Rīgas tehniskā universitāte arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte Maģistra akadēmiskā augstākās izglītības studiju programma


Izmaiņas studiju programmas realizācijā izriet no izdarītajām izmaiņām studiju



Yüklə 1,06 Mb.
səhifə14/21
tarix06.05.2018
ölçüsü1,06 Mb.
#41840
1   ...   10   11   12   13   14   15   16   17   ...   21

Izmaiņas studiju programmas realizācijā izriet no izdarītajām izmaiņām studiju


programmā un studiju plānā. Bez tam tiek pastāvīgi palielināts studentu patstāvīgā darba īpatsvars, lekciju kursos ieviešot arī praktiskus zinātniski-analītiskus uzdevumus, kas ne tikai veicina kursa vielas apguvi, bet arī paplašina studentu redzesloku un veicina radošo spēju attīstību


  1. Studiju programmu praktiskā realizācija.


3.1. Pasniegšanas metodes pamatā ir lekciju cikli un praktiskie kursa darbi. Pie jauninājumiem pieskaitāmi mācību prasmju apguve ciešā sadarbībā ar projektēšanas un pašvaldību pārvaldes struktūrām.

Fakultātē tiek pastāvīgi veikts darbs profesionālo priekšmetu – arhitektūras

projektēšanas, speciālo teorētisko kursu u.c. apmācības metodikas pilnveidošanā. Studiju darbu un projektu tēmas un saturs, ja vien to pieļauj akadēmisko uzdevumu ietvari, tiek cieši koordinēts ar aktuāliem tautsaimnieciskiem uzdevumiem. Tas tiek veikts, sadarbojoties ar projektēšanas organizācijām un pašvaldībām un nereti izpildot tiešus šo iestāžu un institūciju pasūtījumus. Piemēram, arhitektūras projektēšanas priekšmetā 3.kursā 2001./2002. mācību gadā tika izprojektēta Jūrmalas alternatīvā skola, bet 2002./2003. mācību gadā tiek projektēts Rīgas Internacionālās skolas paplašinājums.

Pasniegšanas metode balstās uz mērķtiecīgu lekciju ciklu un praktisko projektēšanas darbu apvienojumu. Īpaša vērība tiek veltīta aktuālo tēmu izvēlei saistībā ar pilsētas centra attīstības problēmām, vēsturiskās un jaunās apbūves integrāciju. Atsevišķi specializācijas virzieni tiek saskaņoti ar kopējās idejiskās attīstības līniju.

Arhitektūras projektēšanas pasniegšana tiek realizēta ar speciāli izstrādātām darba programmām – uzdevumiem. 2001./2002. mācību gadā izstrādātas kopskaitā 16 darba programmas – uzdevumi arhitektūras projektēšanā 1.- 5. kursa studentiem.

3.2. Programmas realizācijas resursus nodrošina auditorijas, datoru klase, specializētās auditorijas speciālā (profesionālā) mācību literatūra (t. sk. metodiskie norādījumi) un periodika.

3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskā darbā notiek veicot dažāda veida analītiskos pētījumus pilsētu un lauku apdzīvotajās vietās, gan aptaujājot iedzīvotājus un analizējot iegūtos rezultātus, gan pētot atsevišķas apbūves attīstības problēmas saistībā ar konkrētas projektēšanas vai diplomdarbu tēmas izstrādi.

Aizvien būtiskāku nozīmi iegūst studentu iesaistīšana zinātniski pētnieciskā darbībā



3.4. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība notiek bakalauru un maģistra darbu ietvaros. Sadarbība ar Latvijas Universitātes vides studiju programmām. Latvijas Lauksaimniecības universitātes ar ainavas arhitektūras programmām. Milānas, Lundas, Veimāras un Kolumbijas augstskolām.

3.5. Sadarbība ar darba devējiem ir nodrošināta kā praktiskās projektēšanas tā arī pilsētbūvnieciskās pārvaldes līmenī projektējot kursa un diplomdarbus šo ieinteresēto institūciju pasūtījumu ietvaros.
4.Vērtēšanas sistēma.
Arhitektūras fakultātē izmantotā studentu zināšanu, iemaņu un prasmju vērtēšanas

sistēma atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” VI sadaļas prasībām. Galvenajā profesionālajā priekšmetā “Arhitektūras projektēšana” kursa studiju darbu vērtēšanas kārtību un galīgo vērtējumu veic atbilstoši “Metodiskajā mācību līdzeklī arhitektūras bakalaura studiju programmai. Arhitektūras projektēšana” 8. sadaļā “Studiju darbu vērtēšana” noteiktajai kārtībai.

Studiju darbu vērtēšanu veic mācībspēki pēc darbu aizstāvēšanas. Darbu novērtē, ņemot vērā izprojektētās celtnes vai celtņu grupas novietnes plāna detalizācijas un izstrādātības pakāpi, telpiski funkcionālo risinājumu, arhitektoniski kompozicionālo izteiksmību, semantisko precizitāti, konstruktīvo risinājumu, grafisko noformējumu un darba aizstāvēšanu. Studiju darba galīgā novērtējuma atzīmi veido arī katras attiecīgās klauzūras novērtējums un visas par darba izpildes atsevišķo posmu izpildes kvalitāti un izpildes līmeni saņemtās atzīmes. Var tikt ņemts vērā arī pašu studentu individuāli vai kolektīvi veikts vērtējums.

Katrā mācību semestrī arhitektūras projektēšanā studentiem savā atzīmju lapā jāsaņem divi novērtējumi – atzīme par studiju darbu un ieskaite par studiju priekšmeta plāna izpildi. Tā kā katrā semestrī bez galvenā, apjomīgākā studiju darba (projekta) izpildāmi vēl viens vai vairāki darbi, tajā skaitā arī klauzūras par studentiem iepriekš nezināmu tēmu, tad ieskaite tiek ierakstīta kā kopējā atzīme par šiem darbiem. Atzīmi par studiju darbu var saņemt vienīgi kopā ar ieskaiti par studiju priekšmeta plāna izpildi.


5. Studenti.
2002.gada pavasarī arhitektūras fakultātē veikta studējošo aptauja par situāciju

arhitektūras izglītībā. Aptaujā, kuru izdarīja neatkarīga trešā persona – projektēšanas birojs “Arhitektonika”, piedalījās 21 IV kursa, 16 III kursa un 25 II kursa studenti. Studentiem spontāni uzdotie un samērā neskaidri formulētie jautājumi bija: 1) fakultātes mācībspēku kvalifikācijas vērtējums, 2) fakultātes aprīkojuma un mācību telpu kvalitātes vērtējums un 3) studiju programmu un apmācības metodikas vērtējums. Atbildēs negatīvie vērtējumi atsevišķos gadījumos sasniedza 15-25%. Ņemot vērā, ka aptaujātāju apkopotajās atbildēs iekļauta arī virkne studentu kompetencē neiespējamu formulējumu, piemēram, “neprofesionāla lietu administrēšana”, “novecojis izglītības sistēmas paraugs”, “restaurācijas priekšmeta trūkums par rekonstrukciju nevis plaģiātismu” (?), “haotiska un spontāna studiju programma” utt., ir skaidrs, ka aptaujātāju mērķis ir bijis noteikti tendenciozs – apmelot fakultāti. Taču, neskatoties uz to, saņemtās atbildes ir pārsvarā pozitīvas.


Jauno 2002./2003.m.g. AF studējošo skaita ziņā sāk ar šādiem statistikas rādītājiem:

Programmas

līmenis


Bakalaurs

Arhitektūra

Maģistrantūra

Doktora

Piezīmes

Beidzēji 2001./2002.

35

11 (14)

6

-




Atskaitīti

14

1

3

1

50% nesekmības dēļ







2002./03.m.g.










I kurss

22/23







-

Budžeta/ maksas

II kurss

24/23







2




III kurss

25/33







3




IV kurss

25/20













kopā

96/89













I kurss




40










II kurss




23










kopā




63










M I







14/1







M I







10/1







kopā







24/2







Pavisam AF

185

63

26

5

274



  1. Akadēmiskais personāls.


6.1. Sadalījums pēc akadēmiskās kvalifikācijas.


Kvalifikācija

Skaits

%

Profesori

 

 

1

6%

Asoc.profesori

 

3

18%

Docenti

 

 

4

24%

Lektori

 

 

8

47%

Asistenti

 

 

1

6%

KOPĀ

17

100%




    1. Sadalījums pēc vecuma.



Vecums

Skaits

%

līdz 30 gadiem iesk.




0

0%

31 - 40







2

12%

41 - 50







6

35%

51 - 60







4

24%

virs 60







5

29%

KOPĀ

17

100%




Komentāri:






















Pamatdarbā nodarbināto mācībspēku skaits fakultātē atskaites

periodā bija 17. Bez tam

fakultātē strādā amatu savienotāji arhitektūras doktori, praktiskie docenti, lektori, augsti kvali- ficēti speciālisti, kuru skaits mainās, bet vidēji mācību gadā to ir 12. Fakultātei jau tuvākajā

laikā liela problēma būs augstas kvalifikācijas akadēmiskā personāla nodrošinājums, jo no pilnas slodzes mācību spēkiem lielākā daļa ir pensijas vecumā vai tuvu tam.










Yüklə 1,06 Mb.

Dostları ilə paylaş:
1   ...   10   11   12   13   14   15   16   17   ...   21




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©genderi.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə