Profesors Ivars Brīvers, Rīga Ventspils, Latvija



Yüklə 598 b.
tarix25.07.2018
ölçüsü598 b.


Klasiskās un modernās tirdzniecības teorijas mūsdienu ekonomiski integrētajā pasaulē Latvijas Ekonomistu asociācijas diskusija 2011. gada 9. februārī


David Ricardo, On the Principles of Political Economy and Taxation, 1817 Chapter 7 On Foreign Trade

  • It has been said, by high authority, that less capital being necessarily devoted to the growth of corn, to the manufacture of cloth, hats, shoes, &c. while the demand continues the same, the price of these commodities will be so increased, that the farmer, hatter, clothier, and shoemaker, will have an increase of profits, as well as the foreign merchant.



Dīvainības starptautiskās tirdzniecības skaidrojumos

  • Smitu kritizē Rikardo

  • Rikardo kritizē gandrīz visi

  • Hekšers un Olins izveido XX gadsimta skaidrojumu, kas tiek interpretēta kā alternatīva Rikardo teorijai

  • Ļeontjeva paradokss tiek interpretēts kā pierādījums Hekšera-Olina teorijas kļūmīgumam

  • Porters kategoriski izsakās par Rikardo teoriju kā labākajā gadījumā nepilnīgu, taču drīzāk kā nepareizu

  • Portera teoriju kā vienīgo pareizo pieņem vadībzinību speciālisti Latvijā

  • Ekonomikas zinātnes pārstāvji pasaulē ignorē Portera teoriju



Visvienkāršākais tirdzniecības izdevīguma skaidrojums

  • Tirdzniecības absolūtā priekšrocība (Vai Smits? – nē – Aristotelis) Ja Jānis prot labāk taisīt zābakus, nekā Pēteris, bet Pēteris labāk būvēt namus, nekā Jānis, tad lai Jānis taisa zābakus ne tikai sev, bet arī Pēterim, un Pēteris būvē namu ne tikai sev, bet arī Jānim – ieguvēji būs abi.

  • Tirdzniecības salīdzinošā priekšrocība (Rikardo) Bet ko darīt, ja Pēteris arī zābakus prot taisīt labāk nekā Jānis? Arī tādā gadījumā lai Jānis taisa zābakus ne tikai sev, bet arī Pēterim, un Pēteris būvē namu ne tikai sev, bet arī Jānim – ieguvēji tāpat būs abi, jo būtiskas ir nevis izmaksu, bet alternatīvo izmaksu atšķirības.

  • Kāpēc ir tā, ka Jānis prot labāk taisīt zābakus, bet Pēteris labāk būvēt namus? Respektīvi, kāpēc atšķiras alternatīvās izmaksas? – Atbildes uz šāda tipa jautājumiem (tikai nevis attiecībā uz mikrolīmeni, bet makrolīmeni) ir centušās dot starptautiskās tirdzniecības teorijas.



Būtiska atšķirība mikro un makrolīmenim

  • Ja Jānis un Pēteris strādā vieni paši, tad tirdzniecības salīdzinošā priekšrocība šaubas nerada. Taču, kas notiks, ja Jānis un Pēteris izmantos algotu strādnieku darbu? Vai nebūs tā, ka strādnieki vēlēsies no nejēgas Jāņa pāriet darbā pie prasmīgā Pētera?



Herman E. Daly, A Steady-State Economy, 2008

  • The case for guaranteed mutual benefit in international trade, and hence the reason for leaving it “free”, is based on Ricardo’s comparative advantage argument. A country is supposed to produce the goods that it produces more cheaply relative to other goods, than is the case in other countries. By specializing according to their comparative advantage both trading partners gain, regardless of absolute costs (one country could produce all goods more cheaply, but it would still benefit by specializing in what it produced relatively more cheaply and trading for other goods). This is logical, but like all logical arguments comparative advantage is based on premises. The key premise is that while capital (and other factors) moves freely between industries within a nation, it does not move between nations. If capital could move abroad it would have no reason to be content with a mere comparative advantage at home, but would seek absolute advantage—the absolutely lowest cost of production anywhere in the world. Why not? With free trade the product could be sold anywhere in the world, including the nation the capital just left. While there are certainly global gains from trade under absolute advantage there is no guarantee of mutual benefit. Some countries could lose.

