Andris teikmanis promocijas darbs

64 
 
 Tomēr  ir  vairāki  aspekti,  kurus  ir  iespējams  iezīmēt  jau  šobrīd,  neskatoties  uz  to,  ka 
kādi fundamentālāki pētījumi attiecīgajā laukā pagaidām iztrūkst. 
Pirmkārt,  nav  attaisnojušās  vispārējās  pretenzijas  izveidot  semiotiku  kā  sava  veida 
metazinātni, kura inkorporētu sevī pārejās zinātľu nozares, tā arī attiecīgas pretenzijas atsevišķo 
zinātľu nozaru ietvaros. Lai gan tas, protams, nekādi nevar traucēt semiotikai kopumā aprakstīt, 
interpretēt un analizēt arī jebkuras zinātľu nozares veikumus, semiotiskā metode nav iekļāvusi 
sevī  pārējo  mākslas  vēstures  metoţu  aspektus,  topot  par  sava  veida  apraksta  metavalodu  un 
iemesli  tam  visupirms  slēpās  apstāklī,  ka  attiecīgo  pretenziju  izteicēji  paši  ne  visai  skaidri 
apzinājās semiotikas specifiku un tās aktuālos uzdevumus. 
Otrkārt, var uzrādīt zināmas likumsakarības semiotiskās metodes pārstāvju attiecībās ar 
kādu  noteiktu  mākslas  vēstures  pētijumu  metodi,  pret  kuru  tika  mēģināts  noteikt  arī  kritiskā 
diskursa  robeţas.  To  mākslas  vēstures  pieejas  metoţu  klāstā,  ar  kurām  savu  veikumu  tādā  vai 
citādā  veidā  saattiecina  semiotiskās  metodes  pārstāvji,  īpaši  minama  ir  ikonoloģiskā  metode
60
. 
Acīmredzot, apzinoties, ka semiotiskās metodes pielietojums mākslas darbu satura analīzē tādā 
vai  citādā  formā  sasaucās  ar  ikonoloģisko  metodi
61
,  radot  tikai  apraksta  valodas  nomaiľas 
iespaidu,  semiotiķi  ir  gan  definējuši  savas  pieejas  atšķirību,  gan  arī  ikonoloģiskā  metode  ir 
kalpojusi  par  semiotiķu  kritikas  objektu,  vēloties  specificēt  savas  pieejas  īpašos  aspektus. 
Kategorizējot  tos  potenciālos  attēlu  semiotikas  piemērus,  kuri  ir  saatiecinami  ar  ikonoloģisko 
pieeju (piemēram, minētā Barta analīze), Šunesona  definēto attēlu semiotikas metoţu kontekstā, 
tie būtu saistāmi ar teksta analīzes metodi. 
Neapšaubāmi, mākslas  vēstures un attēlu semiotikas turpmāko  attiecību kontekstā kā 
auglīga varētu būt arī to attēlu semiotikas specifisko problēmu iekļaušana, kuru risinājumi dotu 
jaunas pieejas un apjēgsmes iespējas arī citās zinātľu nozarēs
62
. 
                                                 
60
Protams semiotiķu veikumu var saatiecināt arī ar citu pieeju nostādnēm, tā, piemēram, Meijera Šapīro 
pētījums  (Meyer  Schapiro,  Words,  Script,  and  Pictures:  Semiotics  of  Visual  Language,  1  edition  ed.  (George 
Braziller,  1996).),  kurš  bija  vērsts  uz  teksta  un  attēlu  (vai,  precīzāk,  noteiktu  tajos  attēloto    siţetu)  savstarpējām, 
atgriezeniskajām saitēm, ir tieši saattiecināms ar ikonogrāfisko pieeju mākslas vēsturē. 
61
Savā ziľā ar ikonoloģisko metodi var saattiecināt arī  Rolanda Barta (Барт, "Риторика образа.") pieju, 
analizējot    attēla  vēstījumu,  iedalot  to  denotatīvajā  un  konnotatīvajā  vēstījumā,  savukārt  konnotatīvo  vēstījumu 
sadalot attiecīgi retoriskajā un ideoloģiskajā līmenī. To var salīdzināt  ar Ervīna Panofska ikonoloģiskās pieejas trim 
stadijām - preikonogrāfisko, ikonogrāfisko un ikonoloģisko. 
62
  Attēlu  semiotika  arī  iespējams  ideāli  neaizpilda  attēlu  zinātnes    (par  kādu  nevarētu  tikt  uzlūkota  arī 
uztveres  psiholoģija)    iztrūkumu,  bet    tās  secinājumi  un  pieejas  metodes  ir  pietiekami    viegli  adaptējami  tādas 
hipotētiskās izveides gaitā. 

---

65 
 
Kā  pirmā  būtu  jāmin  ikonocitātes  problema,  -  ikonocitātes  un  tās  nosacītās  ikoniskās 
zīmes  problēma  pēc  būtības  tālu  pārsniedz  semiotikas  iekšējo  problēmu,  teiksim,  zīmju 
taksonomijas,  loku.  No  ikonocitātes  un  ikoniskās  zīmes  izpratnes  tieši  izriet  pati  attēla 
kategorijas iespējamo robeţu noteikšanas un attēla kategorijai piederošo parādību raksturošanas 
iespēja,  un  nevis  tādēļ,  ka  ikonocitāte  ir  galvenā  attēla  kategorijas  pazīme,  bet  gan  tādēļ,  ka, 
neapskatot  ikonocitātes  jautājumu,  visi  mūsu  turpmākie  spriedumi  par  attēlu,  tā  iedabu  un  tā 
jēgģenerēšanas veidiem ir, mazākais, apšaubāmi.  
Mākslas  vēstures  un  attēlu  semiotikas  jautājumi,  neapšaubāmi,  saskaras  arī 
indeksialitātes  problēmā,  pie  tam  nevien  tāpēc,  ka  aprakstot  noteiktas  attēlu  kategorijas 
apakškategoriju  -  fotogrāfiju,  jau  no  Barta  minētās  esejas  laikiem  ir  kārdinājums  fotogrāfiju 
traktēt  kā  sava  veida  ―indeksiālo  ikonu‖,  izdarot    arī  visplašāko  interpretāciju  un  slēdzienu 
klāstu,  bet  arī  tamdēļ,  ka  indeksialitātes  jautājumi  ir  cieši  saistīti  ar  mūsu  jēgģenerēšanas  un 
uztveres aspektiem un bez to izpratnes nav iespējams spriest par vēl vienu visai būtisku aspektu, 
proti, vizuālo retoriku
63
. 
II.1.1.4. Vizuālā retorika 
Vizuālās retorikas studijas var uzlūkot par vienu no tām attēlu semiotikas jomām, kurās 
formulētās atziľas ir viegli izmantojamas citu zinātľu nozaru un pieeju ietvaros. 
Tās  aktualitāte,  kuru  noteica  nepieciešamība  rast  pētnieciskos  instrumentus  arvien 
pieaugošajai  vizuālās  kultūras  realizācijas  formu  apguvei  un  kritiskai  analīzei,  varētu  teikt,  ne 
vien  mudināja  arvien  lielāku  pētnieku  skaitu  pievērsties  šādiem  vai  tādiem  vizuālās  retorikas 
jautājumiem,  bet  arī  būtībā  aizsāka  attēlu  semiotiku  kā  tādu,  ja  par  pirmo  mēģinājumu  sniegt 
semiotisko studiju artavu vizuālās retorikas jomā pamatoti uzlūkojam minēto Barta darbu (Барт 
"Риторика образа"). 
Vizuālās  retorikas  studiju  apjoms  jau  80.  gadu  nogalē  Šunesonam  ļāva  formulēt 
Retorisko  modeli  kā  tādu,  kurš  līdz  ar  Naratīvo  un  Lāokoonta  modeli  tiek  izmantots  attēlu 
semiotikā, attēlu semiotisko aspektu interpretācijai (Sonesson "Methods and Models in Pictorial 
Semiotics" 2 - 5). 
                                                 
63
  Indeksialitātes problēma  nenoliedzami svarīga  ir Sonesona  pieejā attēlu retorikai (Sonesson,  Pictorial 
Concepts. Inquiries into the semiotic heritage and its relevance to the analysis of the visual world ). Protams, pastāv 
arī  citas  pieejas  attēlu  vizuālās  retorikas    izpratnei,  piemēram,  balstot  to  attēla  plastisko  un  ikonisko  līmeľu 
savstarpējo attiecību analīzē (Groupe μ, "Toward a general rhetoric of visual statements: Interaction between Plastic 
and  Iconic  signs,"  Advances  in  visual  semiotics,  eds.  T.  A.  Seboek  and  J.  Umiker-Seboek  (Berlin  &  New  York: 
Mouton de Gruyter, 1995).).   

---