Andris teikmanis promocijas darbs
Yüklə 3,84 Mb. Pdf görüntüsü
|
- Bu səhifədəki naviqasiya:
- III.3.4. Mākslas politiskās funkcijas un mākslas un politikas attiecību paplašinātais modelis
- III.3.4.1. Tetradekaedra modelis
259 Ilustrācija 57. Mākslas un politikas attiecību modeļa izvērsums izmantojot loģisko kubu. I+ - ideoloģijas modelis, P+ –propagandas modelis, I 0˅P+ –potenciālās ideoloģijas un propagandas disjunkcijas modelis, I 0˄P- –potenciālās ideoloģijas un post-propagandas konjunkcijas modelis, Po ˅I+ - potenciālās propagandas un ideoloģijas disjunkcijas modelis, Po ˄I- - potenciālās propagandas un post-ideoloģijas konjunkcijas modelis, I- –post - ideoloģijas modelis, P- - post - propagandas modelis. Adaptējot šo Aristoteļa kvadrāta loģisko paplašinājumu, ir iespējams divas proponētās potenciālās kategorijas ( respektīvi, potenciālās propagandas un potenciālās ideoloģijas ) aizstāt ar četrām potenciālo un aktīvo kategoriju kombinācijām: potenciālās ideoloģijas vai propagandas modelis (disjunkcija starp potenciālo ideoloģijas modeli un propagandas modeli); potenciālās ideoloģijas un post-propagandas modelis (konjunkcija starp potenciālo ideoloģijas modeli un post-propagandas modeli); potenciālās propagandas vai ideoloģijas modelis (disjunkcija starp potenciālo propagandas un ideoloģijas modeli); potenciālās propagandas un post-ideoloģijas modelis (konjunkcija starp potenciālo propagandas un post-ideoloģijas modeli). 260 Ilustrācija 58. Izvērstā mākslas un politikas attiecību modeļa izmantošana padomju perioda mākslas periodizācijā. Šāds loģiskajā kubā balstītais mākslas un politikas attiecību modelis ļautu precīzāk aprakstīt mākslas un politikas attiecības un varētu tikt izmantots kā izvērsts mākslas un politikas attiecību periodizācijas līdzeklis. Tā priekšrocības būtu acīmredzamas. Pirmkārt, būtu iespējams periodu no 1940. līdz 1948. gadam interpretēt kā Potenciālās propagandas un post-ideoloģijas konjunkcijas modeli. Respektīvi, tādejādi varētu precīzāk aprakstīt stāvokli, kurā darbojās attiecīgā laika posma mākslinieki – no vienas puses, viľi turpināja sekot iepriekšējā perioda priekšstatiem par mākslas valodas pašvērtīgo izteiksmi (post-ideoloģijas modelis), no otras, viľi mēģināja rēķināties ar ideoloģiski politisko kontekstu (potenciālās propagandas modelis). Otrkārt, dramatisko modeļu maiľas periodu 50. gadu nogalē un 60. gadu sākumā var interpretēt kā Potenciālās ideoloģijas un propagandas disjunkcijas modeli. 261 Respektīvi, varētu precīzāk iezīmēt pretrunu, kura izveidojās starp jaunas mākslinieciskās valodas meklējumiem (potenciālās ideoloģijas modelis) un vēl joprojām institucionālo varu saglabājušajiem politiskajiem priekšstatiem par mākslas lomu (propagandas modelis), uzsverot to, ka šo modeļu starpā sava veida disjunkcija ir neizbēgama. Varētu teikt, ka viens no būtiskākajiem uzskatu sadursmes iemesliem šajā periodā ir kolīzija, kas veidojas starp propagandas modeļa inerci un potenciāli iespējamo ideoloģijas modeli. Treškārt, periodu pēc 1984. gada būtu iespējams interpretēt kā Potenciālās ideoloģijas un post-propagandas konjunkcijas modeli. Citiem vārdiem, būtu iespējams uzsvērt, ka starp jaunas mākslinieciskās valodas meklējumiem (potenciālās ideoloģijas modelis) un post- propagandas modeļa inerci vairs nepastāvēja savstarpēji izslēdzoša pretruna un tiem bija spējīgi noteiktu laiku atrasties dinamiskas koeksistences stāvoklī. III.3.4. Mākslas politiskās funkcijas un mākslas un politikas attiecību paplašinātais modelis Iespēja izvērst mākslas un politikas attiecību modeli balstoties semiotiskās pieejas kontekstā adaptētajās modālās loģikas loģiski-ģeometriskajās shēmās piedāvā pētniekiem potenciāli ārkārtīgi plašu formālo instrumentu klāstu, kuru nepieciešamības gadījumā ir iespējams modeficēt. Tā kā, izmantojot proponēto semiotisko pieeju, varētu tikt konstruēti arī citas mākslas un politikas attiecību modeļu shēmas, tad tādu ilustrācijai varētu minēt daţus piemērus. III.3.4.1. Tetradekaedra modelis Tā, līdzīgi minētajiem, varētu adaptēt arī loģiskā kvadrāta izvērsumu izmantojot četrus heksagonos, kurus var apvienot vienā tetradekaedrā (Moretti). 262 Ilustrācija 59. Klasiskais loģiskais heksagons ( par pamatu ľemot Blanše heksagonu ) kā pamats mākslas un politikas modeļu attiecību sistēmai. I+ - ideoloģijas modelis, P+ –propagandas modelis, I- –post - ideoloģijas modelis, P- - post - propagandas modelis, I+ ˅ P + - ideoloģijas un propagandas disjunkcijas modelis, P- ˄ I - post- propagandas un post-ideoloģijas konjunkcijas modelis. Šāds izvērsums būtu iespējams visupirms pieľemot, ka četras kanoniskās modeļu kategorijas { ideoloģijas modelis, propagandas modelis, post - ideoloģijas modelis, post - propagandas modelis } varētu tikt shematiski interpretētas izmantojot Blanšē heksagonu, kā rezultātā varētu tikt iegūtas divas jaunas kombinēto modeļu kategorijas - ideoloģijas un propagandas disjunkcijas modelis un post-propagandas un post-ideoloģijas konjunkcijas modelis. Šādām jaunajām kombinētajām kategorijām varētu būt sava būtiska nozīme, jo ideoloģijas un propagandas disjunkcijas modelis ļautu uzsvērt šo abu modeļu savstarpēji izslēdzošo iedabu, un savukārt post-propagandas un post-ideoloģijas konjunkcijas modelis iezīmētu principiālu post-ideoloģijas modeļa elementu klātbūtnes iespēju post-propagandas modeļa dominēšanas periodā. Yüklə 3,84 Mb. Dostları ilə paylaş:
|