Skolotāja un skolēna mijiedarbība

• 1. 4. Skolotāja un skolēna mijiedarbība

• 1. 4. 1. Humānās pieejas aktualizācija mācību procesā 1. 4. 2. Mācīšanas un mācīšanās stili 1. 4. 3. Mācībām labvēlīgas gaisotnes veidošana

Nodarbības saturs

• Pedagoģiskā procesa struktūra

• Pedagoģiskās mijiedarbības veidi

• Biheiviorisma modelis
• Uz kognitīvisma teorijām balstīts modelis
• Izziņu attīstošs mācību process
• Mācīšanās cikls
• Sinektika
• Humānistiskās mijiedarbības modelis

Nodarbības saturs (turpinājums)

• Mācīšanas un mācīšanās stili

• Kas ir mācīšanas stils?
• Skolotāja mācīšanas stili
• Uz mācību priekšmetu virzīta mācīšana
• Uz skolotāju virzītā veidā
• Uz skolēnu virzītā mācīšana

• Faktori, kas ietekmē mācīšanas stila izvēli

• Mācīšanās stili

• Kas ir mācīšanās stils?
• Labās/kreisās puslodes loma mācību procesā
• Kāds ir jūsu mācīšanās stils?

Nodarbības saturs (turpinājums)

• Mācīšanās (Kolba cikls) un četras mācīšanās stilu kategorijas (D.A. Kolba metodika)

• Sakarība starp mācīšanās stilu un cilvēka psiholoģisko tipu

• Mācīšanās stili saistībā ar daudzpusīgām spējām

• Skolēnu mācīšanās tipi

• Skolēnu mācīšanās tipoloģija

• Secinājums

• Informācijas uztveres piramīda

• Skolotāja un skolēna kontrole

• Mācīšanas metodes un zināšanu efektivitāte

Pedagoģiskā procesa struktūra

Mācību process

• Herbarta trijstūris atspoguļo didaktiskā procesa komponentu savstarpējās attiecības – mijdarbību un saskarsmi:

• starp skolēnu un skolotāju
• dialogu starp skolotāju un mācību saturu
• dialogu starp skolēnu un mācību saturu vai skolēnu un mācīšanas metodēm

Attiecības “skolēns-skolotājs” aptver

• abu mācību procesa subjektu savstarpēju pazīšanu

• katra subjekta statusam un iespējām atbilstošas zināšanas par savstarpēju attiecību būtību un prasmi tās veidot

• personisko īpašību apzināšanu un mērķtiecīgu attīstību saskarsmes un sadarbības veicināšanai

• attieksmi vienam pret otru

• saskaņotu un abpusēji pieņemamu darba organizāciju

Attiecības “skolotājs - mācību saturs” aptver

• satura profesionālu sagatavošanu (programmu izstrādi noteiktam laikam, katrai mācību stundai, orientējoties uz tā grūtības pakāpi, balstīšanos skolēna pieredzē un attīstībā)

• skolotāja darbību, kas pārveido mācību vielu par mācīšanās līdzekli stundā

• didaktiskā modeļa un mācību metožu mērķtiecīgu izvēli

• bagātas mācību vides radīšanu atbilstoši stundas mērķim un uzdevumiem, kas atbilst skolēna mācīšanās iespējām un patstāvībai

Attiecības “skolēns - mācību saturs” aptver

• mācīšanās mērķus, prasmi mācīties vispār un konkrēta priekšmeta prasmes

• personiskās īpašības, kas sekmē vai traucē apgūt mācību saturu, kas paredzēts attiecīgās pakāpes izglītības vai konkrēta mācību priekšmeta programmā

• attieksmi pret mācībām kopumā un konkrētu priekšmetu vai tā skolotāju

• zināšanas un prasmes kā mācīšanās līdzekli

• prasmi organizēt savu mācīšanos

• sadarbības pieredzi ar klases vai grupas biedriem

Pedagoģiskās mijiedarbības veidi

• Mijiedarbība realizējas dažādi atkarībā no pedagoga izstrādātās filozofijas, pieredzes un valsts izglītības koncepcijas

