Rīgas tehniskā universitāte arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte Maģistra akadēmiskā augstākās izglītības studiju programma

Izmaiņas studiju programmas realizācijā izriet no izdarītajām izmaiņām studiju programmā un studiju plānā. Lekciju kursos tiek ieviesti patstāvīgi veicami zinātniski-analītiski uzdevumi, to tematiku mērķtiecīgi tuvinot maģistra darba tēmai un tādējādi ne tikai veicinot kursa vielas apguvi, bet arī veicinot radošo spēju attīstību un zinātniskā darba metodikas apguvi.

3. 
   Studiju programmu praktiskā realizācija.
   

3.1. Pasniegšanas metodes pamatā ir lekciju cikli un praktiskie kursa darbi. Tā kā studentu skaits maģistrantūrā ir samērā neliels, sevišķi jauninājumi pasniegšanas metodikā pēdējā gada laikā nav ieviesti.

3.2. Programmas realizācijas resursus nodrošina auditorijas, datoru klase, specializētās auditorijas speciālā (profesionālā) mācību literatūra (t. sk. metodiskie norādījumi) un periodika.

3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskā darbā tieši atbilst maģistrantūras studiju programmas un plāna saturam.

3.4. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība maģistru studiju programma līmenī galvenokārt notiek kā studentu apmaiņa starp RTU un Milānas, Lundas, Veimāras un citām augstskolām.

3.5. Sadarbība ar darba devējiem ir nodrošināta kā praktiskās projektēšanas, tā arī pilsētbūvnieciskās pārvaldes līmenī, izstrādājot kursa projektus un maģistra darbus atbilstoši šo ieinteresēto institūciju pasūtījumiem.
4. Vērtēšanas sistēma.
Arhitektūras fakultātē izmantotā studentu zināšanu, iemaņu un prasmju vērtēšanas

sistēma atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” VI sadaļas prasībām. Galvenajā profesionālajā priekšmetā “Arhitektūras projektēšana” kursa studiju darbu vērtēšanas kārtību un galīgo vērtējumu veic atbilstoši Arhitektūras fakultātē vispārakceptētajai vērtēšanas metodikai.

5. Studenti.
2002.gada pavasarī arhitektūras fakultātē veikta studējošo aptauja par situāciju

arhitektūras izglītībā. Aptaujā, kuru izdarīja neatkarīga trešā persona – projektēšanas birojs “Arhitektonika”, piedalījās 21 IV kursa, 16 III kursa un 25 II kursa studenti. Studentiem spontāni uzdotie un samērā neskaidri formulētie jautājumi bija: 1) fakultātes mācībspēku kvalifikācijas vērtējums, 2) fakultātes aprīkojuma un mācību telpu kvalitātes vērtējums un 3) studiju programmu un apmācības metodikas vērtējums. Atbildēs negatīvie vērtējumi atsevišķos gadījumos sasniedza 15-25%. Ņemot vērā, ka aptaujātāju apkopotajās atbildēs iekļauta arī virkne studentu kompetencē neiespējamu formulējumu, piemēram, “neprofesionāla lietu administrēšana”, “novecojis izglītības sistēmas paraugs”, “restaurācijas priekšmeta trūkums par rekonstrukciju nevis plaģiātismu” (?), “haotiska un spontāna studiju programma” utt., ir skaidrs, ka aptaujātāju mērķis ir bijis noteikti tendenciozs – apmelot fakultāti. Taču, neskatoties uz to, saņemtās atbildes ir pārsvarā pozitīvas.

Jauno 2002./2003.m.g. AF studējošo skaita ziņā sāk ar šādiem statistikas rādītājiem:

Programmas līmenis	Bakalaura	Arhitekta	Maģistra	Doktora	Piezīmes
Beidzēji 2001./2002.	35	11 (14)	6	-
Atskaitīti	14	1	3	1	50% nesekmības dēļ
		2002./03.m.g.
I kurss	22/23			-	Budžeta/ maksas
II kurss	24/23			2
III kurss	25/33			3
IV kurss	25/20
kopā	96/89
I kurss		40
II kurss		23
kopā		63
M I			14/1
M I			10/1
kopā			24/2
Pavisam AF	185	63	26	5	279

6. 
   Akadēmiskais personāls.
   

6.1. Sadalījums pēc akadēmiskās kvalifikācijas.

Kvalifikācija			Skaits	%
Profesori			1	6%
Asoc.profesori			3	18%
Docenti			4	24%
Lektori			8	47%
Asistenti			1	6%
KOPĀ			17	100%

2. 
   Sadalījums pēc vecuma.
   

Vecums			Skaits	%
līdz 30 gadiem iesk.			0	0%
31 - 40			2	12%
41 - 50			6	35%
51 - 60			4	24%
virs 60			5	29%
KOPĀ			17	100%

Komentāri:
Pamatdarbā nodarbināto mācībspēku skaits fakultātē atskaites					periodā bija 17. Bez tam
fakultātē strādā amatu savienotāji arhitektūras doktori, praktiskie docenti, lektori, augsti kvali- ficēti speciālisti, kuru skaits mainās, bet vidēji mācību gadā to ir 12. Fakultātei jau tuvākajā
laikā liela problēma būs augstas kvalifikācijas akadēmiskā personāla nodrošinājums, jo no pilnas slodzes mācību spēkiem lielākā daļa ir pensijas vecumā vai tuvu tam.

RTU administrācijai neatliekami jāatrisina jautājums par arhitektūras specialitātes studiju izmaksas koeficienta korekciju atbilstoši reālajām izmaksām. Neatrisinot šo problēmu, iespējams risināt vienīgi Arhitektūras fakultātes likvidēšanas jautājumu.
6.3. Publicētie darbi.

• 
  Briņķis J. Buka O. Teritoriālā plānošana un pilsētbūvniecība. Mācību
  

grāmata. – Rīga: RTU, 2001. – 219 lpp.

• 
  Krastiņš J. u.c. Metodiskie norādījumi Arhitektūras projektēšanā. – Rīga: RTU Arhit. fak., 2001. – 28 lpp.
  

112. 
     Briņķis J., Buka O. Latvijas pilsētu attīstības procesi XIX gs. beigu posmā un XX gs. // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2001. – 2. sējums. – 22.-34. lpp.
     
113. 
     Briņķis J. Arhitektoniski telpiskās vides attīstības tendences un realizācija pagastu plānojumu projektos. //Ģeogrāfija; ģeoloģija; vides zinātne. Referātu tēzes – Rīga, LU, 2002.g. 22. – 25. lpp.
     
114. 
     Grišins V. Ritms un arhitektūra // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2001. – 2. sējums. – 49.-54. lpp.
     

• 
  Karpova Z. Okupācijas muzeja paplašinājums // Latvijas Arhitektūra. – 2001. – Nr. 4(36) – 96. lpp.
  

115. 
     Krastiņš J. Atgūtais jūgendstils // Latvijas Arhitektūra. – 2001. Nr.4(36). – 16.-23. lpp.
     
116. 
     Krastiņš J. Eiropas jūgendstila ceļš. Barselona // Latvijas Arhitektūra. – 2001. – Nr.4(36). – 108.-115. lpp.
     
117. 
     Krastiņš J. Seši jauni arhitektūras maģistri // Latvijas Arhitektūra. – 2001. – Nr.4(36). – 138. lpp.
     
118. 
     Krastiņš J. Rīga. 20.gadsimta arhitektūras karte. Architectural Map of the 20^th Century. Architektonische Stadtkarte des 20. Jahrhunderts. – Rīga: Valsts zemes dienests, 2001. (Latviešu, angļu un vācu val.)
     
119. 
     Krastiņš J. Ieskats Rīgas pilsētbūvnieciskās attīstības vēsturē // Enciklopēdija Rīgas ielas. – Rīga: “Apgāds Priedaines”, 2001. – 1.sējums. – 14.-17.lpp.
     
120. 
     Krastiņš J. Rīgas būvmāksla 20.gs.sākumā. Die Rigaer Baukunst am Anfang des 20. Jahrhunderts // Riga 4 Sights. Arhitektu radošā darbnīca, Rīga, 2001., 22.jūlijs – 18.augusts. Architektenworkshop, Riga, 2001., 22.juli – 18.August. – 104.-109.lpp. (Latviešu un vācu val.)
     
121. 
     Krastiņš J. Dohnberg Rudolf // Saur allgemeines Künstler-Lexikon. – München-Leipzig: K·G· Saur, 2001. – Bd.28. – S. 282-283. (Vācu val.)
     
122. 
     Krastiņš J. Pats galvenais – neviltot vēsturi // Objekts. – 2001. – Nr.3. – 75.-76.lpp.
     
123. 
     Krastiņš J. Dorn Johann Christoph; Dreijmanis Pāvils // Saur allgemeines
     

Künstler-Lexikon. – München-Leipzig: K·G· Saur, 2001. – Bd.29. – S. 85; 367.

(Vācu val.)

124. 
     Krastiņš J. Jauns zinātņu doktors // Latvijas arhitektūra. – 2001. – Nr.6(38). – 120.lpp.
     
125. 
     Krastiņš J. Atzinības meistariem // Latvijas arhitektūra. – 2001. – Nr.6(38). – 121.- 123.lpp.
     
126. 
     Krastiņš J. Vernacular Roots of Modernism in the 20^th Century Architecture //
     

Vernacular Art in Central Europe. – Cracow: International Cultural Centre, 2001. –

p.155-162. (Angļu val.)

127. 
     Krastiņš J.Art Nouveau in Latvia and Finland: Points of Contact // Centropa. – Vol.2,
     

Nr.1. – January 2002. – p.21-31. (Angļu val.)

• 
  Krastiņš J. Biroju telpas jumtā // Latvijas arhitektūra. – 2002. – Nr.1(39). – 48.- 53.lpp.
  

• 
  Krastiņš J. Rīgas Latviešu biedrība / The Riga Latvian Society. – Rīga: Madris, 2002. – 56 lpp. (Kopā ar E.Mucenieku; latviešu un angļu val.)
  
• 
  Krastiņš J. Rīgas arhitektūras meistari / The Masters of Architecture of Riga. – Rīga: Jumava, 2002. – 360 lpp. (Latviešu un angļu val.)
  

• 
  Krastiņš J. Saulcerīte Viese. Mežaparks. Pilsēta priežu silā // Mežaparks – pirmā dārzu pilsēta Eiropā. – Rīga: 2002, aprīlis. – X laidiens. – 6.lpp.
  

128. 
     Krastiņš J.Tukšdarbs ar mīnus zīmi. Lielā būvniecības grāmata. – Rīga: Jumava, 2002. – 329 lpp. // Latvijas Arhitektūra. – 2002. – Nr.2 (40). – 114.lpp.
     
129. 
     Krastiņš J. Izstāde “Rātslaukums un tā arhitektūras aktualitātes” // Latvijas Arhitektūra. – 2002. – Nr.2 (40). – 140.lpp.
     
130. 
     Krastiņš J. Kristaps Morbergs un Artūrs Krūmiņš 20. gs. kultūrvēstures skatījumā // Kristaps Morbergs. 1844 – 1928. – Rīga: Jumava, 2002. – 139.-145.lpp.
     
131. 
     Strautmanis I. Studentu projekti 11. novembra krastmalas attīstībai // Latvijas Arhitektūra. – 2001. – Nr. 4(36) – 94. lpp.
     
132. 
     Strautmanis I. Diplomands 2002 // Latvijas Arhitektūra. – 2002. – Nr. 2(40) – 118. lpp.
     
133. 
     Tipāne A. Rīgas sinagogu arhitektūra // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2001. – 2. sējums. – 61.-69. lpp.
     
134. 
     Trušiņš J.O. Tūrisma un rekreācijas plānošana Latvijā // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2001. – 2. sējums. – 76.-81. lpp.
     
135. 
     Trušiņš J.O., Čače L. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes teritorijas plānošana. Ierobežojumi un iespējas // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2001. – 2. sējums. – 82.-86. lpp.
     

• 
  Zilgalvis J. Rīgas citadele // Latvijas Arhitektūra. – 2001. – Nr.5(37). – 94.-99.lpp.
  
• 
  Zilgalvis J. Mežotnē, kur sapņi pildās // Latvijas Arhitektūra. – 2002. – Nr.2(40). – 24.-31.lpp.
  

• 
  Krastiņš J. Nāciju parks Lisabonā – Eks-Expo’98 // Latvijas Arhitektūra. – 2002. – Nr.4 (42). – 50.-53.lpp.
  

• 
  Krastiņš J. Rīgas dzelzceļa stacijas apkārtnes apbūve pilsētbūvnieciskā un vēsturiskā skatījumā // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – A daļa – 2002. – 56. sēj. – 2./3. nr. – 79.-82.lpp.
  
• 
  Krastiņš J., Strautmanis I. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. – Rīga: Puse, 2002. – 376 lpp.
  
• 
  Zilgalvis J. Neogotikas arhitektūras atspoguļojums literatūrā // Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas. – Rīga: Neptuns, 2002. – 55.-68. lpp.
  
• 
  Zilgalvis J. mācītājmuižas Latvijā. Arhitektūra un kultūrvēsturiskās norises. – Rīga: Elpa, 2002. – 222 lpp.
  

6.4. Publicēšanai sagatavotie darbi -5.

6.4.1. Lekciju konspekti – 1

Putrama Z. Arhitektūras mākslinieciskā kompozīcija. – 36 lpp.

6.4.2. Metodiskie norādījumi - 1

Koriģēts izdevums Strautmanis I. Arhitektūras projektēšana (4.-5. kursa studentiem) – 18 lpp.

6.4.3. Raksti -3

1.Briņķis J. Latvijas lauku vides funkcionālās un arhitektoniski telpiskās attīstības aspekti.

2.Grišins V. Interjers – mākslas darbs.

3.Bratuškins U. Vecrīgas publiskās ārtelpa sabiedrības vērtējumā.

6.5. Referāti semināros un konferencēs.

• 
  Kopā ar Latvijas Arhitektu savienību (LAS) 2002.gada 24. aprīli LAS telpās sarīkots seminārs par arhitektūras izglītības jautājumiem (atbildīgie – J.Briņķis, J.Krastiņš)
  

• 
  J.Krastiņš 2001.gada augustā Rīgā, starptautiskajā arhitektu darbseminārā “Riga 4 Sights” nolasīja referātu “20.gs. sākuma arhitektūra Rīgā” (vācu val.), 2002. gada februārī Florencē (Itālijā) piedalījās Romualdo del Bianko fonda 4. starptautiskajā ekspertu apaļā galda sanāksmē, un 2002.gada maijā Prāgā (Čehijā), Čehijas Republikas Zinātņu akadēmijas Kultūras mantojuma interdisciplināro projektu zinātniskās izpētes centra 11. ARIADNE darbseminārā nolasīja ziņojumu “State of the Art Statement. Latvia and Riga” (angļu val.).
  

