Komunikaciis Teoriebi



Yüklə 1,02 Mb.
səhifə1/16
tarix11.04.2018
ölçüsü1,02 Mb.
#37129
  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   16

lena SatakiSvili, zaal miqaZe, bela bestavaSvili


efeqturi biznes-komunikacia


Tbilisi - 2007
saxelmZRvaneloSi “efeqturi biznes komunikacia”ganxilulia: komunika_

ciis modelebi, organizaciebSi konfliqtebis warmoSoba da maTi mowesri- gebis gzebi, kritikuli azrovnebis sakiTxebi; eTikis normebi Tanamedrove biznesSi da komunikaciis damyarebis unar-Cvevebi; molaparakebis warmoebis, gasaubrebis momzadebis da prezentaciis Catarebis teqnika; swori komunika- cia, informaciis efeqturi gacvla mxareTa Soris, komunikaciis blokire-bis problemebi da maTi gadaWris gzebi; komunikaciis sistemebi ukukavSi-riT; efeqturi gadawyvetilebis miRebis meTodebi.

saxelmZRvanelo gankuTvnilia umaRlesi saswavleblis yvela donisTvis: umaRlesi profesiulis, bakalavriatis, magistraturis da doqtoranturis studentebisaTvis da yvela dainteresebuli pirisaTvis.

ODELEBI


saxelmZRvaneloSi “efeqturi biznes komunikacia” ganxilulia: komu­ni­kaciis modelebi, organizaciebSi konfliqtebis warmoSoba da maTi mo­wes­rigebis gzebi, kritikuli azrovnebis sakiTxebi; eTikis normebi Tanamed­rove biznesSi da komunikaciis damyarebis unar-Cvevebi; molaparakebis Tamar maWavarianis redaqciiT

© saqarTvelos teqnikuri universitetis

profesiuli ganviTarebis, mecnierebis da kulturis centri, 2007

Sesavali
ekonomikuri strategiis erT-erTi mTavari amocanaa dagegmvisa da kompleqsuri RonisZiebebis srulyofa da daxvewa gegmur saqmianobaSi.

sabazro ekonomikis menejmenti mudmivad awydeba socialur daZabulobasa da konfliqtebs organizaciebsa Tu warmoebaSi, socialuri jgufebisa da individebis swrafvas SeinarCunon da daicvan TavianTi statusi, rogorme Tavi daaRwion ekonomikuri kataklizmebis damangreveli Zalis gavlenas-umuSevrobas, Sigaorganizaciuli gadaadgilebebiT gamow­veuli im cvlilebebis uaryofiT Sedegebs, romlebic xorcieldeba firmebisa da organizaciebis interesebidan gamomdinare.

Tanamedrove pirobebSi firmis, organizaciebis an warmoebis marTva – es ara marto farTo eqsperimentebis sferoa sainformacio teqnikis, maTematikuri meTodebis, axali teqnologiuri procesebis gamoyenebisa, aramed arena, sadac mimdinareobs brZola adamianisaTvis warmoebasa da marTvaSi, romelic emyareba misi fizikuri da inteleqtualuri Zalebis gamovlinebas.

Cveni mizania, gavecnoT ZiriTad mecnierul koncefciebs, gamokv­le­vebsa da maT praqtikul gamoyenebas warmoebis komunikaciebis sferoSi, warmoebis muSakTa qcevis urTierTgavlenas komunikaciis pro­cesSi.

kerZod, ganixileba, Tu rogor SeiZleba struqturam SezRudos komunikaciuri nakadi, warmoSvas informaciis damaxinjebisa da dakargvis problemebi, xolo siZneleebis gadawyvetis meTodebma, rogor SeiZleba, Tavis mxriv, gamoiwvion informaciuli gadatvirTva. araformaluri komunikaciuri qcevis arseboba, romlis tipur gamovlinebad SeiZleba CaiTvalos Worebi da araformaluri komunikaciuri rolebi, rogoricaa “mekavSireebi” da “darajebi” komunikaciis qselebSi, gvafiqrebinebs, rom formaluri struqtura organizaciaSi an, kerZod, warmoebaSi mTlianad ver gansazRvravs komunikaciur qcevas. warsulSi komunikaciis Sesaxeb gamokvlevebSi arsebiTad ar iyo Sefasebuli socialuri struqturis ze­gavlena komunikaciur qcevaze. magaliTisaTvis, laboratoriuli eqsperi­mentebis umravlesobaSi, xelovnurad Seqmnil situaciaSi monawi­leobdnen erTmaneTisaTvis ucnobi adamianebi, romlebic xanmokle kontaqtebSi Sediodnen erTmaneTTan. amgvari modelirebis dros socialuri faqtorebi TiTqmis ar axdendnen gavlenas komunikaciis monawileebze.

gamokiTxvebi da, xSirad, analizic am gamokiTxvebisas xdeboda cal­keuli individebis doneze. aseTi midgoma ugulebelyofda adamianebis komunikaciis urTierTganpirobebul bunebas. komunikaciebis umravlesoba ormxrivi urTierTqmedebaa da ara calmxrivi mimarTuleba, rogorc es aisaxeba gamartivebul modelebSi. organizaciaSi (warmoebaSi) individebis qcevis gageba an axsna SeiZleba swored komunikaciuri TvalsazrisiT.



Tavi1. komunikaciis mizani da buneba

komunikaciebis mniSvneloba organizaciebSi (warmoebaSi)
yoveldRiuri cxovrebis nawils adamiani atarebs organizaciebSi, skolebSi, firmebSi, saavadmyofoebSi, samxedro samsaxurSi, eklesiaSi, sazogadoebriv klubebSi. Cven vcxovrobT sazogadoebaSi, romelic Sedgeba organizaciebisagan. warmoidgineT, rom Tqven winaSe dgas amocana, SeagrovoT minimaluri Tanxa, Tqveni 4 megobrisgan erT kviraSi. amaSi araferia Znelio - brZanebT, magram axla warmoidgineT, rom Tqven movaleobas warmoadgens saSemosavlo gadasaxadis akrefa mTeli qveynis mosaxleo­bisagan. aSkaraa, rom amisTvis saWiroa organizacia.

TiToeuli CvenTagani erTi an ramdenime organizaciis wevria. aSkaraa, rom komunikacia acocxlebs anu sicocxlisunarians xdis orga­nizaciul struqturas. erT-erTi pirveli Teoretikosi organi­zaciuli qcevis sferoSi C. barnardi, aRniSnavda, rom organizaciis srulad gaSuqebul nebismier TeoriaSi, centralur adgils ikavebs komunikacia, radgan organizaciis saqmianobis struqtura, moculoba da masStabebi TiTqmis mTlianad ganisazRvreba komunikaciebis saSualebiT. mogvianebiT d. kaci da r. kani werdnen, rom komunikacia warmoadgens socialur process, romelsac gadamwyveti mniSvneloba aqvs nebismieri jgufis, organizaciis an sazogadoebis funqcionirebaSi. komunikacia ayalibebs socialur sistemas an organizaciis ZiriTad arss. g. saimonma, albaT, metad yovlismomcveli formulireba misca komunikacias: “administ­rirebis nebismieri procesisaTvis unda daisvas SekiTxva: rogor zegavlenas axdens es procesi individis gadawyvetilebaze? – komunikacia - aris erToblivad momuSave individebis mdgradi sistema saerTo miznebis misaRwevad rangebis ierarqiisa da Sromis ganawilebis safuZvelze. organizaciaSi individebs Soris urTierToba SedarebiT stabiluria. es struqturuli mdgradoba SesaZleblobas aZlevs organizacias efeqturad imoqmedos gansazRvruli miznebis misaRwevad. organizaciuli struqtura adamianur komunikacias aZlevs Tadarigianobisa da mdgradobis SesaZleb­lobas da amiT xels uwyobs administraciuli amocanebis ganxorcielebas.”

ramdenad gansxvavebulia adamianis qceva organizaciaSi, sxva, naklebad struqturirebul, situaciebTan SedarebiT?

adamianebis qceva organizaciebSi –aris individebis qceva, magram ganpirobebuli bevri sxva faqtoriTac, garda maTi qcevisa organizaciis farglebs gareT. am faqtorebis didi nawili cvalebadia da isini ganpirobebulia organizaciuli struqturiT. davuSvaT, rom erTi individi cdilobs daarwmunos meore angariSebis axali formebis Sevsebis aucileblobaSi, rasac meore ar Tvlis aucileblad. Cveulebriv pirobebSi ar SeiZleba movelodeT, rom meore Seicvlis azrs da daTanxmdeba pirvels, magram Tu pirveli kompaniis prezidentia, xolo meore ki teqnikosi? struqturuli cvlilebebi, rogoricaa individebis statusi organizaciul ierarqiaSi da maTi uflebamosileba, Zirfesvianad cvlian situacias!

organizaciaSi komunikaciis Seswavlis TvalsazrisiT, gadmwyvetia is faqti, rom es komunikaciebi xorcieldeba Zlier reglamentirebul piro­bebSi, rodesac komunikaciis procesze zegavlenas axdens organizaciuli struqtura. Aase, gansajeT, xelqveiTsa da xelmZRvanels Soris komunikacia arsebiTad gansxvavdeba organizaciaSi erTnairi statusis mqone adamianebs Soris komunikaciisgan.

komunikacia gvevlineba sasicocxlo mniSvnelobis mqone sistemad or­ga­nizaciaSi: Tu raime mizeziT moxda informaciuli nakadis likvidi­reba organizaciaSi, maSin es organizacia Sewyvets arsebobas. komu­nikaciiT gamsWvalulia yvela saxis moRvaweoba organizaciaSi. es mniSv­nelovani samuSao instrumentia individebisaTvis, TavianTi rolis Sesasru­leblad organizaciaSi da organizaciis qvedanayofebis integra­cii­saTvis.

sistemebis Teoriis poziciidan, organizacia warmoadgens komunika­ciebis qsels, romelic gansazRvravs samyaros Sesaxeb informaciis Segrovebas, sistematizaciasa da analizs, garedan miRebuli informaciis damuSavebuli saxiT dabrunebas gare samyaroSi.

komunikaciebi mowyobilia ise, rom moxdes gadawyvetilebebis Semu­Sa­veba da Sesruleba, ganxorcieldes ukukavSiri, moxdes miznebisa da proce­du­rebis koreqtireba organizaciis saqmianobaSi warmoqmnili situaciebis moTxovnebis Sesabamisad. komunikaciebi - es aris damakavSirebeli rgole­bia, romlebic aerTianeben organizaciis urTierTdamokidebul nawilebs. gadamwyveti mniSvneloba aqvs dagegmvis, koordinirebisa da kontrolis funqciebs.

Tu mrewvelobaSi, kerZod, warmoebaSi, raime mizeziT aRar iarsebebs komunikaciebi, is Tvalis daxamxamebaSi gamova mwyobridan.

rogorc ki komunikacia Seferxdeba, organizaciuli saqmianoba wyvets arsebobas. komunikaciis nacvlad aRmocendeba individebis arakoordini­rebuli saqmianoba.

komunikacia arsebiT elementad gvevlineba ara marto organizaciis Siga garemoSi funqcionirebisas, aramed igi sasicocxlo rols asrulebs informaciis gacvlaSi garemosa da organizacias Soris. komunikaciis sistema warmoadgens gare samyaroSi organizaciis CarTvis saSualebas.

yovelive zemoxsenebulis safuZvelze SeiZleba davaskvnaT, rom organizaciis funqcionirebaSi komunikacia warmoadgens aucilebel sasicocxlo elements.


rogor muSaoben komunikaciebi organizaciebSi?
ra aris komunikacia? Cven ganvsazRvravT komunikacias, rogorc pro­cess, romlis saSualebiTac raime idea gadaecema wyarodan mimRebs im mizniT, rom Secvalos misi qceva. aseTi qceva SeiZleba Seicavdes codnis an socialuri mizandasaxulobis Secvlas, rodesac organizaciis xelmZRvaneli gankargulebas aZlevs xelqveiTs, is elodeba am gankar­gulebis Sesrulebas. gankarguleba SeiZleba Sesruldes an ara, magram aq gvinda xazi gavusvaT imas, rom komunikaciis es aqti ganxorcielda gark­veuli Sedegis miRwevis mizniT.
elementaruli midgoma komunikaciis kvlevisadmi
warsulSi komunikaciis kvleva metwilad orientirebuli iyo imis Seswavlaze, Tu ra zemoqmedebas axdens is mimRebze. magaliTisaTvis, Tu gadacemuli Setyobineba brZanebaa, misi Sesrulebis albaToba metia, rodesac es brZaneba werilobiTia da ara zepiri. erT did amerikul kompaniaSi xelmZRvanelobam gasca gankarguleba, rom mmarTvelebs zepiri brZanebebi ar gaecaT. TiToeul mmarTvels misces blankebis dasta StampiT a.z.g. (araviTari zepiri gankarguleba). muSakebs, Tavis mxriv, miecaT miTiTeba ar mieRoT Sesasruleblad arawerilobiTi formiT gacemuli brZanebebi. ratom? zepiri Setyobineba cvalebadi xasiaTisaa, maTi kon­trolireba Zalian Znelia, Tumca zepiri Setyobineba gacilebiT drouli da marTebulia krizisul situaciaSi. komunikaciis mkvlevars SeuZlia eqperimentulad Secvalos wyaros raime parametric, magaliTisaTvis misi wyaros utyuaroba, sandooba mimRebis aRqmaSi.

ese igi erTi da igive Setyobineba samomavlo dasaqmebis tendenciis Taobaze SeiZleba gadaeces erT mimReb jgufs kompaniis prezidentis saxeliT, meore msgavs auditorias (jgufs) – rogorc konkurenti firmis azri. orive Setyobineba ibeWdeba kompaniis kuTvnil Sida gazeTSi statiis formiT, or sxvadasxva variantad.

komunikaciis Teoria uflebas gvaZlevs gavakeToT prognozi, rom Setyobineba, romelic miekuTvneba metad saimedo an sarwmuno wyaros (Cvens SemTxvevaSi kompaniis prezidenti) met zemoqmedebas moaxdens Tvalsaz­risis, Sexedulebebis Secvlaze am problemasTan dakavSirebiT. Kkomunika­ciis gamokvlevis sxva meTodebiT SeiZleba Seicvalos Setyobinebis parametrebi da Semowmdes misi zegavlena mimRebze. magaliTad, erTi da igive Setyobineba mimRebTa erT jgufs SeiZleba gadaeces muqaris formiT, meore jgufs mis gareSe. organizaciis TanamSromlebis erTi jgufi SeiZleba gaafrTxilon, rom Tu isini ar aamaRleben TavianT Sromis nayofierebas kompania gakotrdeba da isini dakargaven samuSaos. meore jgufs SeiZleba dapirdnen, rom Sromis nayofierebis gazrdis SemTxvevaSi isini miiReben damatebiT premias. yvela moyvanil magaliTSi eqsperimentis saxiT icvleboda erT-erTi cvladi _ w.m.a. (wyaro, mimRebi, aRqma) an mimRebi im mizniT, rom gamoikveTos mimRebze moxdenili zegavlenis gan­sxva­vebuli efeqturoba.

am tipis komunikacias ganmartaven, rogorc erTi adamianis zemoq­medebas meoreze. aseT gamokvlevebSi respodentad gvevlineba mimRebi, oRond misi qceva metwilad Seiswavleba, rogorc interesTa wyaro. aseTma midgomam SeiZleba seriozuli eTikuri problemebi warmoSvas. ratom ar unda iyos Seswavlili is SemTxveva, rodesac mimRebi ar aris ganwyobili wyaros mier gadmocemuli Setyobinebis asaTviseblad da amiT airidos Setyobinebis mizanmimarTuli zemoqmedeba? Uufro metic, komunikaciis gamokvlevebSi gabatonebuli interesi zemoqmedebis problemebisadmi xSi­rad ewinaaRmdegeba koncefcias – komunikacia, rogorc procesi. es gamokvlevebi orientirebulia komunikaciis aqtis sworxazovan, calmxriv xasiaTze, rac SeuTavsebelia Cven warmodgenasTan komunikaciaze, in­forma­ciis urTierTgacvlis ormxriv procesze. Mmiuxedavad zemoaRniS­nuli naklovanebebisa, elementaruli midgoma komunikaciis kvlevisas didxans iyo gabatonebuli, Tumca bolo xanebSi moxda am meTodis Zirfesvianad gadaxedva.


sworxazovani modelebidan sistemuri midgomisaken
komunikacia - esaa procesi, moqmedebis uwyveti Tanamimdevroba droSi. uazrobaa laparaki komunikaciis dawyebaze da damTavrebaze imitom, rom komunikacia, rogorc yvela sxva procesi, viTardeba droSi. komunikacia warmoadgens mravali elementis dinamikur urTierTqmedebas, romlis aRwera xdeba mravali parametris saSualebiT. Mmisi sirTule SeiZleba sulac ar aisaxos arxis xazovan modelSi, romelsac miaqvs Setyobineba wyarodan mimRebamde. aseTi aqcenti gadacemaze gulisxmobs Setyobinebis miRebas erT adgilSi, xolo am Setyobinebis asaxva xdeba sxva adgilas (rogorc es xdeba telefonis qselSi) w.S.a.m. (wyaro, Setyobinebis arxi, mim­Re­bi). am tipis komunikaciis modelis ukiduresma simartivem gamoiwvia inte­resi, komunikaciis, rogorc sistemis aRwerisadmi. am Teoriulma mid­gomam komunikaciis modelebs daubruna mravalganzomilebiani sirTule, da xazi gausva komunikaciis procesis elementebis organul urTierTdamo­kidebulebas.

TeoriaSi xazovani modelebidan sistemur midgomaze gadasvla daiw­yo 60-iani wlebis bolos anu im dros socialuri mecniereba metwilad gadadioda adamianis qcevis sistemur ganxilvaze.

xazovani modelebi dafuZnebulia komunikaciis aqtis meqanikur kon­cef­ciaze da misi simartive aadvilebs gagebas, magram amavdroulad serio­zulad amaxinjebs realobas. xazovani modeli gulisxmobs Setyo­bi­nebis wyaros, romelic pasiur mimRebze zemoqmedebs damaxinjebuli mono­lo­gis saSualebiT. ase, rom is xazovan modelirebas ukeTebs verti­kalur kavSi­rebs, romelSic wyaro mimarTulebas aZlevs an imorCilebs mimRebis qcevas.

meore mxriv, adamianuri komunikaciis sistemuri modeli ufro Tanasworuflebians xdis komunikaciis aqtis monawileebs. am SemTxvevaSi komunikacia ganixileba, rogorc dialogi, romlis drosac mimRebis mxri­dan manipulirebis Sedegad zemoqmedeba xdeba wyaroze, yovel SemTxvevaSi mimRebs ufro meti Tavisufleba aqvs Setyobinebis azris Tviseburad aRqmaSi. komunikaciis mizani urTierTobaSi mdgomareobs da ara ubralod darwmunebaSi an kontrolSi. komunikaciaSi monawileoba niSnavs infor­ma­ci­is gacvlas, es gulisxmobs imas, rom erTi adamiani ki ar akeTebs rames, aramed adamianebi raRacas akeTeben erToblivad. ase, rom komunikacia marto moqmedeba da masze reaqcia ki ar aris, aramed urTierTgacvlaa ors an met individs Soris. komunikacia warmoadgens Setyobinebis Tanamim­devrul gacvlas, romelSic yoveli momdevno Setyobineba dafuZnebulia winamorbed Setyobinebaze. yoveli momdevno Setyobinebis gacvlisas wyaro­sa da mimRebis rolebi icvleba. realuri komunikacia - es organuli pro­ce­sia, romlis elementebic rTul urTier­TdamokidebulebaSia erTma­neT­Tan.



Kkomunikaciisadmi miZRvnili kvlevebis tradiciuli

midgomis kritika
mecnierTa erTi nawilis azriT komunikaciis kvlevebs sami mniSvne­lo­vani konceptualur-meTodologiuri nakli aqvs.
1. komunikacias ar ganixilaven rogorc process.

2. Sedegad, organizaciebsa da jgufebSi komunikaciis procesis elemen­tebis mizez-Sedegobrivi urTierTdamokidebuleba ignorirebulia.

3. gadaWarbebuli fsiqologizmi, romelic komunikaciis procesSi iwvevs struqturis rolis Seufaseblobas da socialuri faqtoris rolis gazrdas.

komunikacia rogorc procesi
komunikaciis gansazRvra, (nebismier saxelmZRvaneloSi) aSkarad gamoxa­tavs an gulisxmobs, rom komunikacia aris procesi. Teoriul gamokvlevebSic dominirebs azri, rom komunikacia aris procesi, magram, rogorc gamokvlevebma dagvanaxa, ar aris gamokvleuli komunikaciis dinamika drosa da sivrceSi, rac komunikaciis arsis, rogorc procesis aucilebel winapirobas warmoadgens.

mkvlevarTa garkveul jgufs aqvs Setanili monacemebi drois sxva­dasxva momentSi. Aamitom, praqtikulad yvela gamokvlevaSi, SeuZle­belia Tvalyuris devneba cvladebze drois sivrceSi, radgan isini ikvleven qcevas mxolod mocemul momentSi. amis Sedegad, komunikaciis gamokvle­vebis meti wili gamoiyeneba, rogorc momenturi topografia da ara rogorc kinofilmidan aRebuli an uwyveti cvalebadi suraTi.

ratom ar aris gamokvleuli komunikaciis procesis drois sivrceSi cvladi aspeqtebi?

Mmizezi ramdenimea:

Q1. jerjerobiT ar arsebobs iseTi komunikaciis saSualebebi da Teoriuli debulebebi, romlebic orientirebuli iqnebodnen komunika­ciebis, rogorc procesebis ganxilvaze.

2. monacemebis Sekreba drois sivrcis rigebis asagebad did Tanxebs moiTxovs im SemTxvevebis garda, rodesac mkvlevari eyrdnoba gamosakvlevi pirebis mogonebebs. Tumca, monacemebis es wyaro, meTodologiur WrilSi xSirad ukiduresad aradamakmayofilebelia.

3. drois sivrceSi monacemebis ganmeorebiT Sekreba respodentebSi iwvevs gaRizianebas, radgan ganmeorebiT xdeba maTi gamokiTxva (Tu, rasakvirvelia, ar gamoiyeneba gamokiTxvis gansakuTrebuli “araCamcieb­luri” meTodi).

Ees gamokvlevebi, TavisTavad, warmoadgens respodentsa da mkvlevars Soris komunikaciis process.

4. komunikaciis mkvlevarebi xSirad iZulebuli arian ecadon kvlevis Sedegebis swrafad miRebas. es gamowveulia damkveTis moTxovnebiT, fondebis simwiriT, disertaciebis dacvis vadebiTa da mTeli rigi sxva faqtorebiT, romlebic aferxeben xangrZlivi gamokvlevebis Catarebas.

amgvarad, samwuxarod, Tavidan Cven komunikacias ganvmartavT, rogorc process, Semdeg gamokvlevisas mas vxsniT, rogorc wamier movlenas. komunikaciis procesisadmi miZRvnili gamokvlevebis umetesoba mxolod “ganiv WrilSi” ganixilavs mas. aseTi procedurebi ar iZleva komunikaciis procesis drois sivrceSi ganxilvis saSualebas.


mizez-Sedegobrivi damokidebulebis ignorireba
adre ganvixileT da aRvwereT komunikaciis gamokvlevis elemen­taruli midgoma, romlis Tanaxmad wyaros, Styobinebis, arxisa da mimRebis parametrebi im mizniT icvleboda, rom Semowmebuliyo maTi zemoqmedeba komunikaciis efeqturobaze. amrigad, amgvar gamokvlevaSi wyaros, Setyo­bi­nebis, arxisa da mimRebis parametrebi damoukidebel cvladebs warmoad­gens, damokidebul cvladebad ki komunikaciis zemoqmedeba gvevlineba, romelic damoukidebeli cvladis SemcvelobiTaa gamowveuli. Tu maTi kovariacia maRalia an didia, maSin X SeiZleba iyos mizezi Y-isa. X mizezis qmedebis meTodi Y Sedegze Teoriuli cnebaa da empiriuli, romelic X da Y cvladebis Sida bunebas eyrdnoba.

komunikaciis gamokvlevisas am movlenisadmi sistemuri midgoma uflebas gvaZlevs davamtkicoT, rom damokidebuli da damoukidebeli cvladebis mokvleva aseT dros usafuZvloa. Sesabamisi cvladebi SeiZleba urTierTdamokidebuli iyos, TiToeuli maTgani erTdroulad SeiZleba gvevlinebodes sxva darCenili cvladebis rogorc mizezad, ise Sedegadac. faqtobrivad isini gvevlinebian urTierTqmedebaSi myofi cvladebis sistemad.

komunikaciis kvlevis sistemuri midgoma gvaiZulebs uari vTqvaT cvladebis - wyaro, arxi, Setyobineba da mimRebi – gamoyenebaze komu­nikaciebze maTi zemoqmedebis Seswavlis dros. amis nacvlad komu­nikaciis procesi ganxilul iqneba, rogorc dinamikuri urTierTqmedebis erTi mTliani sistema.


fsiqologizmi
komunikaciuri procesebis gamokvlevebis gadametebuli fsiqolo­gizmi ganpirobebulia maTi istoriuli fesvebiTa da mkvlevarebis SexedulebiT socialuri problemis bunebaze. komunikaciis pirveli Teoretikosebi fsiqologiidan movidnen. fsiqologiaSi im dros gaba­tonebuli iyo individualisturi mimarTuleba. amitom, savsebiT bunebrivia, maT modelebSi, rogorc wesi, xdeboda cvladi socialuri struqturebis ignorireba, romelic zemoqmedebas axdens komunikaciaze. yovel SemTxvevaSi, bolo xanebamde, xdeboda komunikaciis, rogorc adamianebs Soris urTierTobis arsis ignorireba. komunikaciebis Seswavlis dros fsiqologizmis erT-erTi gamovlinebaa kvlevis obieqtad individisa da mniSvnelovan Seufasebel wyaroebsa da Setyobinebis mimRebebs Soris komunikaciuri urTierTobebis arCeva. sakiTxisadmi am mcdar midgomas imiT xsnian, rom raki individi warmoadgens monacemebis Semkreb obieqts, amitom is unda iyos Seswavlis obieqti. ulmeni aRniSnavs rom aseTi sakvlevi problema anu Sigaindividualuri da ara adamianebs Soris arsebuli problemebi “zogadi fsiqologiis” amocanas Seadgens.

komunikaciis gamokvlevebSi am SerCeviTi meTodis gamoyenebam qcevis “destruqturizaciamde” miiyvana mkvlevarebi. gamokvlevebSi individebis SemTxveviT SerCeva e.w. socialuri “xorcsakepis” rols asrulebs, romelic izolirebas ukeTebs (an gamoyofs) individs misi socialuri garemosagan da winaswar gansazRvravs, rom Sesaswavl obieqtSi aravin aravisTan ar urTierTqmedebdes.

Sesadareblad SeiZleba moviyvanoT biologiis magaliTi, rodesac sacdel cxovels ikvleven ujredis measedis doneze. aseT viTarebaSi ana­tomia da fiziologia, struqtura da funqcia ikargeba da rCeba mxolod ujredis biologia anu cxovelis Seswavla xdeba Zalian detalurad, mikroskopul masStabSi, magram ar Cans misi saerTo suraTi.

komunikaciis gamokvlevebSi mxolod 70-iani wlebis bolos moxda winsvla, individis analizidan jgufis, qselis an individTa sistemebis Seswavlisaken; sxva sityvebiT rom vTqvaT, winsvla individebs Soris komunikaciuri urTierTobebis Seswavlisaken da ara calkeuli individebis Seswavla ganyenebulad.

komunikaciis kvlevisas fsiqologizmis gadaWarbebuli mniSvnelobis gadalaxvisa da sakiTxisadmi axleburi midgomis magaliTebia: erToblivi orien­taciis modeli, mimarTebiTi analizi (gamokvlevebisadmi iseTi mid­go­ma, romlis Tanaxmadac analizis erTeulad gvevlineba or an met individs Soris urTierToba), qselebis analizi da sistemuri midgoma (es komunika­ciur-meTodologiuri midgomebi iqidan gamomdinareoben, rom maSinac ki, rodesac monacemebis miRebis erTeulad individi gvevlineba, socio­metriuli meTodebis gamoyenebis wyalobiT analizis obieqti SeiZleba iyos komunikaciuri urTierToba).

amJamad muSavdeba SerCevisa da analizis gansazRvris procedurebi mimarTebiTi analizisaTvis. Tumca, jer kidev ar gvaqvs Sesabamisi Teoria, romelic SeakavSirebs am cnebebs. manam, vidre komunikaciis Teoretikosebi ar daiwyeben azrovnebas urTierTobebis kategoriebiT, mimarTebiTi analizi ar Seiqmneba. komunikaciis gamokvlevebSi fsiqologizmiT zed­metad gatacebis gamovlinebad SeiZleba CaiTvalos daSveba – pirovnebis braleuloba, rogorc socialuri problemis warmomqmneli wyaro. pirov­nebis braleuloba am SemTxvevaSi gulisxmobs imas, rom problemis warmo­Sobis mizezi aris pirovneba. aSkaraa, rom socialuri problemis gamokv­le­visa da gadawyvetis xerxi damokidebulia problemis bunebis gansaz­R­vraze. komunikaciis specialistebi iSviaTad monawileoben socialuri problemebis gamovlenasa da gansazRvraSi, amitom am gansazRv­rebas isini iReben alarmistebisagan, xelisuflebis Cinovnike­bisagan an sxva mecnie­rebisagan.

xandaxan (Tumca iSviaTad) alarmisti moiTxovs, socialuri prob­lemebisaTvis brali daedos sistemas, magaliTad, XX saukunis 60-ian wlebSi iyo mcdeloba moZraobis usafrTxoebis problema ganemartaT ara rogorc mZRolebis upasuxismgeblo qmedebis Sedegi, aramed rogorc avtomobilebisa da gzebis usafrTxoebasTan dakavSirebuli problema.

socialuri problemebis formulireba ufro xSirad ganmsWvalulia pirovnebis braleulobis winapirobiT da ara sistemis braleulobiT. maT, vinc problemis formulirebas axdens, ar ZaluZs Secvalos sistema da iRebs mas (sistemas), rogorc mocemuls.

komunikaciis kvlevisas problemebis amgvar gagebas fsiqologiuri faqtorebis rolis gazrdisaken mivyavarT. xSirad, viwropirovnuli inte­resi imisa, vinc problemis formulirebas axdens mkvlevarebisaTvis gadamwyveti faqtori xdeba.

rogor SeiZleba davZlioT mcdari daSveba “pirovnebis braleu­lobis” Sesaxeb? pasuxi aseTia: es SeiZleba socialuri problemebisadmi midgomiT manam, sanam ar Seikribeba sakmarisad sruli monacemebi. amisaTvis agreTve saWiroa socialuri problemebis wamosayeneblad davuSvaT isini, visac es problemebi uSualod exeba da ara marto isini, vinc miznad isaxavs am problemis Serbilebasa da gaqarwylebas. am problemis (pirov­nebis braleulobis problemis) daZlevaSi aucileblad unda iqnes gamoyenebuli agreTve komunikaciebis Seswavla struqturuli cvladebisa da pirovnebaTaSorisi faqtorebis gaTvaliswinebiT.

komunikaciisadmi sistemuri midgoma, upirveles yovlisa, yuradRebas amaxvilebs procesze da mkvlevars orientirebuls xdis monacemTa Sekre­baze drois sxvadasxva momentSi, raTa miiRos adamianis qcevis dinamikis suraTi da ara mxolod momenturi fotografia. metic, sistemuri Tvalsaz­risiT, ar arsebobs ubralo mizez-Sedegobrivi kavSirebi: yvela cvladi, romelic aRwers sistemas ganixileba, rogorc urTierTdamo­kidebuli. dabolos, sistemuri midgoma organizaciuli struqturisa da komuni­kaciuri qcevis urTerTzemoqmedebas iTvaliswinebs.
komunikaciis kvleva organizaciaSi
cnobilia, rom komunikaciis roli organizaciaSi gadamwyvetia. ara­dama­kmayofili komunikacia ZiriTadi mizezia im siZneleebisa da proble­mebisa, romelTa winaSec aRmoCndeba xolme organizacia. didi mniSvne­loba aqvs im faqtebSi garkvevis unars, romelTa Sedegadac warmoiqmneba aseTi problema. Tavdapirvelad, organizaciaSi komunikaciis kvlevebis umetesoba calkeuli organizaciis aRweraSi mdgomareobda. mkvlevarebi midiodnen organizaciaSi, sadac xangrZlivad akvirdebodnen mis yovel­dRiur cxovrebas, xandaxan atarebdnen anketirebas da iRebdnen inter­viuebs am organizaciis wevrTagan. maT SeeZloT yuradReba gaemax­vilebinaT mxolod organizaciis erT-erT ganyofilebaze an ganyofi­lebis erT mcire jgufze. aseTi midgoma mkvlevarebs saSualebas aZlevda bevri ram gamoerkviaT SedarebiT patara obieqtze, Tumca es ar iZleoda kvlevebis Sedegebis ganzogadebis saimedo bazas. magaliTad, ar iyo imis dadgenis saSualeba, rom dawvrilebiT gamokvleuli 14 muSis komuni­kaciuri qceva, romlebic eleqtroxveulebs amzadebdnen hoTornis qarxa­naSi (firma “velTner eleqTriq”), tipuri iyo asobiT sxva muSisTvisac amave qarxanaSi, - rom araferi vTqvaT amerikis SeerTebuli Statebis yvela qarxanaSi momuSave amkrebi xazebis yvela muSaze. SemdgomSi, organizaciis kvle­varebma daiwyes ori an meti organizaciis SedarebiTi Seswavla. bolos­dabolos komunikaciis mkvlevarebi gadavidnen asi an meti organi­zaciis monacemebis mokrebaze. am midgomam ufro saimedo safuZveli Seuqmna gamokvlevevis Sedegebis ganzogadebas, magram imavdroulad organizaciebis didma raodenobam gamoiwvia calkeul organizaciebSi Sekrebil monacemTa aris (an rgolis) SezRudva. Sesaswavli sakiTxebis erTobliobaSi xSirad anketebi Sesavsebad egzavnebodaT Sesaswavli organizaciebis maRalCinosan xelmZRvanelebs. amiT, xdeboda mxolod maRali xelmZRvanelebis Tval­sazrisis garkveva.

es eqstensiuri, raodenobrivi midgoma axdenda organizaciis destruqturirebas im azriT, rom izomeboda misi (organizaciis) Siga struqturis SedarebiT mcire parametrebi. Tanamedrove organizaciebs gaaC­niaT rigi saerTo Tvisebebisa imisagan damoukideblad, Tu ras emsa­xure­bian isini - mogebisaTvis awarmoeben produqcias, asruleben samTavrobo funqciebs, filantropuli saqmianobiT arian dakavebuli, studentebs aswavlian, avadmyofebs mkurnaloben Tu uzrunvelyofen qveynis Tavdacvas. amJamad, organizaciul komunikacias yuradRebas uTmoben iseTi tipis organizaciebSic, rogoricaa skolebi, saavadmyofoebi, cixeebi, profkav­Sirebi, qalaqebi, nebayoflobiTi organizaciebi da politikuri partiebi. miuxedavad amisa, dRes Zalian bevri viciT organizaciuli qcevis Sesaxeb firmebsa da samTavrobo dawesebulebebSi, vidre sxva tipis organiza­cieb­Si. am Temis Sesaxeb wakiTxuli literaturidan rCeba iseTi STabeWdileba, rom organizaciebis Sesaxeb arcTu ise bevria naTqvami, xolo rac naTqvamia - gauTaveblad meordeba sxvadasxva mecnierul enaze. mecnieruli kvle­vebis umetesobas am sferoSi sargebloba mohqonda ufro organi­zaciebis xelmZRvanelobisaTvis, vidre muSebisaTvis; meti sargebloba mohqonda organizaciis wevrebisaTvis, vidre am organizaciis klien­tebisaTvis. organizaciuli qcevis kvlevebSi aseT “pro-organi­zaciul” orientacias ganapirobeben gamokvlevis damkveTebi, vis intere­sebSic tardeba es gamokvleva da is, Tu Seswavlis ra meTodebi gamoiyeneba.


Qqselebis analizisaTvis
organizaciebSi komunikaciuri qcevis gamokvlevebis saerTo ten­dencia mdgomareobs klasifikaciis gaZlierebaSi anu adamianis qcevis miyvanaSi iseT cvladebamde, romelTac SeuZliaT miiRon ricxobrivi mniSvneloba. SesaZloa amiT aixsneba gamokvlevebis Catareba anketirebiTa da interviuebis aRebiT. erT-erTi mecnieri jer kidev 1934 w. amtkicebda, rom anketa iafi, ubralo meqanikuri instrumentiao, raodenobrivi gazom­ve­biT, raodenobrivad zusti monacemebis misaRebad. samwuxarod, gamokvlevis Catarebis meTodebi mTlianobaSi ver pasuxobs organi­zaciebSi komunikaciebis Seswavlis amocanebs. erT-erTi mizezi imaSi mdgomareobs, rom interviuebisa da anketebis saSualebiT gamokvlevis dros respodenti izolirebulia, yovel SemTxvevaSi evristikuli mizniT, rogorc atomaruli obieqti (evristika – gamokvlevebisa da swavlebis xerxebi, romelTa mixedviTac WeSmariteba aris procesi, romelic unda gamomJ­Ravndes saTanado mixvedriT kiTxvebis daxmarebiT).

relacia _ relaciuri sistema mimarTulebiTi cnebaa, xolo organizaciuli komunikacia, Tavisi bunebiT, relaciur da struqturulad mowesrigebul sistemaa. rasakvirvelia, gamokvlevis monacemebi SeiZleba Seikribos organizaciis yvela wevrisgan, Tumca ismis kiTxva: rogor iTvaliswinebs es gamokvleva calkeuli respondentis mdgomareobas organizaciul struqturebSi? ra moxdeba Tu firmis 1000 wevridan 100 SemTxveviT amorCeuli respondentis ricxvSi am firmis prezidenti moxvdeba? Mmis pasuxebs Tanabari Zala eqnebaT “darajis” pasuxebTan Seda­rebiT? Dbolos, rogor da ra saSualebiT izomeba iseTi struq­turuli daxasiaTebebi, rogoricaa qselebis konfiguracia da komuni­kaciuri nakadebi Tu gamokvlevis monacemebi mxolod individebisagan miRebuli pasuxebis saxiT arsebobs.Ggamokvlevebis meTodebis mniSvnelovan modi­fikaciad gvevlineba komunikaciuri qcevis mimarTebaSi sociome­triuli kiTxvebis dasma. aseTi kiTxvis magaliTad SeiZleba moviyvanoT: guSindeli dRis ganmavlobaSi, am organizacias hqonda Tu ara saubari mis wevrebTan? aseT kiTxvaze pasuxebi vargisia realuri analizis iseTi saxeobisaTvis, rogoricaa komunikaciuri qselebis analizi.

amrigad, ar aris aucilebeli, rom individi warmoadgendes analizis erTeuls. organizaciuli komunikaciebis gamokvlevis erT-erTi midgoma iTvaliswinebs organizaciebSi urTierTpirovnuli komunikaciuri sqemebis gamovlenasa da analizs, xolo Semdeg maTSi (am saqmeebSi) Semdgom komunikacias formalur qselebTan, romlebic (formaluri qselebi) gansazRvrulia organizaciuli struqturiT. qselebis analizi gadamwyvet rols asrulebs realuri struqturis Semswavlel gamokvlevebSi. qsele­bis analizi gamoiyeneba araformaluri jgufebis gamosavlenad organiza­ciebSi da imavdroulad iseTi mniSvnlovani rgolebis gamosav­lenad komuni­kaci­is qselebSi, rogorebicaa “mekavSireebi” da “azris liderebi”. admi­nistraciuli Senobebis Siga “landStaftis” daproeqtebi­sas, qselebis analizs iyeneben momuSave personalis sivrculi ganlagebis sqemis SerCe­visas. aqedan gamomdinare, formaluri struqtura nawilobriv gadakeTdeba da saxes Seicvlis komunikaciis araformaluri struqturis gaTva­lis­winebiT.

yvela SemTxvevaSi, formaluri da araformaluri struqturebis Seda­reba avlens maT Soris sxvaobas da es procedura, SeiZleba gamo­yenebul iqnes diagnostikur instrumentad, romelic saSualebas gvaZlevs gamovimuSaoT mosazrebebi Semdegi cvlilebebis gansaxor­cieleblad:

1) formaluri struqturebi metad miesadageba pirovnebaTaSorisi urTierTqmedebis sqemebis.

2) organizaciebis muSaobis sivrculi ganlageba ise, rom nawilobriv (arapirdapir) Seicvalos komunikaciis araformaluri an formaluri qselebi.


gadawyvetilebis miRebis formebi da saxeebi
komunikacias aqvs mdidari saSualebebi, magram verc erTi ver See­dreba pirovnebasTan uSualo Sexvedras, urTierTobas, romlis saSua­lebiTac adgilze xdeba pirispir SeTanxmeba da yovelgvari gaugebrobis Tavidan acileba. amitomacaa, rom Sexvedrebs, vizitebs, urTierTobebs didi mniSvneloba aqvs namdvili biznesmenisaTvis, liderisa Tu mmarTve­lisaTvis. am dros yovelTvis mTavaria Sexvedris mizani, Sinaarsi, misi azri da mimarTuleba. swori pasuxis misaRebad SekiTxva unda davsvaT sworad. gadawyvetilebis misaRebad menejerebs sWirdebaT xarisxiani, saimedo da srulyofili informacia.

strategiuli informaciis misaRebad gamoiyeneba leqciebi, seminarebi, saswavlo programebi, diskusiebi, normatiuli dokumentebi, videoCana­werebi, miRebebi, sagazeTo statiebi, saqmiani TamaSebi, pres-relizi.

informaciis xarisxis gaumjobeseba xdeba kompiuterebis saSualebiT. maTi gamoyenebiT menejerebis Sroma efeqturi xdeba. marTalia, dRes infor­maciis damuSavebis Rirebuleba mcirdeba, magram sinamdvileSi mis kompleqsurobas da Taviseburebas didi mniSvneloba eniWeba.

kompiuterebis gamoyenebiT samewarmeo saqmeSi Seqmnilia sxvadasxva saqmianobaTa informaciuli sistemebi:



  1. menejmentis informaciuli sistema;

  2. marTvis avtomatiziruli sistema;

  3. dispetCeruli da operatiuli damuSavebis informaciuli sis­tema;

  4. marketinguli kvlevis informaciuli sistema;

  5. teqnologiuri marTvis informaciuli sistema.

yvela es sistema menejerebs exmareba gadawyvetilebis miRebaSi, xolo maT­gan maRalxarisxiani informacia uSualod marTvis umaRles rgols miewodeba, rac xels uwyobs kompleqsuri problemebis analizs. am sis­te­mis mTavari azri isaa, rom kompiuters SeuZlia meti mogvces, vidre ubra­lod mogvawodos informacia. marTalia, verc erTi kompiuteri ver Secvlis menejers, magram igi saSualebas iZleva im problemebze koncent­rirebisaTvis, romelTa gadawyvetas yovelTvis moaqvs efeqti. igi Zalian kargi damatebaa intuiciasa da gansjaze.

samecniero literaturaSi cneba gadawyvetilebis miReba niSnavs ramde­nime variantidan ukeTesis arCevas. gadawyvetilebis miReba, rogorc procesi xorcieldeba ramdenime etapad, drois gansazRvrul periodSi.

am etapebidan gamoyofen: gadawyvetilebis momzadebas, miRebasa da realizacias.

gadawyvetilebis miReba aris adamianis gonebrivi saqmianobis, misi nebis gamoxatvis erT-erTi saxe. igi xasiaTdeba Semdegi maCveneblebiT:



  1. ramdenime alternatiuli variantidan erT-erTis SerCevis SesaZlebloba;

  2. Camoyalibebuli mizani;

  3. mmarTvelobiTi gadawyvetilebis miRebis subieqturi anu nebayoflobiTi aqtis gamoyenebis aucilebloba.

mmarTvelobiTi gadawyvetilebis miRebas axasiaTebs saerTo moTxovnebi, romelTa codna da gaTvaliswineba menejers daexmareba ufro Segnebulad da kritikulad miudges gadawyvetilebis miRebas.

gadawyvetilebas menejeri yovelTvis arsebuli kanonebisa da moralur-eTikuri standartebis sazRvrebSi Rebulobs. igi cdilobs moaxdinos marTvis obieqtis sawarmoo-sameurneo saqmianobis Sedegebis maqsima­lizacia, miiRos maqsimaluri mogeba, Seamciros produqciis TviTRire­buleba da a.S.

xelmZRvanelisTvis mTavaria sakmaod Rrmad erkveodes specialur sakiTxebSi dawyebuli warmoebis teqnologiidan damTavrebuli safinanso operaciebiT. marTvis procesSi raime problemis warmoSobis SemTxvevaSi unda SeZlos gadawyvetilebis miReba miandos specialistTa im jgufs, romelic amas yvelaze kargad Seasrulebs. marTva uwyveti procesia, romlis Sinaarsobriv safuZvels warmoadgens gadawyvetilebaTa momzade­bis, miRebis, Sesrulebisa da koreqtirebis procesi.

mmarTvelobiT gadawyvetilebaTa formirebis procesi dakavSirebulia marTvis procesis ciklurobasTan, romelic marTvis funqciebis klasifi­kaciis mixedviT xdeba da sami stadiisagan Sedgeba:



  1. miznis dasaxva-dagegmva;

  2. samarTavi sistemis momzadeba dasaxuli miznis gansaxorcieleb­lad;

  3. aRricxva, kontroli da moqmedebis koreqtireba, regulireba da koordinacia.

xelmZRvanelis saqmianobaSi didi mniSvneloba eniWeba gadawyve­tilebaTa miRebis pirobebs, uflebebs, movaleobebs, pasuxismgeblobas, kompetenturobas da a.S.

praqtikul saqmianobaSi menejerma unda icodes ekonomikuri da mmarTvelobiTi kanonzomierebani.

gadawyvetilebis miRebis procesi yovelTvis aris SemoqmedebiTi procesi, azrovneba da msjeloba. rTuli sakiTxebis gadawyvetisas xSirad muSavdeba varaudebi im mosalodneli movlenis Sesaxeb, romelic arsebuli faqtebis analizsa da ganzogadebas emyareba.

winaswari xedva aris moqmedebis Sedegebis winaswar ganWvreta, amis gareSe SeuZlebelia biznesSi gamarjveba. amitom saWiroa zustad Sevafa­soT sabazro urTierTobaTa sferoSi mimdinare procesebi.

gadawyvetilebis miRebis procesSi SeiZleba gamovyoT Semdegi etapebi:


  1. sawarmoSi arsebuli situaciis analizi da problemebis gamovlena;

  2. problemebis, daqvemdebarebuli problemebis gadawyvetis miznebis dasaxva;

  3. gadawyvetilebis informaciuli uzrunvelyofa;

  4. gadawyvetilebis alternatiuli anu SesaZlebeli variantebis SemuSveba;

  5. gadawyvetilebaTa variantebis analizi da Sefaseba;

  6. problemebis optimaluri gadawyvetis gzebis SerCeva.

xelmZRvanelis ZiriTadi funqcia kontroli, rac aris marTvis obieqtis faqtobrivi viTarebis Sedarebaa miRebuli gadawyvetilebebiT gaTvaliswinebul mdgomareobasTan.

upirveles yovlisa, kontrolis mizania organizaciis sameurneo saqmianobis mimdinareobis perioduli Semowmeba.

Tu ratom vamyarebT urTierTobebs, amis pasuxi SemdegSi mdgomareobs:


  1. komunikacias mivyavarT didi efeqturobisaken;

  2. is yovelTvis saqmis kursSi ayenebs adamianebs;

  3. is adamianebs akavSirebs organizaciasTan da zrdis maT stimuls, rom kargad imuSaon, aseve zrdis maT valdebulebas organizaciis winaSe;

  4. komunikacia aumjobesebs urTierTobebs da urTierTgagebas menejersa da calkeul muSaks Soris, kolegebs Soris, adamianebs Soris organizaciaSi da mis gareT;

  5. komunikacia gvexmareba ganvsazRvroT, Tu ratomaa saWiro cvlilebebi organizaciaSi da rogor unda Sesustdes am cvlilebisadmi winaaRmdegoba.

amerikaSi yvela drois prezidentis moRvaweobis Sefasebisas Semo­Rebuli reitingi iTvaliswinebs Sefasebis 10-balian sistemas:

  1. organizatoruli niWi;

  2. krizisuli situaciebidan gamosavlis povna;

  3. moraluri avtoriteti;

  4. saerTaSoriso politika;

  5. administraciuli Cvevebi;

  6. kongresTan urTierToba;

  7. situaciis zogadi xedva;

  8. politikuri amocanebis gansazRvris unari;

  9. sayovelTao samarTlianobisadmi swrafva;

  10. moRvaweobis zogadi Sefaseba mocemul istoriul momentSi.

pirvel adgilzea jorj vaSingtoni, meoreze _ abraam linkolni, mesameze _ franklin delano ruzvelti, kenedi me-8, klintoni ki _ 21-e adgilze.



  1. ra mniSvneloba eniWeba komunikacias da mis kvlevas organizaciaSi (warmoebaSi)?

  2. rogor muSaoben komunikaciebi organizaciaSi?

  3. ras gulisxmobs elementaruli midgoma komunikaciis gamokvlevis dros?

  4. ra mniSvneloba eniWeba gadawyvetilebis miRebas organizaciisaTvis?

rogoria misi formebi da saxeebi?
Tavi 2. biznes-komunikaciebis saxeebis mimoxilva

komunikaciebis yvelgan SeRwevadoba
rogorc “jeneral motorsis” mmarTvelobis yofilma Tavmjdomare t. a. merfim Tqva, `erTi da igive saerTo mniSvnels biznessa da menejmentSi warmoadgenen adamianebi da damokidebuleba adamianebTan... saboloo jamSi, komunikaciebi yvelaze mTavaria... efeqtur komunikaciebs SeuZliaT uzrunvelyon warmatebac da warumateblobac an Tundac gansazRvron warmatebis xarisxi~. miuxedavad imisa, Tu romeli tipis organizaciaSi muSaobT axla an imuSavebT momavalSi, informaciis gacvlasTan dakavSirebul qmedebebs didi mniSvneloba aqvs. komunikaciebi erTnairad mniSvnelovania rogorc organizaciebisaTvis, aseve calkeuli adamianisaTvis.

TviT klasikurma monstrma, frankenSteinma gaacnobiera komunikaciis mniSvneloba. es monstri, romelic tyeSi imaleboda, akvirdeboda mecxvaris ojaxs. “me gavige, rom es adamianebi flobdnen Tvisebas bgeraTa Jesti­kulaciis saSualebiT gadaecaT erTmaneTisaTvis TavianTi gancdebi da grZnobebi. me gavacnobiere, rom sityvebi, romlebsac isini warmoTqvamdnen zogjer iwvevdnen siamovnebas an tkivils, Rimils an guliswyvetas msmenelis saxeze da sulSi. WeSmaritad, es iyo RvTaebrivi sibrZne (mecniereba) da me vnebianad msurda gavcnobodi mas.”

miuxedavad imisa, Tu sad xdeba urTierToba da vin monawileobs masSi am procesis ZiriTadi niSnebi identuria. magaliTis saxiT moviyvanoT frenk rouzi, romelic flobda da marTavda mcire sabiTumo kompanias, dakavebuli iyo saTavsebis dasasufTavebeli saSualebebis miwodebiT. misi personali Sedgeboda sawyobis xuTi muSis, erTi mdivnisa da sami uStato savaWro agentisagan. igi regularulad awydeboda problemebs, romlebic dakavSirebuli iyo imasTan, rom mis savaWro agentebs ar SeeZloT SekveTebis blankebis sworad Sevseba, muSebi kargavdnen satransporto zeddebulebs, xolo mdivani mniSvnelovan dokumentebs akerebda Seusabamo saqaRaldeebSi. frenki darwmunda, rom, rac ufro metad uTvalTvalebda muSebs da rac ufro xSirad elaparakeboda maT, miT ufro iSviaTad warmoiqmneboda msgavsi problemebi, magram miuxedavad imisa, Tu rogori dakvirvebiT muSaobda amaze informaciasTan dakavSirebuli problemebi ar wydeboda. zogjer werilebi ver aRwevda adresatamde, sxva SemTxvevaSi informacia ukve moZvelebuli iyo, roca igi gansazRvrul adresatamde miaRwevda. im informaciis mniSvnelovani nawili, romelsac adamianebi cvlian samuSaoze ara aqvs uSualo kavSiri maT samuSaosTan, magram maTTvis sasicocxlo mniSvnelobisaa. adamianebi xSirad ganixilebian, rogorc socialuri cxovelebi, vinaidan isini ganicdian komunikaciis aucileblobas maSinac ki, rodesac maT ar miuRiaT saswrafo Setyobineba. marTlac, saubrebis umravlesoba, erTi SexedviT, SeiZleba mogeCvenoT uazrod, magram sinamdvileSi es saubrebi akmayofileben adamianTa Soris urTierTobebis moTxovnilebas. imisaTvis, rom gavacnobieroT iseTi komunikaciebis arsebiTi mniSvneloba, rogoric piradi urTierTobaa, sakmarisia gavixsenoT, rom adamianisTvis erT-erT yvelaze mZime sasjels warmoadgens saizolacio sakani. amgvar sakanSi datusaRebuli adamiani, absoluturad moklebulia sxva adamianebTan komunikaciis SesaZleblobas da uflebas.

vinaidan komunikaciebi ganixileba warmatebis miRwevis gadamwyvet faqtorad, bevri organizacia mimarTavs TanamSromlebis momzadebas, raTa isini gaxdnen urTierTobebis ukeT mcodneni da ufro metad komuni­kabelurni. swavlebis programebi SeiZleba mimarTuli iyos komuni­kaciebis sxvadasxva aspeqtebze da komunikaciur kavSirebze. magaliTad, marTvis amerikuli asociaciis mier SemoTavazebuli swavlebis kursebis katalogi Seicavs kursebs komunikaciebis Sesaxeb an kursebs, romelTa ZiriTadi sagania komunikaciebi:



  • prezentaciis Catarebis Cvevebis efeqturi ganviTarebis strategia.

  • efeqturi profesiuli ena.

  • profesiuli ena (garTulebul doneze).

  • prezentaciis efeqturi Cvevebi teqnikuri personalisaTvis.

  • prezentaciis efeqti.

  • seminari TvalsaCinoebebis Temaze.

  • efeqturi mosmena/saukeTeso Sedegebi: rogor avamuSaoT komunikaciebi Tqvens sasargeblod.

  • molaparakebebis warmoeba gamarjvebisaTvis.

  • molaparakebis gziT _ gamarjvebisaken: praqtikuli danarTe­bi efeqturobis asamaRleblad.

  • pirovnebaTSorisi urTierTobebis Cvevebi.

  • komunikaciebi da pirovnebaTSorisi urTierTobis Cvevebi: programa teqnikuri personalisaTvis.

  • ganyofilebaTa Soris TanamSromlobis Seqmna: efeqturi warmoebis organizebis strategiebi.

  • rogor srulvyoT saqmiani mimoweris warmoebisaTvis saWiro Cvevebi.

  • gramatikis kursi.

  • teqnikuri dokumentaciis efeqturi warmoeba.

  • azrebis swrafi Caweris Cvevebi: gaifiqre-Caiwere!

  • saqmiani mimowera ucxo (inglisur) enaze.

  • weris, saubris da mosmenis teqnika warmatebuli komuni­kaciebis gansaxorcieleblad.

  • komunikaciebi maqsimaluri Sedegis - ufro mtkice samuSao urTierTobebis misaRwevad.

  • Semoqmedeba da inovaciebi: gza gamarjvebisken.

  • pozitiuri profesiuli imijis dagegmva.

  • mosmenis unar-Cvevebi.

  • mravalmxrivi komunikaciebi.

  • mosmenisa da Caweris unar-Cvevebi.

  • Sedegze orientirebuli komunikaciebis axali teqnologiebi.

  • mowinave ideebis realizacia organizaciaSi.

mocemuli CamonaTvali warmodgenas gviqmnis imaze, Tu ramdenad mravalferovania kursebi komunikaciebis Temaze da rom organizaciis mravalmimarTulebiani moqmedebis procesSi komunikaciebi arsebiT rols asruleben.
ra mniSvneloba aqvs komunikacias organizaciisTvis?
komerciuli organizaciebi (mag., aSS-Si) valdebulia federalur mTavrobas, aseve Statis mTavrobas da adgilobriv administracias warudginon informaciis didi raodenoba. es rTuli gansaxorcielebelia, Znelia saukeTeso sakomunikacio sistemebis SemTxvevaSic da finansuri TvalsazrisiTac Zalze Zviria. magaliTad, 1992 wels 5 milionze metma komerciulma firmam da asociaciam Tavisi Semosavlebisa da finansebis Sesaxeb dawvrilebiTi informacia warudgina sagadasaxado departaments. forma #1040-sa da masTan dakavSirebuli sxva formebis Sevseba yovelwliurad firmebs arTmevs 297 milion saaTze met samuSao dros. Tavdacvis saministros 1992 wels `saqaRaldo samuSaoebis Casatareblad~ dasWirda 229 milioni saaTi. informaciis saWiroeba izrdeba yovel­wliurad. miuxedavad mTavrobis mcdelobisa Seamciros saqaRaldo samuSaoebis moculoba, mxolod 1989 wlidan 1992 wlis CaTvliT, gaizarda 27,7%-iT. 1992 wels jandacvisa da socuzrunvelyofis saministrom, romelic Seecada Seemcirebina araswori diagnostikuri testebis albaToba, federaluri mTavrobisaTvis warsadgeni angariSis Sesadgenad daxarja 18 milioni samuSao saaTiT meti, vidre wina wels. gamokvlevam cxadyo, rom Cven samuSao drois daaxloebiT 75%-s vxarjavT sxvadasxva formis komunikaciebze. dro, romelic tipur samrewvelo sawarmoSi urTierTobisas oriode frazis urTierTgacvlas xmardeba, saboloo jamSi saSualod ikavebs samuSao dRis daaxloebiT naxevars. `dro fulia~-am tipis kliSe savsebiT samarTaliania. saqmiani komunikaciebis uzarmazari Rirebuleba nawilobriv xsnis maTdami did interess. efeqturi komuni­kaciebi organizacias Zviri ujdeba, magram araefeqturi komunikaciebi kidev ufro Zviri. ganvixiloT komerciul kompaniaSi erTi saqmiani werilis momzadebisa da gagzavnis danaxarjebi. dartnelis institutma (The Dartnell Institute) am sakiTxebis Seswavla daiwyo 1930 wels. saqmian werilze gaweulma jamurma danaxarjebma, karnaxis, daweris, masalebis, safosto xarjebis CaTvliT 1930 wels Seadgina 0,30 dolari. 1994 wels aseTive saqmian werilze gaweulma xarjebma ukve Seadgina 12,64 dolaridan 19,13 dolaramde. werilis weris meTodis SefasebiT Catarebuli gamokvleva adasturebs, rom saqmiani werilis Seqmna personaluri kompiuterisaTvis karnaxis gziT, gaweuli xarjebis TvalsazrisiT, warmoadgens SedarebiT swraf da efeqtur xerxs.

komunikaciebze gaweuli fuladi danaxarjebi arsebiT rols asrulebs organizaciis cxovrebaSi, Tumca mniSvnelovania sxva mravali, naklebad sagrZnobi xarjic. magaliTad, rTulia komunikaciebis sferoSi warumateblobis Rirebulebis daangariSeba, magram amgvari warumateblobis Sedegebi didxans igrZnoba.

sailustraciod, roca fred atkinsma arasworad gaigo milgamtari armaturis damuSavebisas dasaSvebi gadaxrebis mniSvnelobebi, misi Secdoma SeamCnies, magram Zalian gvian. am droisaTvis mas Sesrulebuli hqonda SekveTis naxevari da saWiro gaxda damTavrebuli armaturis Camowera. ufro metic, imisaTvis, rom moeswroT SekveTis daTqmul droSi Ses­ruleba, iZulebuli gaxdnen gadaedoT sxva SekveTebi da zogierTi Carxis muSaobis grafikic daerRviaT. myidveli, romelic eloda Tavisi SekveTis Sesrulebas aseve rTul situaciaSi aRmoCnda da, SesaZloa, eWvobda kidec Rirs Tu ara sxva SekveTebis micema im sawarmosTvis, romelSic fredi muSaobs. damkveTi Tvlida, rom ufrosma misca freds araswori ins­truqciebi, xolo ufrosi amas uaryofda. mTeli Semdegi kvira fredi grZnobda zizRs Tavisi ufrosisa da samuSaos mimarT. TanamSromlebi mas TanaugrZnobdnen, xolo saamqros warmatebam droebiT iklo. ramdenime kviris Semdeg situacia gamosworda, magram freds periodulad axsenebdnen axali samuSaos Zebnis aucileblobas.

am magaliTidan Cans, organizaciisaTvis ramdenad seriozuli Sedegebi SeiZleba mohyves araswor sakomunikacio process.

imis gamo, rom grZelvadiani Sedegebis miReba SeiZleba Seaferxos warumatebelma komunikaciam Znelia gaweuli xarjebis zusti raodenobis gansazRvra, Tumca eWvgareSea, rom araefeqturi komunikaciebi warmoSoben Secdomebs, araswor gagebas, samuSaos cud Sesrulebas da negatiur emociebs.
gare da Siga kontaqtebi
roca erTma msxvilma amerikulma korporaciam daafuZna satele­fono cnobaTa biuros nomeri 800, raTa sainformacio saagentoebisaTvis yoveldRiurad miewodebina ganaxlebuli informacia kompaniis saq­mianobis Sesaxeb aRmoCnda, rom satelefono zarebis umravlesoba Semodioda TviT am kompaniis menejerebisagan, romlebic muSaobdnen planetis sxvadasxva wertilebSi. maT surdaT gaegoT, ra xdeboda, ra iTqmeboda kompaniis mTavar ofisSi. aseTma mdgomareobam kompaniis umaRlesi xelmZRvanelobis winaSe dasva kiTxva, Tu ramdenad efeqturad reagirebs kompania misi TanamSromlebis sainformacio moTxovnebze.