Biheiviorisma modelis

Biheiviorisma modelis

• Mācīšanās ir process, kurā cilvēks pieredzes rezultātā maina savu uzvedību

• Izmanto tiešo/interaktīvo mācīšanas modeli

Uz kognitīvisma teorijām balstīts modelis

Uz kognitīvisma teorijām balstīts modelis

• Balstās uz apzinātiem domāšanas procesiem un ir saistīts ar pieredzē balstītu faktu izziņu. Raksturīga skolēnu subjektīvās izziņas procesa visu posmu – uztveršanas, apjēgšanas, iegaumēšanas un lietošanas – aktivizēšana

• Piemēri

• Izziņu attīstošs mācību process
• Mācīšanās cikls
• Sinektika

Izziņu attīstošs mācību process

Mācīšanās cikls

Sinektika

• Sinektika – metaforu izmantošanas process, kas palīdz veidot saikni starp zināmo un nezināmo

• sirds un ūdens pumpis
• cilvēka smadzenes un dators
• cilvēka acs un fotoaparāts
• sīkie asinsvadi un upju pietekas

Humānistiskās mijiedarbības modelis

Mācīšanas un mācīšanās stili

Kas ir mācīšanas stils?

• Mācīšanas stils ir skolotāja dažādās psiholoģijas un filozofijas pieejās balstītu patstāvīgi izvēlētu atsevišķu paņēmienu vai to kopumu izmantošana mācību procesā, ko ietekmē gan mācību vielas specifika, gan skolēnu sastāvs

Skolotāja mācīšanas stili

• Dressel and Marcus, (1982), Woods, (1995) mācīšanas stilus iedala trīs galvenajās kategorijās:

• uz mācību priekšmetu centrēts
• uz skolotāju centrēts
• uz skolēnu virzīts

Uz mācību priekšmetu virzīta mācīšana

• prasa fiksētu/pastāvīgu kursa struktūru

• skolotāja un studenta vajadzības, uzskati un prasības maz tiek ņemtas vērā, jo galvenais ir paša kursa saturs, kā tas tiek pasniegts

• saturu nosaka mācību grāmata

Uz skolotāju virzītā veidā

• skolotājs darbojas kā izglītotājs - viņš var būt eksperts, galvenais zināšanu sniedzējs, centrālā visu aktivitāšu vieta

• skolēns darbojas kā pasīvais informācijas saņēmējs

• skolotājs nosaka, ko viņš mācīs un kas būs jāiemācās

Uz skolēnu virzītā mācīšana

• fokusējas uz pašu skolēnu, tā ir saistīta ar skolēna kognitīvo attīstību

• skolotāja mērķis ir palīdzēt skolēnam izprast/aptvert zināšanu apgūšanu vairāk kā procesu, nevis rezultātu

• klases aktivitāšu izmantošana ir uz skolēnu virzīts process – viņa paša spēju izzināšanai

• saturs, mācīšanas stils un metodes tiek piemērotas, lai sasniegtu skolēna kognitīvo un intelektuālo izaugsmi

• uz skolēnu virzīta mācīšana saistās ar:

• labāku iegaumēšanu
• labāku zināšanu izmantošanu citās situācijās
• labāku motivāciju turpmākajām mācībām
• labāku problēmrisināšanas spēju attīstību

Faktori, kas ietekmē mācīšanas stila izvēli

• Skolēna vajadzības:
• profesijas izvēle nākotnē
• sagatavošanās līdzdalībai sabiedrības dzīvē
• interese par zinātnieka vai skolotāja profesiju
• jaunākās tehnoloģijas (biotehnoloģijas, gēnu inženierija u.c.)
• Skolēnu pamatzināšanu līmenis
• Dažādu mācību metožu pārzināšana
• Stundu saraksts:
• skolēnu skaits
• bērni ar speciālām vajadzībām
• grupu darba plānošana utt.

Faktori, kas ietekmē mācīšanas stila izvēli

• Skolēnu mācīšanās stilu pārzināšana
• Mācību programma (kontaktstundu skaits, stundas sagatavošanas laiks)
• Citi skolotāja pienākumi
• Skolas atbalsts (aparatūras izmaksas, asistents)
• Atvieglojumi (laboratorijas iekārtas, datori, kabinets, demonstrācijas iekārtas u.c.)

Skolotāja mācīšanas stili

• Stāsta, sniedz, nodod, dod, ierosina, nogādā/novada, izklāsta, vada, piepilda, informē, sagatavo, ievada, apmāca, nosaka

Skolotāja mācīšanas stili

• Attīsta, veido, uzlabo, dod norādījumus, pastiprina, sagatavo, vada, demonstrē, dzen, pārliecina, popularizē, māca

Skolotāja mācīšanas stili

• Virza, vada, ierosina, palīdz, rāda, norāda ceļu, pēta, atvieglo, diskutē, veido, piedalās, piedāvā, iesaka, sarunājas, sadarbojas, apstiprina

Skolotāja mācīšanas stili

• Attīsta, veicina, audzina, izstrādā, sekmē, dod iespēju, atraisa, dod padomu, iedēsta, izaicina, konsultē

Mācīšanās stili

Kas ir mācīšanās stils?

• Pieejas un paņēmieni, kurus skolēns izmanto mācīšanās procesā. Mācīšanās stilu un tā veidošanos ietekmē:

• personība
• vide
• iedzimtība (ģenētiskā)

• Mācīšanās stilu veido indivīda izziņas, sociālās, emocionālās un fizioloģiskās īpatnības

Labās/kreisās puslodes loma mācību procesā

Kāds ir jūsu mācīšanās stils?

• Vai jums ir vieglāk apgūt mācību vielu, ja materiāls ir piedāvāts formālā un strukturētā veidā?

• Vai arī jums ir vieglāk iemācīties, ja esat spiests atklāt pamatprincipus, balstoties uz dažādiem vingrinājumiem un piemēriem?

• Vai jūs kā skolotājs esat pārliecināts, ka skolēniem ir vieglāk iemācīties, ja jūs mācāt tāpat, kā pats esat mācījies?

Mācīšanās stili

Mācīšanās (Kolba cikls)

Četras mācīšanās stilu kategorijas (D.A. Kolba metodika)

Mācīšanās stili

Četras mācīšanās stilu kategorijas (D.A. Kolba metodika)

Mācīšanās stili

Četras mācīšanās stilu kategorijas (D.A. Kolba metodika)

Mācīšanās stili

Četras mācīšanās stilu kategorijas (D.A. Kolba metodika)

Mācīšanās stili

Sakarība starp mācīšanās stilu un cilvēka psiholoģisko tipu

Mācīšanās stili saistībā ar daudzpusīgām spējām

Mācīšanās stili saistībā ar daudzpusīgām spējām

Mācīšanās stili saistībā ar daudzpusīgām spējām

Mācīšanās stili saistībā ar daudzpusīgām spējām

Mācīšanās stili saistībā ar daudzpusīgām spējām

Mācīšanās stili saistībā ar daudzpusīgām spējām

Mācīšanās stili saistībā ar daudzpusīgām spējām

Skolēnu mācīšanās tipi

Skolēnu mācīšanās tipi

Skolēnu mācīšanās tipi

Skolēnu mācīšanās tipoloģija

Secinājums

• Mūsdienu pētījumi rāda, ka skolēni mācās labāk, ja:

• tiek ņemta vērā viņu individualitāte
• viņi ir iesaistīti aktīvā mācīšanās procesā
• veic novērojumus, kas apstiprina faktus un teorijas
• darbojas kā sabiedrības pārstāvji
• mācību vide ir komfortabla, piemērota mācībām

Informācijas uztveres piramīda

Skolotāja un skolēna kontrole

Mācīšanas metodes un zināšanu efektivitāte