136. 
     A.Antenišķe 2001. gada oktobrī Rīgā un Liepājā piedalījās starptautiskā seminārā “Industriālais mantojums un sabiedrība pārejas periodā”, 2002. gada februārī Orhusā (Dānijā) piedalījās seminārā “Modernā pilsēta” un 2002. gada jūnijā Eskilstunā (Zviedrijā) piedalījās starptautiskā seminārā “Industriālais mantojums un sabiedrība pārejas periodā”.
     
137. 
     J.Briņķis un J.Krastiņš 2002.gada jūlijā piedalījās Pasaules arhitektu XXI kongresā Berlīnē, Vācijā.
     
138. 
     J.Briņķis un I.S.trautmanis 2001.g. oktobrī Rīgas Domes rīkotajā starptautiskajā konferencē Pilsētas mājokļa attīstība un iespējas pārmaiņu laikā – jaunas koncepcijas, politika un iniciatīvas” nolasīja referātu ”Dzīvojamās vides rehabilitācija Rīgas centra jauktās apbūves teritorijās”.
     
139. 
     J.Briņķis 2001.gada decembrī Veimārā , starptautiskajā konferencē ”Eiropas pilsētas pārejas posmā” nolasīja referātu ”Rīgas vēsturiskā centra dzīvojamās vides rehabilitācijas problēmas”.
     

• 
  Krastiņš J. Rīgas jūgendstils Eiropas mākslas kontekstā. Referāts Francijas - Latvijas draudzības biedrībā Parīzē 2002. gada septembrī.
  

6.6. Starptautiskā sadarbība –

Regulāra pieredzes apmaiņa ar Lundas, Tallinas, Viļņas, Brēmenes u.c. arhitektūras skolām.

7. Zinātniskais darbs.
7.1. Granti.

• 
  GRANTS 01 – 0570 “Rīgas vēsturiskās apbūves izpēte un novērtējums”; vadītājs prof. J.Krastiņš, finansējuma apjoms – Ls.1860.-
  
• 
  GRANTS 01 – 0568 ”Latvijas lauku apdzīvoto vietu centru arhitektoniski telpiskā transformācija” vadītājs asoc.prof. J.Briņķis, finansējuma apjoms – Ls.664.-
  

7.2. Publikācijas.

140. 
     Briņķis J., Buka O. Latvijas pilsētu attīstības procesi XIX gs. beigu posmā un XX gs. // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2001. – 2. sējums. – 22.-34. lpp.
     
141. 
     Briņķis J. Arhitektoniski telpiskās vides attīstības tendences un realizācija pagastu plānojumu projektos. //Ģeogrāfija; ģeoloģija; vides zinātne. Referātu tēzes – Rīga, LU, 2002.g. 22. – 25. lpp.
     
142. 
     Grišins V. Ritms un arhitektūra // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2001. – 2. sējums. – 49.-54. lpp.
     

• 
  Karpova Z. Okupācijas muzeja paplašinājums // Latvijas Arhitektūra. – 2001. – Nr. 4(36) – 96. lpp.
  

143. 
     Krastiņš J. Atgūtais jūgendstils // Latvijas Arhitektūra. – 2001. Nr.4(36). – 16.-23. lpp.
     
144. 
     Krastiņš J. Eiropas jūgendstila ceļš. Barselona // Latvijas Arhitektūra. – 2001. – Nr.4(36). – 108.-115. lpp.
     
145. 
     Krastiņš J. Seši jauni arhitektūras maģistri // Latvijas Arhitektūra. – 2001. – Nr.4(36). – 138. lpp.
     
146. 
     Krastiņš J. Rīga. 20.gadsimta arhitektūras karte. Architectural Map of the 20^th Century. Architektonische Stadtkarte des 20. Jahrhunderts. – Rīga: Valsts zemes dienests, 2001. (Latviešu, angļu un vācu val.)
     
147. 
     Krastiņš J. Ieskats Rīgas pilsētbūvnieciskās attīstības vēsturē // Enciklopēdija Rīgas ielas. – Rīga: “Apgāds Priedaines”, 2001. – 1.sējums. – 14.-17.lpp.
     
148. 
     Krastiņš J. Rīgas būvmāksla 20.gs.sākumā. Die Rigaer Baukunst am Anfang des 20. Jahrhunderts // Riga 4 Sights. Arhitektu radošā darbnīca, Rīga, 2001., 22.jūlijs – 18.augusts. Architektenworkshop, Riga, 2001., 22.juli – 18.August. – 104.-109.lpp. (Latviešu un vācu val.)
     
149. 
     Krastiņš J. Dohnberg Rudolf // Saur allgemeines Künstler-Lexikon. – München-Leipzig: K·G· Saur, 2001. – Bd.28. – S. 282-283. (Vācu val.)
     
150. 
     Krastiņš J. Pats galvenais – neviltot vēsturi // Objekts. – 2001. – Nr.3. – 75.-76.lpp.
     
151. 
     Krastiņš J. Dorn Johann Christoph; Dreijmanis Pāvils // Saur allgemeines
     

Künstler-Lexikon. – München-Leipzig: K·G· Saur, 2001. – Bd.29. – S. 85; 367.

(Vācu val.)

152. 
     Krastiņš J. Jauns zinātņu doktors // Latvijas arhitektūra. – 2001. – Nr.6(38). – 120.lpp.
     
153. 
     Krastiņš J. Atzinības meistariem // Latvijas arhitektūra. – 2001. – Nr.6(38). – 121.- 123.lpp.
     
154. 
     Krastiņš J. Vernacular Roots of Modernism in the 20^th Century Architecture //
     

Vernacular Art in Central Europe. – Cracow: International Cultural Centre, 2001. –

p.155-162. (Angļu val.)

155. 
     Krastiņš J.Art Nouveau in Latvia and Finland: Points of Contact // Centropa. – Vol.2,
     

Nr.1. – January 2002. – p.21-31. (Angļu val.)

• 
  Krastiņš J. Biroju telpas jumtā // Latvijas arhitektūra. – 2002. – Nr.1(39). – 48.- 53.lpp.
  

• 
  Krastiņš J. Rīgas Latviešu biedrība / The Riga Latvian Society. – Rīga: Madris, 2002. – 56 lpp. (Kopā ar E.Mucenieku; latviešu un angļu val.)
  
• 
  Krastiņš J. Rīgas arhitektūras meistari / The Masters of Architecture of Riga. – Rīga: Jumava, 2002. – 360 lpp. (Latviešu un angļu val.)
  

• 
  Krastiņš J. Saulcerīte Viese. Mežaparks. Pilsēta priežu silā // Mežaparks – pirmā dārzu pilsēta Eiropā. – Rīga: 2002, aprīlis. – X laidiens. – 6.lpp.
  

156. 
     Krastiņš J.Tukšdarbs ar mīnus zīmi. Lielā būvniecības grāmata. – Rīga: Jumava, 2002. – 329 lpp. // Latvijas Arhitektūra. – 2002. – Nr.2 (40). – 114.lpp.
     
157. 
     Krastiņš J. Izstāde “Rātslaukums un tā arhitektūras aktualitātes” // Latvijas Arhitektūra. – 2002. – Nr.2 (40). – 140.lpp.
     
158. 
     Krastiņš J. Kristaps Morbergs un Artūrs Krūmiņš 20. gs. kultūrvēstures skatījumā // Kristaps Morbergs. 1844 – 1928. – Rīga: Jumava, 2002. – 139.-145.lpp.
     
159. 
     Strautmanis I. Studentu projekti 11. novembra krastmalas attīstībai // Latvijas Arhitektūra. – 2001. – Nr. 4(36) – 94. lpp.
     
160. 
     Strautmanis I. Diplomands 2002 // Latvijas Arhitektūra. – 2002. – Nr. 2(40) – 118. lpp.
     
161. 
     Tipāne A. Rīgas sinagogu arhitektūra // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2001. – 2. sējums. – 61.-69. lpp.
     
162. 
     Trušiņš J.O. Tūrisma un rekreācijas plānošana Latvijā // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2001. – 2. sējums. – 76.-81. lpp.
     
163. 
     Trušiņš J.O., Čače L. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes teritorijas plānošana. Ierobežojumi un iespējas // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2001. – 2. sējums. – 82.-86. lpp.
     

• 
  Zilgalvis J. Rīgas citadele // Latvijas Arhitektūra. – 2001. – Nr.5(37). – 94.-99.lpp.
  
• 
  Zilgalvis J. Mežotnē, kur sapņi pildās // Latvijas Arhitektūra. – 2002. – Nr.2(40). – 24.-31.lpp.
  

• 
  Krastiņš J. Nāciju parks Lisabonā – Eks-Expo’98 // Latvijas Arhitektūra. – 2002. – Nr.4 (42). – 50.-53.lpp.
  

• 
  Krastiņš J. Rīgas dzelzceļa stacijas apkārtnes apbūve pilsētbūvnieciskā un vēsturiskā skatījumā // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – A daļa – 2002. – 56. sēj. – 2./3. nr. – 79.-82.lpp.
  
• 
  Krastiņš J., Strautmanis I. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. – Rīga: Puse, 2002. – 376 lpp.
  
• 
  Zilgalvis J. Neogotikas arhitektūras atspoguļojums literatūrā // Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas. – Rīga: Neptuns, 2002. – 55.-68. lpp.
  
• 
  Zilgalvis J. mācītājmuižas Latvijā. Arhitektūra un kultūrvēsturiskās norises. – Rīga: Elpa, 2002. – 222 lpp.
  

7.3. Referāti

164. 
     skat. 10 referātu nosaukumiem atbilstošos rakstus RTU Zinātnisko rakstu krājumā Arhitektūra un Būvzinātne, 2. sērija. – Rīga: RTU, 2001. – 2.sējums, 10.-86.lpp.
     
165. 
     Krastiņš J. 20.gs. sākuma arhitektūra Rīgā. Referāts starptautiskajā darbseminārā “Riga 4 sights”
     
166. 
     Krastiņš J. Rīgas jūgendstils. Referāts Porto universitātes Arhitektūras fakultātē 2002. gada aprīlī.
     
167. 
     Briņķis J. ”Rīgas vēsturiskā centra dzīvojamās vides rehabilitācijas problēmas” Veimārā - darbseminārā.
     
168. 
     Briņķis J. ”Arhitektoniskās vides attīstības tendences un realizācija pagastu plānojumos”. Referāts LU 60. zinātniskajā konferencē, Zemes un vides zinātņu sekcijas Ģeogrāfijas nozare.
     

7.4. Starptautiskā sadarbība.

• 
  J.Krastiņš, Z.Redberga un A.Antenišķe pārstāv Latviju Eiropas projektā Reseau Art Nouveau Network un ir sagatavojuši materiālus par Rīgu tā ietvaros paredzētajām publikācijām un mājas lapai internetā.
  
• 
  J.Krastiņš 2001.gada jūnijā izveidoja izstādi par Rīgas jūgendstilu Portugāles Arhitektu savienības izstāžu namā Lisabonā. Izstāde Portugālē vēlreiz eksponēta 2002. gada aprīlī Porto Universitātes Arhitektūras fakultātē.
  
• 
  J.Krastiņš nolasījis lekcijas par Rīgas arhitektūru Valsts Štēdelskolā (Städtische Städelschule) Frankfurtē pie Mainas, Vācijā (2001.gada jūnijā), Portugāles Dienvidu reģiona arhitektu savienībā Lisabonā, Portugālē (2001.gada jūnijā), Frankfurtes pie Mainas pilsētplānošanas pārvaldē Frankfurtē pie Mainas, Vācijā (2001.gada novembrī), Vācbaltiešu novadniecībā Darmštatē, Vācijā (2001.gada novembrī) un Porto Universitātes Arhitektūras fakultātē Porto, Portugālē (2002. gada aprīlī).
  

6. 
   Akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšana.
   

• 
  Lielākā daļa fakultātes mācībspēku – arhitektu 2001.gada rudenī regulāri apmeklēja Latvijas Arhitektu savienības rīkotos kvalifikācijas celšanas kursus, kas ir obligāti visiem sertificētajiem arhitektiem. Prof. J.Krastiņš šajos kursos nolasīja vairākas lekcijas.
  
• 
  A.Antenišķe no 2002.gada februāra līdz jūnijam mācījusies Orhusas Arhitektūras skolā Dānijā un mācību ietvaros piedalījusies semināros un studiju braucienos: uz Berlīni, Hamburgu, Rūras reģionu (Vācijā), Kopenhāgenu (Dānijā) un Dienvidzviedriju.
  
• 
  J.Briņķis un S.Treija piedalījās seminārā ”Akadēmiskā un profesionālā atzīšana”, 2001.g. novembrī.
  
• 
  Briņķis J. un J.Krastiņš piedalījās Latvijas Arhitektu savienības nedēļu ilgā seminārā ”LAS profesionālā tūre 2001”.
  
• 
  Briņķis J. piedalījās ”Baltijas universitāšu administratoru seminārā” 2002.g. maijā Tartū.
  

9. Studentu starptautiskā mobilitāte.

AF studenti aktīvi cenšas izmantot visas iespējamās sadarbības formas savu profesionālo interešu sfērā kā valsts mērogā, tā arī starptautiskajā sadarbībā. Notiek AF studentu īslaicīgas un ilgāka laika perioda vizītes ārzemju sadarbības augstskolās

10. Materiālās bāzes uzlabošana.

10. 
    
    
11. 
    2001./2002.m.g. AF, salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem, jūtami papildinājusi
    

savu materiāli tehnisko bāzi (iegādāti jauni auditoriju krēsli – 250 gab., videoprojektors un PC ”Toshiba”, digitālā foto kamera, uzlabotas darbspējas dažiem datoriem, veikts 402. auditorijas remonts ar sponsora līdzekļiem, kā arī iegādātas virkne grāmatu). Diapozitīvu fonda papildinājums: Arhitektūras vēstures kursam – 123 vienības, Mūsdienu arhitektūras kursam – 1376 vienības un Latvijas arhitektūras kursam – 215 vienības

11. Citas aktivitātes.
AF mācībspēki ar studentiem regulāri sadarbībā ar Rīgas domi piedalās dažādu eksperimentālu projektu izstrādē. Kā piemēru var minēt ” Andrējostas attīstības projektu”. Projekta sabiedriskā skate notika 2002.g. janvārī Brīvostas pārvaldes Ziemas dārzā. Iecerēti dažādi sadarbības projekti ar Rīgas Domi un dažām pašvaldībām arī 2002./2003.m.g..

12. Plānotie pasākumi nākošajam gadam.
Papildināt iespēju robežās apmācībām nepieciešamos tehniskos līdzekļus un speciālo mācību literatūru. Turpināt AF auditoriju (darbnīcu) renovāciju. Ciešā sadarbībā ar Būvniecības fakultāti risināt jautājumus, kas saistīti ar visas fakultātes telpu tehniskā stāvokļa uzlabošanu.
13. Iepriekšējā gadā plānoto pasākumu izpilde.
Visumā iecerētie pasākumi realizēti.

14. Darba pašnovērtējums.
Sakarā ar Arhitektūras fakultātes absolūti neapmierinošo, faktiski simbolisko finansēšanu ir nopietnas grūtības elementārā mācību procesa nodrošināšanā. Tāpēc fakultātē, kurā smieklīgā darba atalgojuma dēļ pamatdarbā Tēlotājas mākslas katedrā palikuši tikai 4, Arhitektūras un pilsētbūvniecības katedrā 3, bet Arhitektūras vēstures un kultūras pieminekļu restaurācijas profesora grupā 1 mācībspēks, nav iespējams nodrošināt regulāru mācību metodiskās bāzes atjaunošanu un pilnvērtīgu zinātnisko darbu.

Apstiprināts RTU arhitektūras fakultātes

Domes sēdē 08.10.02. Nr.2/119

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

Arhitektūras fakultāte

Apstiprināts RTU Senāta sēdē

2002.g. 16. decembrī, prot. Nr. 473
Mācību prorektors_____________

E.Beķeris

Akadēmiskās izglītības studiju

programmas

”ARHITEKTŪRA”

(bakalaura, maģistra, doktora)

Pašnovērtējuma ziņojums

Rīga - 2002

1. 
   Studiju programmu mērķi un uzdevumi.
   

RTU Arhitektūras fakultātē apmācība notiek pēc četrām akreditētām studiju programmām, kas atbilst secīgi četriem arhitektūras specialitātes kvalifikācijas līmeņiem – bakalaura, arhitekta, maģistra un doktora. Bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas ir akadēmiskās, bet arhitekta - profesionālā.

Arhitektūras bakalaurs, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijā pieņemtās terminoloģijas nosaukts par “inženierzinātņu bakalauru arhitektūrā”(?), ir pirmais augstākās izglītības līmenis arhitektūras jomā un nodrošina topošo arhitektu ar nepieciešamo zināšanu un prasmju pamatkopumu, kas nepieciešams, lai turpinātu studijas profesionālā arhitekta izglītības iegūšanai. Arhitektūras bakalaura studiju programma aptver 7 semestrus.

Profesionālā arhitekta studiju programma ir secīgs bakalaura studiju programmas turpinājums. Tā aptver 4 semestrus un noslēdzas ar diplomprojekta izstrādāšanu un aizstāvēšanu, studējošajiem iegūstot arhitekta grādu (pēc elementārās loģikas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijā pieņemto terminoloģiju tam vajadzētu saukties “inženierzinātņu arhitekts arhitektūrā”!).

Pēc arhitekta studiju programmas apguves var turpināt studijas maģistratūrā. Arhitektūras maģistra, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijā pieņemtās terminoloģijas ir nosaukts par “inženierzinātņu maģistru arhitektūrā”(?), studiju programma aptver 1,5 gadus. Arhitektūras maģistrs ir pirmais zinātniskais grāds šajā specialitātē un dod tiesības turpināt mācības arhitektūras doktora studiju programmā.

Visu līmeņu arhitektūras studiju programmas veidotas tā, lai nodrošinātu Eiropas

padomes 1985. gada 10. jūnija direktīvas par “Arhitektu diplomu, sertifikātu un pārējo kvalifikācijas pierādījumu, kā arī arhitektu pakalpojumu sniegšanas tiesības un brīvības veicinošo līdzekļu savstarpējo atzīšanu” (standarts 85/384/EEC) II nodaļas “Diplomi, sertifikāti un pārējie kvalifikācijas pierādījumi, kuri dod iespēju darboties arhitektūrā ar arhitekta titulu” 3. panta prasības. Saskaņā ar tām izglītības diplomam jāapliecina, ka attiecīgā persona studiju laikā, kas aptver kā teorētiskās, tā praktiskās arhitektūras izglītības sastāvdaļas, ir ieguvusi:

1. 
   prasmi izstrādāt arhitektūras estētiskajām un tehniskajām prasībām atbilstošus būvprojektus,
   
2. 
   zināšanas arhitektūras vēsturē un teorijā, kā arī atbilstošajās mākslas, tehniskajās un humanitārajās zinātnēs,
   
3. 
   iemaņas tēlotājā mākslā, kas iespaido arhitektūras projektu kvalitāti,
   
4. 
   zināšanas pilsētbūvniecībā un teritoriālajā plānošanā, kā arī ar plānošanu saistītajās nozarēs,
   
5. 
   izpratni par cilvēku, celtņu un vides kontekstu un humānu mērogu,
   
6. 
   izpratni par arhitekta profesiju un arhitekta lomu sabiedrībā, kā arī arhitekta īpašo lomu kultūrvides veidošanā,
   
7. 
   izpratni par pirmsprojektēšanas izpētes un būvprojektu sagatavošanas darba, kā arī būvekspertīzes metodēm,
   
8. 
   izpratni par būvkonstrukciju aprēķiniem, kā arī būvtehniskajiem un celtņu inženiertehniskā aprīkojuma jautājumiem,
   
9. 
   zināšanas būvfizikā un tehnoloģijās, kas ļauj nodrošināt būvju iekšējo komfortu un aizsardzību pret klimata iedrbi,
   
10. 
    prasmi projektēt ēkas atbilstoši pasūtītāju un būves lietotāju prasībām, ievērojot būvizmaksas un būvniecības normatīvos aktus,
    
11. 
    zināšanas par būvuzraudzību un būvvadību, kā arī par rūpniecības nozarēm, organizācijām, noteikumiem un procedūrām, kas nepieciešamas projektā ietverto ideju īstanošanai būvēs un būvprojektu saskaņošani ar vispārējiem attīstības plāniem,
    
12. 
    zināšanas par kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un kultūras pieminekļu aizsardzību un restaurāciju.
    

Šis zināšanu, iemaņu un prasmju kopums atbilst arī Latvijas Republikas likuma “Par

reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu” 6. panta 2. punkta un 7. panta pirmās daļas prasībām, kā arī 2002.gadā noteiktajam Latvijas Republikas standartam “Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”.

2. 
   Studiju programmas attīstība.
   

1. 
   Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā.
   

Ievērojamākās izmaiņas ieviestas bakalaura studiju programmas studiju plānā.

Tas izdarīts, ņemot vērā akreditācijas procesā iesaistīto ekspertu norādījumus un limitēto 20 semestra kredītpunktu ietvaros optimizējot mācību plāna saturu. Arhitektiem nevajadzīgās vispārējās ķīmijas vietā pirmajā mācību semestrī atjaunots arhitektu profesionālajā apmācībā absolūti nepieciešamais arhitektūras kompozīcijas priekšmets.

Likvidēta studiju plāna šķietamā sadrumstalotība, kuru diktēja RTU studiju daļas prasība, ka vienu un to pašu mācību priekšmetu nedrīkst saukt vienā un tajā pašā vārdā ilgāk kā 3 semestrus. Tas absolūti neatbilda visā pasaulē sen un pastāvīgi aprobētajai arhitektu apmācības specifikai un īpatnībām. Jāņem vērā, ka atsevišķu speciālo priekšmetu, piemēram, arhitektūras projektēšanas, arhitektūras vēstures, zīmēšanas u.c. apmācība ilgst pilnīgi vai gandrīz pilnīgi visu studiju laiku. Atjaunoti arhitektūras projektēšanas priekšmeta loģiskie nosaukumi – 1. studiju gadā “Arhitektūras projektēšana I”, 2. studiju gadā “Arhitektūras projektēšana II”, 3. studiju gadā “Arhitektūras projektēšana III” utt. Analogi ieviesti zīmēšanas priekšmeta nosaukumi “Zīmēšana I”, “Zīmēšana II” utt.

Bakalaura studiju programmas studiju plānā gala pārbaudījumu (bakalaura darba) kredītpunktu skaits palielināts no 3 līdz 10, nedaudz reducējot tēlotājas mākslas priekšmetu apjomu un pārkārtojot dažu inženierdisciplīnu apmācības secību. Tēlotājas mākslas priekšmetu apjoma samazinājums atbilst arī 2002.gadā veiktās akreditācijas komisijas ekspertu norādījumiem, taču pietiekami apjomīgs šo priekšmetu bloks ir Latvijas arhitektūras skolas tradīcija un kvalitatīva priekšrocība, salīdzinot ar daudzu Eiropas arhitektūras skolu mācību plāniem. Jaunais bakalaura studiju plāns ir precīzāk strukturēts un skaidrāk uztverams.

2. 
   Studiju programmas atbilstība izglītības un profesijas standartiem.
   

Arhitektūras fakultātes realizētās studiju programmas pilnīgi atbilst 2002. gada

20. novembrī apstiprināto Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” I, II un IV – VI sadaļas prasībām. Neliela formāla neatbilstība ir III sadaļas “Bakalaura programma” 7. un 9. punktā noteikto kredītpunktu apjomā, jo arhitektūras bakalaura studiju programmas studiju plāns aptver tikai 3,5 gadus. Taču jāņem vērā, ka arhitektūras specialitātē pilnu augstāko izglītību, kas dod tiesības turpināt studijas maģistra programmā, iegūst tikai pēc profesionālās arhitekta studiju programmas apguves. Summējot arhitektūras bakalaura un arhitekta studiju programmas obligāto saturu un apjomu, “Noteikumu” III sadaļas minimālās prasības ir ievērojami pārsniegtas, kas atbilst un ir nepieciešami arhitekta profesionālajai kvalifikācijai.

3. 
   Izmaiņas studiju programmas realizācijā.