Setyobineba, romelic miiReba da gadaicema organizaciis SigniT qmnis am organizaciis Siga kontaqtebs, romlebic SeiZleba iyos for­maluri da araformaluri. formalur komunikaciebTan dakavSirebul Setyobinebebs xelmZRvaneloba agzavnis saamisod Seqmnili arxebiT, magram mravali komunikacia nebismier organizaciaSi oficialuri arxebis gverdis avliT xorcieldeba. es araformaluri komunikaciebi mdgomareobs axali ambebis gacvlaSi adamianebs Soris, romlebic, marTalia, ar arian formalurad dakavSirebuli, magram urTierToben telefoniT, krebebze an SemTxveviT Sexvedrebze da golfis TamaSis drosac.

organizaciis komunikaciebis didi nawili xorcieldeba calkeul adamianebs an adamianTa jgufebs Soris organizaciis farglebs gareT.

gare komunikaciebi SeiZleba Seexon sazogadoebis nebismier segments, romelTanac urTierTqmedebs organizacia. organizaciaTa umravlesoba sazogadoebasTan kontaqtebs amyarebs didi raodenobis reklamis saSualebiT, romelic, Tavis mxriv, warmoadgens sagareo komunikaciebis maRalstruqturul formas. magaliTad, es aris satele­vizio-sareklamo rgolebi, beWduri sareklamo gancxadebebi da broSurebi, romelTac kompania agzavnis winaswar Sedgenili siis mixedviT. gare komunikaciebis umravlesoba atarebs nakleb formalur xasiaTs; maga­liTad, xelmZRvaneloba araoficialurad atyobinebs adgilobriv Tems, Tu ra saxiT Seaqvs kompanias wvlili adgilobriv ekonomikaSi. wliuri angariSebi, axali cnobebis mimoxilva da xelmZRvanelobis sajaro gamosvlebi _ sagareo komunikaciebis kidev erTi magaliTia.

ufaso 800-iani kodis mqone saqalaqTaSoriso nomrebi SeiZleba gadaiqcnen yvelaze swrafadmzard sagareo komunikaciebis saSualebad. SeerTebul StatebSi maTi gamoCenis momentidan (1967 weli) satelefono-sacnobaro momsaxureba `800~-Si zarebis yovelwliuri raodenoba gaizarda 7 milionidan 10 miliardamde. dReisaTvis aSS-Si 300000 kompaniaze meti sargeblobs 700000-ze meti ufaso saqalaqTaSoriso xaziT.

sagareo komunikaciebi yovelTvis ar aris winaswar dagegmili da mizanmimarTuli. dRis ganmavlobaSi organizaciis TanamSromlebi SeiZleba asrulebdnen sruliad gansxvavebul rolebs, romlebic xSirad erTmaneTisagan Zneli gasamijnia. amis gamo, nebismieri mosamsaxure Tavisi damsaqmeblis araoficialuri `ruporia~. Tqven rom TiTqmis arc ilaparakoT ucxo adamianebTan Tqven samsaxurze an Tqven damsaq­mebelze mainc warmoadgenT Tqven organizacias.


komunikaciebis roli sawarmos reorganizaciaSi
TiTqmis mTeli 80-iani wlebis ganmavlobaSi SeerTebul StatebSi SeiniSneboda sameurneo organizaciebis zrda. am aTwleulis bolos daiwyo organizaciebis Sesvla restruqturizaciis periodSi. warmoebis Semcireba, dasaqmebis uzrunvelyofis programebis gayinva da vadamde pensiaze gasvlis gegmebi gavrcelebul taqtikad iqca im organizaciebSi, romlebic cdilobdnen gaekontrolebinaT biznesis muSaobaze gaweuli xarjebi. termini `Semcireba~, romelic Tavdapirvelad exeboda mxolod manqanebis zomebs (gabaritebis Semcireba) gaxda saqmiani leqsikonis nawili.

firmis struqturis gardaqmnis kvaldakval, masSi darCenili TanamSromlebi, rogorc wesi, ganicdian ufro did fsiqologiur datvirTvas. am etapze komunikaciebis mniSvneloba gansakuTrebiT didia. ase, magaliTad, TanamSromlebi, romlebic darCnen `Semcirebis~ Semdeg ar arian darwmunebuli, rom SeinarCuneben samuSao adgilebs da erTmaneTs ufro endobian, vidre organizacias. amis Sedegad damsaqmebelsa da dasaqmebulebs Soris komunikaciebis ganviTareba gansakuTrebiT mniSvne­lovani xdeba ndobis damyarebisa da sakuTar TavSi daurwmu­neblobis grZnobis SemcirebisaTvis. organizaciis momavali warmateba damokide­bulia darCenil TanamSromlebze, amitom komunikaciebi sasico­cxlo mniSvnelobisaa maTi saqmianobis stimulirebisaTvis. restruqturizacia imdenad gavrcelebuli movlena gaxda, rom 1998 wlidan dRemde korporaciebis xelmZRvanelobis daaxloebiT 85% ama Tu im formiT atarebs restruqturizacias. swored, am xelmZRvanelebs mouwiaT erT-erTi umniSvnelovanesi cvlilebis ganxorcieleba – komunikaciebis gaumjobe­seba.

miuxedavad imisa, rom dRes bevri organizacia ufro mcire zomisaa, vidre ramdenime wlis win, maTi struqturis mravaldonianoba da organizaciis SigniT movaleobebis sxvadasxva doneze ganawileba Zalian aZnelebs informaciis gavrcelebas.
saerTaSoriso masStabiT gafarToeba
restruqturizaciis miuxedavad, bevri organizacia sul ufro met yuradRebas aqcevs biznesis warmoebas sazRvargareT. saerTaSoriso operaciebis zrda komunikaciebs kidev ufro mniSvnelovans xdis da, amasTan erTad, arTulebs maT.

rodesac ori adamiani cdilobs urTierTobis damyarebas, TiToeuls SeuZlia ivaraudos, rom meore `flobs igive kods~ da gagzavnili Setyobineba analogiuria miRebuli Setyobinebisa. magram adamianebi, romlebic sxvadasxva kulturis warmomadgenlebi arian, xSirad ar floben aseT saziaro kods da, Sesabamisad, komunikaciebis damyarebisas unda gaiTvaliswinon warumateblobis SesaZlebloba. Setyobinebis efeqturi da adekvaturi gagebis process im adamianebis mxridan, romlebic Setyobinebis gamgzavnis kulturisagan gansxvavebul kulturas miekuTvnebian, SeiZleba xeli SeuSalos mravalricxovanma enobrivma da kulturulma gavlenebma.

urTierTobaSi sirTuleebs SeiZleba waawydnen erT enaze mosaubre adamianebic. ai, leqsikis sxvadasxvagvarad gamoyenebis magaliTi britaneTsa da amerikaSi: britanul inglisurSi manqanis “kapoti” aRiniSneba sityviT “hood”, xolo amerikul inglisurSi – sityviT “bonnet”. amitom, Tu britaneli manqanis xelosani gekiTxebaT, SeiZleba Tu ara Tqveni manqanis “kapotis” axda, is gamoiyenebs sityvas “hood” (May I look under the hood? – SeiZleba kapotis qveS Sevixedo?), xolo Tu amerikeli Txovs britanel xelosans Seamowmos misi manqana, bunebrivia, gamoiyenebs sityva “kapotis” amerikul variants “bonnet”. britanul inglisurSi sityva “bonnet” asocirdeba Tavze xelaRebuli adamianis saqcielTan, amitom amerikelis Txovnaze “Would you look under the bonnet? – xom ar CaixedavT “kapotis” qveS? – britanel xelosans SeiZleba efiqra, rom manqanaSi zis gangsteri. amerikelTa umravlesobisaTvis “a bonnet” aris qalis patara qudi, romelsac maTi bebiebis Taoba aRdgomis dResaswaulze ixuravda. aseTi qudis (“bonnet”) yidva SeiZleboda univermaRSi qalis qudebis seqciaSi, xolo univermaRSi sarTulidan sarTulze mosaxvedrad muSaobda lifti (amer. “elevator”; brit. “lift”).

saerTo kodis (semantikis) gamoyeneba niSnavs saerTo kulturis arsebobas.

saerTo kodis floba aris ufro farTo cneba, vidre saerTo enobrivi baza; es gulisxmobs saerTo kulturis arsebobas. magaliTad, qalebi SeerTebuli Statebis soflis regionebidan TavianT dekoratiul Tavsaburavs uwodeben saaRdgomo quds (`Easter bonnet~) da ara ubralod quds. isini atarebdnen am qudebs aRdgomis Semdeg mTeli zafxulis ganmavlobaSi, raTa daicvan Tavi mzisagan. aseTi qudebi ufro xSirad ojaxSi Sekerili, vidre maRaziaSi nayidi, maRaziaSi ki muSaobda lifti (“lift”). am mandilosnebisaTvis sityva `lift~ aRniSnavda rkinis­saxelurian agregats, romelic ganTavsebulia traqtoris ukana mxares da romelic gamoiyeneboda instrumentebis asawev-dasawevad. xolo sityva `elevator~ aRniSnavda meqanizms, romelsac iyenebdnen xorblis transportirebisaTvis qvemodan zemoT.

miznebis specializacia
bolo wlebSi bevri kompaniis mier SemoTavazebuli saqonlisa da momsaxurebis asortimenti ufro diversificirebuli gaxda. aseTi diversifikaciis mizania, kompania gaxados ufro momgebiani da naklebad mgrZnobiare momgebianobis vardnis mimarT, rodesac is ekonomikis mxolod erT seqtorSi muSaobs. organizaciis SecvliT xarisxis gaumjobesebis, diversifikaciis an sxva xerxiT xelmZRvaneloba eZebs firmis muSaobis efeqturobis ufro metad gazrdis gzebs. efeqturobis gazrdis erT-erT xerxs warmoadgens calkeuli TanamSrom­lebis Sromis mzardi speciali­zacia. aqedan gamomdinare, movaleobebis, muSis mier Sesasrule­beli funqciebis raodenoba mcirdeba, rasac moyveba (1) viwro specializebuli sub-enis an profesiuli slengis ufro farTod gamoyeneba da (2) calkeuli mosamsaxureebis kompetenturobisa da warmatebulobis zrda, radgan maRalspecializebuli profesiis asaTviseblad naklebi momzadebaa saWiro.

biznes-komunikaciebze arsebiT gavlenas axdens slengis _ iseTi verbaluri Semoklebebis gamoyeneba, romlebic specialistebs exmareba ufro advilad da uSualod daamyaron urTierTobebi erTmaneTTan. magaliTad, buRalteri iyenebs garkveul terminebs, romlebic gasagebia sxva buRaltrebisaTvis da amiT axerxebs azris ufro konkretulad da lakonurad gadmocemas. Sesabamisad, slengi zogavs dros da xels uwyobs urTierTgagebis miRwevas, vinaidan sityvier urTierTqmedebaSi monawile mxareebi arian erTi da igive profesiis specialistebi.

slengi gamoiyeneba mxolod im SemTxvevaSi, Tu mosaubreebs aqvT erTnairi profesiuli da ganaTlebis done. problemebi Cndeba maSin, rodesac specialisti iyenebs slengs sxva profesiuli momzadebis adamianTan saubarSi. magaliTad, ekonomistebi zogjer iyeneben termins `negative saver` raTa daaxasiaTon adamiani, romelic xarjavs mets, vidre gamoimuSavebs. gamoyenebuli terminiT SeiZleba sasurveli azris gadacema sxva ekonomistebisaTvis, magram ara farTo sazogadoebisaTvis. rogorc profesiuli jgufi kompiuteruli teqnikis specialistebi warmoadgenen gansakuTrebuli da xSirad samarTliani kritikis obieqts slengis zomaze metad gamoyenebisaTvis. imis nacvlad, rom momxmarebels uTxran: `gamorTeT kompiuteri da kvlav CarTeT~, saxelmZRvanelo momxmarebels urCevs: `gamorTeT kvebis bloki da Semdeg SeecadeT ganaxorcieloT sistemis aparaturuli gadatvirTva~. imis magivrad, rom kompiuters uwodos `kompiuteri~, specialisti mas eZaxis “Station” (sadguri) an `servers~ da rac ufro didxans muSaoben specialistebi maT mier amorCeul sferoSi, miT ufro metad iyeneben slengs erTmaneTTan urTierTobisaTvis. aseT dros sxva profesiuli Cvevebisa da codnis mqone adamianebTan urTierTobisas gaugebroba gardauvalia.

erTi periodi menejmentis mkvlevarebi specializacias ganixi­lavdnen, rogorc mravali iseTi problemis gadaWris saSualebas, romelTa winaSec aRmoCndebodnen xolme komerciuli organizaciebi. marTlac, speciali­zaciis wyalobiT mravalma kompaniam moaxerxa mwarmoeblurobisa da efeqturobis gazrda.

warsulSi durgali marto aSenebda saxlis did nawils. es did dros da bevr fuls moiTxovda. mogvianebiT Seiqmna muSaTa brigadebi. calkeuli muSebi gaxdnen maRalspecializebulni. imis nacvlad, rom emuSava saxlis Tavidan bolomde aSenebaze calkeuli muSa asrulebda samuSaos erT saxeobas da gadadioda Semdeg Senobaze. specializaciis wyalobiT SesaZlebeli gaxada didi sacxovrebeli kvartlebis mSenebloba. am dros xdeboda didi raodenobis muSaxelis gamoyeneba drois periodSi, romelic adre ixarjeboda mxolod erTaderTi Senobis asaSeneblad. Tumca, biznesis Semdgomma ganviTarebam TvalnaTliv dagvanaxa, rom saqme mxolod specializaciaSi ar aris.

dRes xelmZRvanelebs esmiT, rom specializacia ar warmoadgens patents yvela problemisagan Tavis dasaRwevad, rogorc es erT dros egonaT. roca xelmZRvaneloba aviwroebs profesiis CarCoebs da gardaqmnis adamianebs viwro specialistebad, es adamianebi xdebian ufro damo­kidebuli sxva specialistebis muSaobaze. imisaTvis, rom speciali­zacia iyos efeqturi, iqneba es mSenebloba Tu sxva sfero, specialistebs Soris unda myardebodes xarisxiani komunikaciuri kavSirebi.

bevri adamiani zepir urTierTobas Tvlis iseTive bunebriv movlenad, rogoricaa sunTqva, sakvebis miReba da Zili. isini emxrobian Tvalsazriss, rom adamianebi zrdasTan erTad bunebrivad viTardebian gamocdili `komunikatorebis~ mdgomareobamde. yoveldRiurad SegiZliaT Tvali adevnoT imis magaliTebs, rom es Tvalsazrisi ar aris marTebuli. specialuri momzadebis gareSe adamians ar SeuZlia urTierTobis mTeli potencialis realizacia.

bevri xelmZRvaneli xSirad uCivis universitetebis kursdamTav­rebulTa komunikaciuri Cvevebis arasakmarisobas, xolo TanamSromlebi xelmZRvanelobis mTavar naklad xSirad asaxeleben mis uunarobas daamyaros urTierTobebi. adamianebTan urTierTobis unari maRal Sefasebas imsaxurebs sxva iseT TvisebebTan erTad, romelsac damsaqmeb­lebi eZeben TavianT potenciur TanamSromlebSi. axali gamokvlevebis Tanaxmad, personalis daqiravebis korporaciis specia­listebma aRniSnes, rom samsaxuris maZiebeli pretendentebis Tvisebebs Soris isini gadamwyvet upiratesobas aniWeben adamianebTan urTierTobis unars (xelmZRvanelobis Tvisebebi II adgilzea).

magaliTad, brenda fernandesisTvis sasiamovno aRmoCnda cifreb­Tan muSaoba da is kmayofili iyo, rodesac xelfasebis moangariSed miiRes samsaxurSi. adre Tvlida, rom moangariSe samuSao dRis did nawils axmars cifrebTan muSaobas. muSaobis dawyebidan ramdenime Tvis Semdeg aRiara: `me momwons Cemi samuSao, magram uwindelisgan gansxvavebiT, axla sul sxva Sexedulebebi maqvs masze. Cemi samuSao drois naxevari mainc midis informaciis miRebasa da mis wardgenaze, Cemi samuSaos Sesasruleblad maTematikuri SesaZleblobebi Zalian mniSvnelovania, magram aranakleb mniSvnelovania sxva adamianebTan urTierTobebis damyarebis unaric~.

bolo dromde adamianebis umravlesoba ver acnobierebda, rom efeqturi komunikaciebisaTvis aucilebelia orators da msmenels hqondeT urTierTobis kargi Cvevebi. Cveni samuSao dRis daaxloebiT 50%-s vxarjavT sxvis mosmenaze. Tviseba, mousmino sxva adamians SeiZleba ganviTardes; am daniSnulebiT arsebobs firze Cawerili kursebi. mosmenis kulturas aseve eTmoba mravali saswavlo kursi, romelic iswavleba rogorc komerciul, ise samTavrobo organizaciebSi.

zogierT kompaniaSi damatebiT mecadineobebs kiTxvaSi sTavazoben im TanamSromlebs, romlebsac ar SeuZliaT kiTxva da wakiTxulis misaReb doneze aRqma. zogierTi damsaqmebeli kiTxvis unars aniWebs imdenad did mniSvnelobas, rom uzrunvelyofs swavlebis kursis safasuris mTlianad anazRaurebas kompaniis xarjze. muSebi eswrebian mecadineobas da amasTan iReben srul xelfass.

informaciis araswori aRqma SeiZleba Zviri daujdes organizacias. kompaniebi da calkeuli adamianebi yoveldRiurad ixdian sazRaurs im problemebisaTvis, romlebic warmoiSobian gamocdilebis uqonlobis da miRebuli informaciis sworad aRqmis uunarobisa da arcodnis gamo. magaliTad, mburRavma, romelic uyuradRebod usmenda ostats, romelic uxsnida, Tu rogor emuSava axal SenadnobTan, gaafuWa 300 dolaris Rirebulebis burRebi da kidev 1000 dolaris Rirebulebis namzadebi. ramdenime kviris Semdeg, rac kadrebis menejerma muSebs auxsna janm­rTelobis dazRvevis ZiriTadi debulebebi gairkva, rom ramdenime damxmare muSam arasworad gaigo azri. jefri naiTingeili, firmis ganm­kargulebeli direqtori, rekomendaciebis saxiT gvaZlevs wesebs im barierebis gadasa­laxad, romlebic komunikaciebis efeqturi organizebis gzaze warmoi­Sobian.



  1. yovelTvis gansazRvreT konteqsti manam, sanam ecdebiT daamyaroT nebismieri komunikacia. Tu konteqsti arasworia, Tqven komunikacias ar eqneba araviTari azri miuxedavad imisa, Tu ramdenad momza­debuli da yuradRebiania Tqveni azriT auditoria. Tu konteqsti sworia, Tu gaaCnia azri, maSin auditoriac komunikaciis procesSi wamova TqvenTan kontaqtze.

  2. komunikaciebi ar arsebobs principiT `mxolod gacema~ an `mxolod miReba~. Siga sakomunikacio sistema, romelic uSvebs mxolod calmxriv komunikaciebs, albaT ar SeiZleba iyos efeqturi. daamuSaveT da danergeT is programebi da moqmedebis saxeebi, romlebic uzrunvelyofen ormxriv komunikaciebs. aswavleT Tqven menejerebs, Tu rogor gaxdnen `aqtiuri msmenelebi~ rogorc TanamSromlebTan, aseve sxva adamianebTan urTierTobaSi.

  3. zedmetad bevri komunikaciebis arseboba _ es igivea, rac komunikaciebis sruli ararseboba. amitom maqsimalurad SeamcireT zedmeti moxsenebebis, biuletenebis, sainformacio werilebis raodenoba. moaxdineT koncentrireba da Tqveni moqmedebis racionalizacia. darwmundiT, rom pirvelxarisxovani mniSvnelobis informacia muSavdeba pirvel rigSi.

  4. organizaciis marTvis yvela doneze gaaZliereT Tqveni TanamS­romlebis rwmena imaSi, rom realuri qceva _ maTi saqmianoba, qcevis forma, dasajildoebeli an dasasjeli saqcieli _ gacilebiT mniSvnelovania imaze, rac formalurad iwereba da oficialuradaa deklarirebuli. ebrZoleT araefeqtur komunikaciur kavSirebs Tqven firmaSi. izruneT imaze, rom xelmZRvanelobis sityva da saqme erTmaneTs ar ewinaaRmdegebodes da Tavadac SeasruleT es valdebulebebi.


komunikaciebis ganviTarebis donesa da organizaciis muSaobis efeqturobas Soris urTierTkavSiri
komunikaciebis didi mniSvnelobis farTo aRiarebam dasabami misca mraval gamokvlevas biznes-komunikaciebis sferoSi. mkvlevarebi mividnen im daskvnamde, rom efeqturi komunikaciebi aumjobeseben mniSvnelovan komerciuli organizaciebisaTvis mraval faqtors.

xelmZRvaneloba Tvlis, rom koleqtivis samuSao ganwyoba organi­zaciis sijansaRis mniSvnelovan maxasiaTebels warmoadgens. rac metadaa ganviTarebuli komunikaciebi, miT ukeTesia TanamSromlebis moraluri mdgomareoba. xelmZRvanelebma, romlebic SeSfoTebuli arian TanamSrom­lebis arajansaRi moraluri mdgomareobiT, urTierTobis damatebiTi SesaZleblobebi unda Seuqmnan maT.

arsebobs mWidro kavSiri samuSaosagan miRebul kmayofilebasa da koleqtivis moralur ganwyobas Soris. biznesis sferoSi Catarebulma kvlevebma daadastures, rom TanamSromlebSi pirovnebaTSorisi urTier­Tobebi Zlier gavlenas axdenen imaze, Tu ramdenad kmayofili arian isini samuSaoTi. rodesac TanamSromlebi realurad aRiqvamen Tavs gundis wevrebad, maTSi samuSaoTi kmayofilebis grZnoba ufro metia, vidre maSin, rodesac TiToeuli Tavs gancalkevebulad grZnobs. TanamSromlebi aseve ufro kmayofili arian samuSaoTi, Tu maT akmayofilebT sam­saxurSi miRebuli informaciis raodenoba. aqedan gamomdinare, komunika­ciebi warmoadgenen menejeris samuSaos sasicocxlod mniSvnelovan nawils.


Yüklə 1,02 Mb.

Dostları ilə paylaş:
  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   16




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©genderi.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə