1. tabula
Programmas
līmenis
|
Bakalaura
|
Arhitekta
|
Maģistra
|
Doktora
|
Piezīmes
| |
Beidzēji 2004/2005.
|
38
|
35
|
2
|
-
|
|
Atskaitīti
|
21*
|
3
|
4
|
1
|
75% nesekmības dēļ
|
|
|
2005./06.m.g.
|
|
|
|
I kurss
|
20/25
|
|
|
1
|
Budžeta/ maksas
|
II kurss
|
20/28
|
|
|
1
|
|
III kurss
|
17/27
|
|
|
2
|
|
IV kurss
|
34/10
|
|
|
|
|
kopā
|
91/90
|
|
|
4
|
|
I kurss
|
|
37/10
|
|
|
|
II kurss
|
|
36/2
|
|
|
|
kopā
|
|
85
|
|
|
|
M I
|
|
|
12/2
|
|
|
M I
|
|
|
7
|
|
|
kopā
|
|
|
21
|
|
|
Pavisam APF
|
181
|
85
|
21
|
4
|
291
|
Beidzēji 2005./2006.
|
43
|
31
|
7
|
-
|
|
-
Akadēmiskais personāls
Sadalījums pēc akadēmiskās kvalifikācijas.
2. tabula
Kvalifikācija
|
Skaits
|
%
| |
Profesori
|
|
4
|
21%
|
Emer. prof.
|
|
1
|
5%
|
Asoc.prof.
|
|
1
|
5%
|
Docenti
|
|
|
6
|
32%
|
Lektori
|
|
|
7
|
37%
|
KOPĀ
|
19
|
100%
|
Sadalījums pēc vecuma.
3. tabula
Vecums
|
Skaits
|
%
| |
līdz 30 gadiem iesk.
|
0
|
0%
|
31 - 40
|
|
|
2
|
11%
|
41 - 50
|
|
|
5
|
26%
|
51 - 60
|
|
|
1
|
5%
|
virs 60
|
|
|
11
|
58%
| |
KOPĀ
|
19
|
100%
|
Komentāri:
|
|
|
|
|
|
|
|
Pamatdarbā nodarbināto mācībspēku skaits fakultātē atskaites
|
periodā bija 22. Bez tam
|
fakultātē strādā amatu savienotāji arhitektūras doktori, praktiskie docenti, lektori, augsti kvali- ficēti speciālisti, kuru skaits mainās, bet vidēji mācību gadā to ir 12. Fakultātei jau tuvākajā
|
laikā liela problēma būs augstas kvalifikācijas akadēmiskā personāla nodrošinājums, jo no pilnas slodzes mācību spēkiem lielākā daļa ir pensijas vecumā vai tuvu tam. No jauna ievēlēti divi docenti.
|
-
tabula
Forma
|
Skaits
|
Dažādi kursi, kuru beigšanu apstiprina apliecība un kuru lietderību atzīst struktūrvienības vadītājs
|
4
|
Radošs darbs nozares uzņēmumos noslēgto savstarpējās sadarbības līgumu ietvaros
|
2
|
Piedalīšanās reālu projektu izpildē
|
5
|
Studiju priekšmetu jomai paredzētu grāmatu sagatavošana publicēšanai
|
1
|
Zinātniskās publikācijas
|
14
|
Kopā:
|
26
|
Personāla atlase, atjaunošanās un attīstības politikas pamatā ir maģistrantūru beigušo iesaistīšana studiju procesā ar tālāku izglītības turpināšanu doktorantūrā. Kā viens no akūtās problēmas risinājuma veidiem būtu profesijā strādājošo un atzinību ieguvušo arhitektu aktīvāka iesaistīšanās pedagoģiskajā darbā.
Atskaites periodā mācībspēki publicējuši 2 lekciju konspektus, sastādījuši 16 darba programmas, 5 metodiskos norādījumu un studiju programmu, papildinājuši diapozitīvu fondu ar 1390 jaunām vienībām, 19 reizes uzstājušies ar referātiem dažādās konferencēs, pilda LZP finansētos grantus un dažādās programmās sadarbojas ar republikas pašvaldībām.
Akadēmiskā personāls kvalifikācijas celšanā izmanto dažādas kvalifikācijas celšanas veidus un iespējas. Tā viens no veidiem ir TM katedras mācībspēku veikums:
D. Baumane: piedalījās 2005. VI Internacionālā mākslas izšūšanas izstāde “Portrait gallery” Aleksandra pilī , Londonā (Anglija).
VI Internacionālā miniatūrtekstīliju biennāle “Open Letter” Viļņā (Lietuva).
2006.g. Latviešu tekstilmākslinieku asociācijas izstāde Latvijas vēstniecībā Berlīnē, Hamburgā (Handurverkcamera ) (Vācija).
A. Meldere: 2005.g.Rudens izstāde A. Sausverdes galerijā Frankfurtē (Vācija) (6 darbi akrila tehn.).
2006.g. Personālizstāde “Einladung” galerijā “Offenen Tur” Bonnā (Vācija), (17 darbi eļļas un akrila tehn.).
Pavasara izstāde A. Sausverdes galerijā Frankfurtē (Vācija), (3 darbi akrila tehnikā; 3 akvareļi).
I. Nātriņa: Mūsdienu somu un latviešu mākslinieku izstādes:
Pori (Somija) – 2005., Rīga (Latvija) – 2006. (2 darbi – bronzas medaļas).
V. Grišins: Ebelinga muzejā Torshallā (Zviedrija) – 2006. (3 darbi – krāsainas akvatintas; 2 darbus iegādājās muzejs).
S. Meškone: Rudens izstāde A. Sausverdes galerijā Frankfurtē (Vācija ) – 2005. (2 darbi eļļas tehn.).
2006.g. pavasara izstāde A. Sausverdes galerijā Frankfurtē (Vācija) (3 darbi eļļas tehn.).
Metodiskais darbs
-
Pansovs J. Metodiskie norādījumi klauzūru izstrādei bakalauru studiju I un II līmenim.
-
Silvija Meškone: Metodiskā fonda veidošana – mērķis: uzdevumu paraugdemonstrējumi. (RTU Tēlotājas mākslas katedrā).
-
Strautmanis I., Bratuškins U. Metodiskie norādījumi sabiedrisko un dzīvojamo ēku interjera projektēšanā. – AF – 2006. – 32 lpp. (RTU Arhitektūras fakultātes metodiskajā kabinetā);
-
Silvija Meškone: Metodiskā fonda veidošana – mērķis: uzdevumu paraugdemonstrējumi. (RTU Tēlotājas mākslas katedrā);
-
Bratuškins U. Vairākdzīvokļu dzīvojamo ēku plānošanas pamatprincipi. – AF – 2006. – 18 lpp. (RTU Arhitektūras fakultātes metodiskajā kabinetā – rokrakstā);
-
Studiju programma profesionālā maģistra studijām ” Pilsētplānošana” – (jauna tipa apmācības programma, kas paredzēta plānošanas studiju tālākai attīstībai). Ieviešana iecerēta 2006./2007.m.g.
(Programmu gatavoja: prof.: I.Strautmanis, J.Trušiņš, J.Briņķis, lekt.: S.Treija un L.Čače).
Mācību grāmatas
-
Briņķis J., Buka O. Pilsētu un lauku apdzīvoto vietu kompleksu arhitektoniski telpiskā plānošana. – Rīga: RTU, 2006. – (96 lpp. teksta, 22 tabulas un 196 ilustrācijas). Rokraksts. Izdošana 2006.g.
Citas aktivitātes
Studenti:
-
Katra gada decembrī labākajam Arhitektūras fakultātes studentam tiek piešķirta Gunta Boles prēmija 2005.g., laureāts – Arne Riekstiņš;
-
Ik gadus tiek piešķirta firmas ”Knauf” stipendija vienam AF studentam – Ilzei Lapiņai;
-
2005./2006 .m.g. K. Morberga stipendija – AF studenti Dace Ģine un
Edgars Suvorovs;
Mācībspēki:
-
Eiropas plānošanas skolu asociācijas (AESOP) biedrs (prof.J.Briņķis);
-
Prof. J.Briņķis pārstāv Latvijas arhitektūras skolu Eiropas Arhitektūras izglītības asociācijā (EAAE);
-
Latvijas Reģionālās Arhitektūras akadēmijas īstenie locekļi (prof. I.Strautmanis, prof.J.Krastiņš, prof. J.Trušiņš, un prof.J.Briņķis).
-
Prof. J.Krastiņš Latvijas Arhitektu savienības valdes loceklis.
-
Prof. J.Briņķis Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas komisijas loceklis.
-
Prof. J.Briņķis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas studiju programmu padomes loceklis.
Dostları ilə paylaş: |