  • Now comes the problem. The IMF preaches free trade based on comparative advantage, and has done so for a long time. More recently the IMF has started preaching the gospel of globalization, which, in addition to free trade, means free capital mobility internationally – exactly what comparative advantage forbids! When confronted with this contradiction the IMF waves its hands, suggests that you might be a xenophobe, and changes the subject.



David Ricardo, On the Principles of Political Economy and Taxation, 1817 Chapter 7 On Foreign Trade

  • Under a system of perfectly free commerce, each country naturally devotes its capital and labour to such employments as are most beneficial to each. This pursuit of individual advantage is admirably connected with the universal good of the whole. By stimulating industry, by regarding ingenuity, and by using most efficaciously the peculiar powers bestowed by nature, it distributes labour most effectively and most economically: while, by increasing the general mass of productions, it diffuses general benefit, and binds together by one common tie of interest and intercourse, the universal society of nations throughout the civilized world. It is this principle which determines that wine shall be made in France and Portugal, that corn shall be grown in America and Poland, and that hardware and other goods shall be manufactured in England.

  • In one and the same country, profits are, generally speaking, always on the same level; or differ only as the employment of capital may be more or less secure and agreeable. It is not so between different countries. If the profits of capital employed in Yorkshire, should exceed those of capital employed in London, capital would speedily move from London to Yorkshire, and an equality of profits would be effected; but if in consequence of the diminished rate of production in the lands of England, from the increase of capital and population, wages should rise, and profits fall, it would not follow that capital and population would necessarily move from England to Holland, or Spain, or Russia, where profits might be higher.



Hekšera-Olina teorija

  • Hekšera-Olina teorija cenšas dot skaidrojumu alternatīvo izmaksu atšķirībai (kas ir pamatā tirdzniecības salīdzinošajai priekšrocībai). Skaidrojums (manuprāt) ir īsti Rikardo garā – alternatīvo izmaksu atšķirību pamatā ir resursu (darba, kapitāla un vides resursu) salīdzinošā deficīta pakāpe. Protams, kā jebkurš modelis, Hekšera-Olina teorija nesniedz simtprocentīgu skaidrojumu, jo katrā konkrētajā gadījumā ir milzum daudz dažādu citu faktoru, kas nosaka alternatīvo izmaksu atšķirību. Dažādas citas teorijas (piemēram, Gravity model – un varbūt arī Portera modelis?) izskaidro alternatīvo izmaksu atšķirību citus iemeslus.



Ļeontjeva paradokss

  • 1953. gadā V.Ļeontjevs formulēja paradoksu – izņēmumu no vispārīgās likumsakarības, ko apraksta Hekšera-Olina teorija, attiecībā uz ASV.

  • paradoxos (sengrieķu) ‘negaidīts’ - kaut kas tāds, kas ir pretrunā (dažkārt tikai šķietami) ar ko vispārpieņemtu, zināmu, neatbilst (dažkārt tikai ārēji) veselajam saprātam, ir neloģisks. (No Tildes datorvārdnīcas)

  • Ļeontjeva paradokss nenozīmē to, ka Hekšera-Olina teorija ir nepareiza.



Par M.Portera konkurences priekšrocības (competitive advantage) teoriju

  • Country-based or firm-based approach

  • Nav pamata apšaubīt, ka Portera teorija izskaidro alternatīvo izmaksu (vai izmaksu vispār?) atšķirību starp firmām. Taču kā tādā gadījumā izmantot šo teoriju, lai izskaidrotu tirdzniecības izdevīgumu starpvalstu līmenī?

  • Kritiķi norāda, ka Portera teorija kā starptautiskās tirdzniecības teorija būtu pareiza, ja visa pasaule būtu Amerikas Savienotās Valstis.



Nobeiguma tēze

  • Globalizācijas apstākļos, kad nav šķēršļu resursu brīvai kustībai, tirdzniecības salīdzinošā priekšrocība neeksistē. Notiek resursu, tai skaitā darbaspēka kustība, veidojot “metropoles” un “provinces”, kā tas XX gadsimtā ir noticis valsts ietvaros.

  • Latvijai Eiropas Savienībā ir tipiska provinces loma un nekādas “inovācijas” u.tml. šo situāciju nespēs mainīt. Vienīgā cerība ir globalizācijas krahs un nelielu, autarķisku ekonomiku veidošanās visā pasaulē, vai vismaz Eiropā.





Dostları ilə paylaş:


Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©genderi.org 2017
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə