Kādas vēl mēdz būt hipertensijas?



Yüklə 445 b.
tarix06.02.2018
ölçüsü445 b.
#26072



Kādas vēl mēdz būt hipertensijas?

  • Kādas vēl mēdz būt hipertensijas?

  • Hipertensijas patoloģiskā fizioloģija?

  • Sistoliskais asinsspiediens (SAS), diastoliskais asinsspiediens (DAS), pulsa spiediens (PS) – kardiovaskulārā (KV) riska faktori?

  • Vai izolēta sistoliska hipertensija (ISH) vispār ir problēma?

  • Kā ārstēt?



  • Primāra arteriāla hipertensija

  • Sekundāra arteriāla hipertensija

  • Baltā virsvalka arteriāla hipertensija (AH)

  • Maskēta AH

  • Rezistenta AH

  • Izolēta sistoliska hipertensija



  • Arteriālais spiediens ir integrāls lielums, kuru veido un nosaka:

  • Arteriālās sistēmas fizikālie faktori

    • Asiņu tilpums arteriālajā sistēmā,
    • Asinsvadu elasticitāte
  • Fizioloģiskie faktori

    • Sirds minūtes tilpums,
    • Asinsvadu perifērā pretestība,










  • Daudzus gadus uzskatīja, ka diastoliskais asinsspiediens (DAS) ir galvenais. MacMahon ar līdzstrādniekiem apstiprināja – 420 000 cilvēku pētījumā log-lineāras attiecības starp diastolisko un insulta/miokarda infarkta (MI) risku.

  • Tam sekoja virkne epidemioloģisku pētījumu, kur pierādīja, ka augsts sistoliskais asinsspiediens (SAS) ir labāks prognostisks riska rādītājs – augsts SAS ir saistīts ar augstāku risku gados vecākiem cilvēkiem, tāpat kā liels PS.

  • MacMahon et al. (1990) http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1524-6175.2006.05124.x/pdf



  • Framinghemas sirds pētījuma datu analīze apstiprināja šo paradoksu:

  •  cilvēkiem, jaunākiem par 50 gadiem, labākais KV riska marķieris ir DAS,

  • vecākiem par 60, SAS ir labāks KV riska marķieris. Attiecības starp DAS un KV risku šiem pacientiem bija negatīvas.

  • Arch Intern Med 2000; 160: 1085–1089



  • SAS palielinās līdz ar gadiem, bet pēc 50 gadu vecuma DAS sāk mazināties. Vairāki pētījumi norāda, ka PS var būt labākais KV riska marķieris gados veciem cilvēkiem.

  • Chobanian AV, Bakris GL, Black HR, et al. The JNC7 report. JAMA. 2003;289(19):2560-2572

  • Jauniem cilvēkiem var būt, ka palielināts SAS ir “tikai rokā”, jo aorta ir ļoti elastīga (palielinās centrālā spiediena viļņa amplitūde), taču centrālais asinsspiediens (asinsspiediens aortā) ir normāls.

  • ESH guidelines 2013



  • MRFIT pētījumā (Multiple risk factor intervention trial) - KV risks palielinās pie SAS > 160 un DAS < 80.

  • Madhavan S. , Ooi WL, Cohen H et al.

  • Hypertension. 1994;23(3):395-401



  • Zems DAS – paaugstina MI risku, bet neiespaido insulta .

  • Vecākiem pacientiem PS vairāk mazināja klonidīns un hidrohlorotiazīds salīdzinot ar atenololu.

  • Cushman WC, Materson BJ, Williams WD, et al. Hypertension. 2001;38(4):953 – 957



  • Ar transtorakālu EhoKG mērīja koronārās plūsmas rezervi

  • Tika secināts, ka koronārā plūsmas rezerve ir nozīmīgi zemāka pacientiem ar ISH salīdzinot ar sistoliski/diastolisku hipertensijas pacientiem.

  • J Clin Hypertens (Greenwich)] 2012 Dec; Vol. 14 (12), pp. 871-6. Date of Electronic Publication: 2012 Aug 27.

  • SAS pieaugums par 20mmHg dubulto nāves risku no miokarda infarkta un insulta.

  • http://www.medscape.com/viewarticle/776657_2





  • AH farmakoterapiju uzsāk pacientiem ar ISH ja SAS ir >160

  • Iesaka sākt terapiju ar tiazīdu grupas medikamentiem, jo šiem pacientiem ieguvumi pārsniedz riskus

  • http://www.heartfoundation.org.au/SiteCollectionDocuments/HypertensionGuidelines2008to2010Update.pdf



Randomizēti vidējais SAS bija 178,1 mmHg lacidipīna un 178,2 hlortalidona grupā, atbilstošās diastoliskās vērtības bija 86,9 un 86,8mmHg.

  • Randomizēti vidējais SAS bija 178,1 mmHg lacidipīna un 178,2 hlortalidona grupā, atbilstošās diastoliskās vērtības bija 86,9 un 86,8mmHg.

  • Ārstēšanas beigās (apmēram 32 mēneši) AS pazemināšanās bija 36,8/8,1mmHg hlortalidona un 38,4/7,9mHg lacidipīna grupā, rezultātā asinsspiediens 142,0/79,2 un 143,2/79,5 mmHg.

  • Nebija dzimumatšķirību terapijas efektivitātē.

  • Blood Pressure [Blood Press] 2003; Vol. 12 (3), pp. 160-7.



Pētīta holekalciferola ietekme uz konkrēti izolētu sistolisku hipertenziju.

  • Pētīta holekalciferola ietekme uz konkrēti izolētu sistolisku hipertenziju.

  • Pētījumam tika izvēlēti 70 un vairāk gadu veci pacienti ar 25-hidroksivitamīna D līmeni zem 30ng/mL.

  • Holekalciferola deva – 100 000U p/o.

  • Vitamīns D neuzlabo asinsspiediena rādītājus gados vecākiem cilvēkiem ar ISH

  • Cholecalciferol Treatment to Reduce Blood Pressure in Older Patients With Isolated Systolic Hypertension: The VitDISH Randomized Controlled Trial 2013 Aug 12.







Yüklə 445 b.

Dostları ilə paylaş:




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©genderi.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə