Andris teikmanis promocijas darbs

60 
 
ikonocitāte, līdzīgums, starp izteiksmes līdzekli un objektu, kurus tas reprezentē, nevar kalpot kā 
zīmes funkcijas motivācija (Sonesson Pictorial Concepts. Inquiries into the semiotic heritage and 
its relevance to the analysis of the visual world 221).  
Neizvēršot  tālāk  diskusiju  par  ikoniskās  zīmes  un  ikonicitātes  problēmām,  būtu 
jāpiezīmē,  ka  to  nevar  uzlūkot  tikai  par  semiotiskas  iekšējo  problēmu,  jo  tās  ietvaros  izteiktos 
pieľēmumus ir viegli ekstrapolēt arī uz citiem vizuālās kultūras aspektiem. 
Tā  Helēna  Demakova  1997.  gadā  savā  rakstā  „Kas  tā  par  lietu  jeb  Daţi  pieminekļu 
tipoloģijas  aspekti‖
50
  atsaucās  uz  Umberto  Eko  izteikto  ikonicitātes  kritiku,  lai  uzsvērtu  arī 
pieminekļiem publiskajā telpā piešķirtās semantikas konvencionalitāti. Lai gan jautājums par to, 
vai  šāda  ekstrapolācija  ir  iespējama,  ir  diskutējams,  tomēr  pati  šādas  saattiecināšanas  iespēja 
norāda  uz  to,  ka  attēlojuma  un  tekstualitātes  attiecības  aplūkojot  mākslas  darbus  politiskā 
kontekstā, iezīmē noteiktu semiotisku problēmu. 
II.1.1.3. Attēlu semiotikas metodes, modeļi un problēmas  
Ikonocitātes  jautājums  iezīmēja  vienu  no  potenciālajām  attēlu  semiotikas  problēmām, 
pie tam, kā to savulaik minēja Šonesons, starp attēlu un ikonisko zīmi nevar vilkt tiešu paralēli, 
jo  attēli  ir  pietiekami  sareţģīti  un  komplicēti  semiotiskie  veidojumi  un  to  semiotiskās  izpētes 
gaitā iezīmējas virkne būtisku problēmu  – minimālās attēlojošās un ikoniskās zīmes problēma, 
ikonocitātes problēma, attēla un konteksta attiecību problēma. Līdz ar to iezīmējās iespēja attēlu 
semiotikas jomā ne vien identificēt daţādu pieejas tradīciju, bet arī izpētes metoţu klātbūtni un, 
kā arī iezīmēt to pastarpināto sasaisti.  
Šunesons, kurš ir devis milzīgu ieguldījumu attēlu semiotikas kā patstāvīgas pētniecības 
nozares teorētiskā konceptualizēšanā
51
, savulaik  ne vien definēja attēlu semiotiku kā atsevišķu 
zinātnes  nozari,  bet  arī  kategorizēja  attēlu  semiotikas  ietvaros  izmantotās  izpētes  metodes  un 
attēlu interpretācijas modeļus. 
Atbilstoši  Šunesona  priekšstatiem,  attēlu  semiotika  (  līdzīgi  kā  semiotiku  kopumā  )  ir 
definējama kā nomotētiska (Sonesson Pictorial Concepts. Inquiries into the semiotic heritage and 
                                                 
50
Izmantota  vēlākā  publikācija  (Helēna  Demakova,  "Kas  tā  par  lietu  jeb  Daţi  pieminekļu  tipoloģijas 
aspekti," Citas sarunas. Raksti par mākslu un kultūru. Different Conversations. Writings on Art and Culture  (Rīga: 
Vizuālās komunikācijas nodaļa).) 
51
  Runa  visupirms  ir  par  viľa  darbu  „Pictorial  concepts.Inquiries  into  yhe  semiotics  heritage  and  its 
relevance  for  the  analysis  of  the  visual  world‖  (Göran  Sonesson,  Pictorial  Concepts.  Inquiries  into  the  semiotic 
heritage  and  its  relevance  to  the  analysis  of  the  visual  world  (Lund:  Aris/Lund  University  Press,  1989).),  kurā 
definētajām problēmām un jautājumiem viľš pievērsās arī savos turpmākajos darbos. 

---

61 
 
its relevance to the analysis of the visual world 16) un uz kvalitāšu izpēti orientēta zinātne, kuru 
var  pretstatīt  ideogrāfiskām  humanitārajām
52
  un  sociālajām  zinātnēm
53
  (vairāk  -  Sonesson 
Pictorial  Concepts.  Inquiries  into  the  semiotic  heritage  and  its  relevance  to  the  analysis  of  the 
visual  world    I.1.1.  un  I.1.4.).  Attēlu  semiotikai  turklāt  tādā  mērā,  kādā  tā  ir  uzlūkojama  par 
attēlošanas zinātni (―the science of depiction‖), ir būtiski, analizējot attēlu semiotisko raksturu, 
akcentēt  tās  īpatnības,  kuras  atšķir  attēlus  no  citām  apzīmēšanas,  tai  skaitā  citām  vizuālās 
apzīmešanas formām (Sonesson "Pictorial Semiotics. The state of the art at the beginning of the 
nineties").  
Vadoties no nosacītajām attēla semiotikas vispārējām robeţām, Sonesons deklarēja arī 
četras attēlu semiotikas pētījumu metodes: 
Eksperimentālo  metodi  –  metodi,  kuras  ietvaros  strādājošie  pētnieki  veic  empīriskus 
eksperimentus  kādu  pieľemtu  koncepciju  pārbaudei.  Jāpiezīmē,  ka  minētā  metode  ne  vien 
balansē  uz  attēlu  semiotikas  un  uztveres  psiholoģijas  jomu  saduras,  bet  ir  arī  pietiekami 
margināla  no  paša  Šunesona  definēto  attēlu  semiotikas  ietvaru  viedokļa.  Iespējams,  ka  šāda 
metode  viľa  klasifikācijā  parādījās  tikai,  lai  kaut  kādā  veidā  kategorizētu  to  virkni  attēlu 
semiotikas  darbus,  kuru  autori  ir  uztveres  psiholoģijas  pētnieki,  vai  arī,  kuri  intensīvi  izmanto 
uztveres psiholoģijas atziľas. 
Teksta analīzes metodi – metodi, kuras ietvaros tiek analizēts viens vai arī daţi attēli, 
mēģinot  šo  analīţu  rezultātā  iegūtās  atziľas  sistēmas  konstruēšanai.  Vismulsinošākais  šajā 
metodes klasifikācijā ir tas, ka Šunesons konsekventi izmanto teksta jēdzienu pēc būtības runājot 
par attēliem. Protams, ja pieľem, ka teksts ir materializēta diskurs forma, tad varētu pieľemt arī 
to,  ka  attēlus  varētu  interpretēt  kā  sava  veida  vizuālu  tekstu.  Protams,  var  pieľemt,  ka  velme 
saglabāt teksta un sistēmas attiecības izrietēja no Šunesona vēlmes padarīt savu sistematizāciju 
uzskatāmāku  un  skaidrāku  visplašākajam  semiotikas  pārstāvju  (  ne  tikai  to,  kuri  specializējas 
attēlu  semiotikas  jautājumos  )  lokam,  un  saattiecinot  to  ar  sistēmas  /  teksta  dihotomiju,  kas 
izrietēja no Ferdinanda de Sosīra proponētās langue / parole dihotomijas tradīcijas. 
                                                 
52
Kā  raksturīgu  ideogrāfiskas  zinātnes  piemēru  Šunesons  minēja  mākslas  vēsturi  (Sonesson,  Pictorial 
Concepts. Inquiries into the semiotic heritage and its relevance to the analysis of the visual world ). 
53
Kuras,  atbilstoši  Šunesona  uzskatiem,  lai  gan,  neapšaubāmi,  ir  nomotētiskas,  ir  drīzāk  orientētas  uz 
kvantitāšu izpēti, kas tās padara līdzīgāku dabas zinātnēm (Sonesson, Pictorial Concepts. Inquiries into the semiotic 
heritage and its relevance to the analysis of the visual world ).  

---