju uzskata par slimības izpausmi un pilnīgi lieki palielina neiroleptiķu devas.

Lietojot neiroleptiķi klozapīnu retos gadījumos var novērot leikocītu samazināšanos asinīs. Tādēļ cilvēkiem, kuri lieto klozapīnu regulāri jākontrolē asinsaina. Šis preparāts var izraisīt arī pastiprinātu siekalošanos.

Citas antipsihotiķu blaknes var būt - galvas sāpes, sausums mutē, disforija (dusmīgums, viegla aizkaitināmība), miegainība, svara pieaugums, seksuāla disfunkcija, u.c.

Trankvilizatori

Šie preparāti uzlabo miegu, mazina trauksmi, nemieru, bailes un darbojas arī kā pretkrampju līdzekļi. Trankvilizatori parasti iedarbojas dažu minūšu laikā. Lietojot trankvilizatorus dienas laikā, cilvēkam var būt miegainības un galvas reiboņu sajūta, samazināts reakcijas ātrums, pazeminātas koncentrēšanās spējas, tādēļ lietojot šos medikamentus, nevajadzētu vadīt auto vai apkalpot tehniskas ierīces.

Ilgstoši lietojot trankcilizatorus var veidoties atkarības sindroms (nepieciešamība medikamentu lietot arvien lielākās devās, nespēja pārtraukt tos lietot, izteikti abstinences simptomi, ja medikamenta lietošana pēkšņi tiek pārtraukta). Trankcilizatorus iesaka lietot ne ilgāk kā 4 nedēļas pēc kārtas.

• 
  Diazepāms
  
• 
  Fenazepāms
  
• 
  Klonazepāms
  
• 
  Leksotanils u.c.
  

Garastāvokļa stabilizatori

Šos medikamentus lieto, lai mazinātu dažādas garastāvoļa svārstības (mānija, hipomānija, depresija vai jauktas epizodes).

• 
  Litija sāļi
  
• 
  Karbamazepīns (carbamazepinum)
  
• 
  Depakīns (acidum valproicum)
  
• 
  Lamiktāls (lamotrigine) u.c.
  

Antidepresanti

Uzlabo depresīvu, nomāktu, skumju garastāvokli. Antidepresanti iedarbojas pakāpeniski 2 – 4 nedēļu laikā pēc medikamenta regulāras lietošanas. Daži antidpresanti mazina ne tikai depresīvos simptomus, bet arī mazina trauksmi un uzmācību simptomus.

• 
  Amitriptilīns
  
• 
  Anafranils (clopiraminum)
  
• 
  Zolofts (setralinum)
  
• 
  Seroksats (paroxetinum)
  
• 
  Escitaloprams
  
• 
  Mirtazapīns
  
• 
  Wellbutrīns (bupropionum), u.c.
  

Antidepresanti parasti ir viegli panesamas zāles. Atsevišķos gadījumos, uzsākot tās lietot, var parādīties galvas reiboņi, slikta dūša, miega traucējumi. Parasti blakusparādības izzūd nedēļas laikā. Ja tās ir izteiktas vai neizzūd, ārsts var ieteikt kādu citu antidepresantu.

Korektori

Tie ir medikamenti, kurus lieto, lai mazinātu un novērstu neiroleptiķu blakus parādības.

• 
  Ciklodols ( trihexyphenidylum )
  
• 
  Akinetons
  

Visi šie medikamenti ir jālieto pēc ārsta norādījumiem. Nedrīkst medikamentu lietošanu pārtraukt, ja pacients jūtas labāk. Šajos gadījumos noteikti ir jākonsultējas ar ārstējošo ārstu, jo medikamenti uzturošā terapijā parasti jālieto ilgstoši un regulāri. Pēc medikamentu lietošanas pārtraukšanas zāļu efekts kādu brīdi vēl saglabājas, kas var radīt priekšstatu, ka medikamenti vairs nav nepieciešami. Medikamentu patvaļīga pārtraukšana noved pie slimības paasinājuma. Katrs slimības paasinājums var draudēt ar agresivitāti, nokļūšanu slimnīcā, dzīves kvalitātes pazemināšanos.

Ārstam būtu jāzina arī par visiem citiem medikamentiem (arī augu valsts preparātiem un vitamīniem), ko pacients ikdienā lieto. Atsevišķos gadījumos psihotropās zāles mijiedarbojas ar citiem medikamentiem. Šāda mijiedarbība var izraisīt nepatīkamas blakusparādības.

Uzākot terapiju ar antipsihotiskajiem līdzekļiem vai kādām citām psihotropajām zālēm, cilvēkam būtu vēlams veikt elektrokardiogrammu un asins analīzes.

5. nodarbība

- Psihosociālās ārstēšanas metodes

- Vai var aizkavēt krīzi?

- Prognoze