Latvijas maksājumu statistika

LATVIJAS 2014. GADA MAKSĀJUMU STATISTIKA

2014. gadā maksājumu statistikas datus sniedza 17 Latvijā reģistrētu kredītiestāžu un 5 citās valstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles, kuras reģistrētas Latvijā (tālāk tekstā – kredītiestādes), 6 elektroniskās naudas (tālāk tekstā – e-nauda) iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase, kā arī VAS "Latvijas Pasts" (tālāk tekstā – Latvijas Pasts). Atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumam Latvijā maksājumu pakalpojumus sniedza arī 25 maksājumu iestādes, bet šo pakalpojumu apjoms bija nenozīmīgs.

Kredītiestāžu, e-naudas iestāžu, Latvijas Bankas, Latvijas Pasta un Valsts kases kopējais klientu (fizisko un juridisko personu) maksājumu skaits 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 12.3% (līdz 334.3 milj.; sk. 1. att.). Šo kāpumu galvenokārt noteica augošā kredītiestāžu klientu aktivitāte, veicot maksājumus ar kartēm. 2014. gadā ievērojami samazinājās dažu kredītiestāžu klientu nerezidentu maksājumu aktivitāte liela apjoma kredīta pārvedumu ārvalstu valūtās veikšanā. Tādējādi kopējais klientu veikto maksājumu apjoms saruka par 23.7% (līdz 442.0 mljrd. eiro).
1. attēls

Kredītiestādes apstrādāja lielāko daļu no klientu maksājumiem – 94.0% (314.3 milj.) skaita ziņā un 95.3% (421.1 mljrd. eiro) apjoma ziņā. Būtiski mazāku klientu maksājumu daļu – 4.1% (13.8 milj.) skaita ziņā un 4.5% (19.9 mljrd. eiro) apjoma ziņā – apstrādāja Valsts kase. Latvijas Pasta īpatsvars kopējos klientu maksājumos bija 1.9% (6.2 milj.) skaita ziņā un 0.1% (0.5 mljrd. eiro) apjoma ziņā. 2014. gadā veikto klientu maksājumu skaits Latvijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, palielinājās par 13.5% (līdz 168).

Visbiežāk no klientu maksāšanas līdzekļiem tika izmantoti karšu maksājumi un klientu kredīta pārvedumi (attiecīgi 57.1% un 41.4%; sk. 2. att.). Šādu maksājumu kopējais apjoms bija attiecīgi 0.9% un 99.1%. Pārējos maksāšanas līdzekļus (tiešā debeta maksājumus, čeku maksājumus un e-naudas maksājumus) iedzīvotāji lietoja samērā maz.

2. attēls

2014. gadā visvairāk lietoto bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļu – karšu maksājumu – īpatsvars pieauga par 6.2 procentu punktiem (no 50.9% līdz 57.1%). Karšu maksājumu skaits palielinājās par 26.0% (līdz 191.0 milj.; sk. 3. att.) un apjoms – par 19.0% (līdz 3.8 mljrd. eiro). Iedzīvotāji arvien vairāk izmantoja maksājumu kartes, gan klātienē iepērkoties veikalos un citās tirdzniecības vietās, gan veicot karšu maksājumus attālināti. 78.8% no karšu maksājumiem skaita ziņā un 77.6% apjoma ziņā tika veikti, izmantojot karšu pieņemšanas vietu termināļus (POS) veikalos un citās tirdzniecības vietās. POS veikto karšu maksājumu skaits pieauga par 17.9% (līdz 150.5 milj.) un apjoms – par 5.5% (līdz 3.0 mljrd. eiro). Vēl straujāk palielinājās karšu maksājumu veikšana attālināti – internetā (virtuālajos POS) un izmantojot tālruni. Šādu maksājumu skaits pieauga par 69.0% un apjoms – 2.1 reizi.

3. attēls

2014. gadā Latvijas POS tika veikti maksājumi ne tikai ar Latvijā, bet arī ar ārvalstīs izdotām kartēm. Ar ārvalstīs izdotajām kartēm veikto karšu maksājumu skaits un apjoms bija attiecīgi 4.6 reizes un 3.4 reizes mazāks nekā ar Latvijā izdotajām kartēm veikto maksājumu skaits un apjoms. 2014. gadā Latvijā tika veikts 41.9 milj. maksājumu ar ārvalstīs izdotajām kartēm (kopējais apjoms – 1.1 mljrd. eiro). Salīdzinājumā ar 2013. gadu šādu maksājumu skaits pieauga 2.6 reizes, bet apjoms – par 65.0%.

Kartes tika izmantotas ne tikai karšu maksājumu veikšanai, bet arī skaidrās naudas iemaksām bankomātos un izmaksām no bankomātiem, skaidrās naudas izmaksām no POS un kredīta pārvedumu uzsākšanai bankomātos. No šādiem darījumiem lielākā daļa (99.2% skaita ziņā un 99.7% apjoma ziņā) bija skaidrās naudas iemaksas bankomātos un izmaksas no bankomātiem. 2014. gadā tika veikts 68.6 milj. iemaksu bankomātos un izmaksu no bankomātiem 8.2 mljrd. eiro apjomā (attiecīgi par 8.6% un 11.1% vairāk nekā 2013. gadā). 2014. gadā, lai gan karšu maksājumu apjoms ievērojami pieauga, iemaksu bankomātos un izmaksu no bankomātiem apjoms joprojām bija 2.1 reizes lielāks nekā karšu maksājumu kopējais apjoms.
2014. gadā Latvijā tika veikts 138.3 milj. kredīta pārvedumu 437.9 mljrd. eiro apjomā. Vairāk nekā 90% no tiem tika uzsākti elektroniski. Eiro veiktie kredīta pārvedumi veidoja 98.0% no kopējā kredītu pārvedumu skaita un 41.5% no to apjoma. Eiro veiktie kredīta pārvedumi galvenokārt bija SEPA kredīta pārvedumi, jo ar eiro ieviešanu Latvija iekļāvās SEPA telpā un izmantoja SEPA kredīta pārvedumus. Kopējais kredīta pārvedumu skaits 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājās par 1.1% (līdz 138.3 milj.) un apjoms – par 23.9% (līdz 437.9 mljrd. eiro). Šo sarukumu ietekmēja tieši kredīta pārvedumu ārvalstu valūtās apjoma kritums par 31.7%, jo kredīta pārvedumi ārvalstu valūtās 2014. gadā veidoja 58.5% no kopējā kredīta pārvedumu apjoma (2.0% – no to skaita).
2014. gada beigās Latvijā bija atvērti 4.0 milj. klientu norēķinu kontu. Klientu norēķinu kontu skaits samazinājās par 21.1%, un to ietekmēja norēķinu kontu norēķiniem latos slēgšana pēc eiro ieviešanas. Lielākā daļa klientu norēķinu kontu (90.7%) bija atvērti norēķiniem eiro (sk. 4. att.). Vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju bija atvērti 2.0 norēķinu konti (2013. gadā – 2.5 konti).

4. attēls

2014. gada beigās bija 2.3 milj. izdotu karšu (sk. 5. att.), un tas salīdzinājumā ar 2013. gada beigām bija tikai nedaudz (par 1.8%) mazāk. Kredītiestādes slēdza neaktīvās kartes un kartes, kuras bija piesaistītas eiro ieviešanas dēļ slēgtajiem latu norēķinu kontiem. No karšu kopskaita 78.3% (1.8 milj.) bija debetkartes, kuras deva iespēju norēķināties ar klienta naudas līdzekļiem, bet 21.7% – kredītkartes un atliktā debeta kartes (attiecīgi 0.3 milj. jeb 13.0% un 0.2 milj. jeb 8.7%), kuras deva iespēju karšu turētājiem norēķināties ar kredītiestāžu piešķirtā kredīta līdzekļiem.

5. attēls

2014. gada beigās Latvijā bija 28.5 tūkst. POS – par 9.8% vairāk nekā 2013. gada beigās. Rēķinot uz milj. iedzīvotāju, Latvijā bija uzstādīts 14.3 tūkst. POS (2013. gada beigās – 12.9 tūkst. uz milj. iedzīvotāju). Papildus tradicionāliem POS 2014. gada beigās bija 3.4 tūkst. virtuālo POS (gandrīz divas reizes vairāk nekā 2013. gadā), jo e-tirdzniecība deva iedzīvotājiem iespēju iegādāties preces un pakalpojumus internetā.
2014. gada beigās Latvijā bija 1 068 bankomāti. Kopējā bankomātu skaita sarukums par 9.3% skaidrojams ar kredītiestāžu filiāļu un bankomātu tīklu optimizāciju. Rēķinot uz milj. Latvijas iedzīvotāju, 2014. gada beigās bija pieejami 537 bankomāti (2013. gadā – 584 bankomāti uz milj. iedzīvotāju). Samazinot bankomātu skaitu un vienlaikus paplašinot karšu maksājumiem pieejamo infrastruktūru (palielinot POS skaitu Latvijā), kredītiestādes ciešā sadarbībā ar tirgotājiem turpināja pilnveidot karšu maksājumu pakalpojumus, lai veicinātu turpmāku pāreju uz bezskaidrās naudas maksājumu biežāku izmantošanu.