Biedrība „Gaismas stars” metodiskais materiāls apmācības programma „Psihiatrijas pakalpojumu lietotāju tuvinieku atbalsta – izglītojošās grupas”

Prognoze

Daudzos starptautiskos pētījumos ir konstatēts labvēlīgs ilgtermiņa iznākums apmēram trešdaļai no šizofrēnijas slimniekiem, bet ar nozīmīgām variācijām starp indivīdiem un reģioniem. Apmēram trešdaļa cilvēku atveseļojas pilnībā, apmēram trešdaļai novēro slimības simptomu saglabāšanos, bet viņi spēj normāli funkcionēt sabiedrībā, savukārt vienai trešdaļai slimības gaita nemainās nemaz. Aptuveni 10% slimnieki no pēdējās grupas tiek ievietoti ilgstošās ārstēšanas iestādēs. Klīniskajā pētījumā, kurā izmantoja tādus atveseļošanās kritērijus kā vienlaicīga pozitīvo un negatīvo simptomu remisija, adekvāta sociālā un profesionālā funkcionēšana, tika atklāts, ka atveseļošanās biežums pirmajos piecos gados ir 14%. 5 gadu ilgā pētījumā 62% iesaistīto pacientu tika novērota vispārēja stāvokļa uzlabošanās kā simptomātiskā, tā klīniskā un funkcionālā ziņā. Dažādu pētījumu rezultāti ne vienmēr ir salīdzināmi, jo precīza definīcija par to, kas nosaka atveseļošanos, nav plaši akceptēta, lai arī pastāv kritēriji. Pierādījumi arī liecina, ka izteikti nevēlama ietekme var būt negatīvajai attieksmei pret šizofrēnijas slimniekiem. Īpaši kritiskas piezīmes, naidīgums, autoritāra un uzbāzīga/kontrolējoša attieksme no ģimenes locekļu puses ir saistīta ar biežākiem šizofrēnijas recidīvu gadījumiem.

Labvēlīga prognoze:	Nelabvēlīga prognoze
Slimības sākums lielākā vecumā; Acīmredzami provocējoši faktori; Akūts sākums; Garastāvokļa traucējumi, īpaši depresīvi; Premorbīdā veiksmīga funkcionēšana sociālajā, darba un seksuālajā sfērā; Dzīvošana laulībā; Pietiekošs sociālais atbalsts; Pozitīvie simptomi; Garastāvokļa traucējumi ģimenes anamnēzē.	Slimības sākums agrīnā vecumā; Nav provocējošu faktoru; Pakāpenisks slimības sākums; Noslēgtība, autiska uzvedība; Dzīvošana vienam; Premorbīdā neveiksmīga funkcionēšana sociālajā, darba un seksuālajā sfērā; Negatīvie simptomi; Nav sociālā atbalsta; Trauma perinatālā periodā; Bieži slimības paasinājumi; Agresīvas uzvedības gadījumi; Ģimenes anamnēzē šizofrēnija;

6. nodarbība

- Depresija

- Pašnāvības riska novērtējums

Depresija

Depresija ir nopietna un plaši izplatīta saslimšana, kas skar jūtas, domas, uzvedību un fiziskās funkcijas. Depresijas simptomi ir:

- pazemināts, skumjš, nomākts, bezcerīgs garastāvoklis

- vienaldzības sajūta, prieka un pozitīvu emociju trūkums

- nespēks, ātra nogurdināmība, enerģijas trūkums

- miega traucējumi (agrāka mošanās, grūtības iemigt, trausls miegs)

- vainas apziņa, pašnoniecināšana

- koncentrēšanās grūtības, izklaidīgums

- lēnāka domāšana vai nemiera un trauksmes sajūta

- pazemināta vai palielināta apetīte

- pašnāvības domas, nolūks vai mēģinājums

Depresijas iemesli

Depresija var rasties pēkšņi, bez brīdinājuma, tāpat to var izraisīt psiholoģiska trauma, stress un problēmas sadzīvē. Depresija šizofrēnijas pacientiem var attīstīties pēc psihozes, īpaši, ja pacientam sāk veidoties izpratne par savu saslimšanu. Šādā gadījumā pacientam ir augsts pašnavības risks, tādēļ noteikti jāmudina viņu griezties pie psihiatra.

Depresijas ārstēšana

Depresiju ārstē ar medikamentiem – antidepresantiem. Papildus depresijas ārstēšanas metode ir psihoterapija. Atsevišķos gadījumos depresijas ārstēšanā izmanto gaismas terapiju vai elektrokonvulsīvo terapiju, kas šobrīd diemžēl Latvijā nav pieejama.

Pašnāvības riska novērtējums

Ar šizofrēniju slimiem cilvēkiem ir reāls risks, ka viņi var izdarīt pašnāvību. Pašnāvību līmenis šo pacientu vidū ir desmit reizes augstāks nekā citiem. Dažreiz pašnāvība tiek izdarīta paasinājuma epizodes laikā. Augstāka pašnāvības riska iespēja ir arī pēc izrakstīšanās no stacionāra, kad pacienta stāvoklis vēl nav nostabilizējies.

Augstāks pašnāvības risks ir:

- Cilvēkiem, kuri jau iepriekš ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību;

- Cilvēkiem, kuriem ir pašnāvības domas;

- Jauniem cilvēkiem, kuriem bieži ir slimības recidīvi;

- Šizofrēnijas pacientiem, kuri apzinās, ka slimība viņus ierobežo.

Brīdinājuma pazīmes:

- Runāšana vai rakstīšana par pašnāvību;

- Depresija vai pēkšņs mierīgums

- Dzirdes halucinācijas – pavēlošas, nosodošas;

- Pēkšņa savu darījumu, parādu kārtošana.

Iespējamā ģimenes rīcība:

- Izturēties modri pret pašnāvības brīdinājuma pazīmēm;

- Neturēt mājās ieročus;

- Ja ģimenes loceklim ir pašnāvības domas, aprunājieties par tām;

- Esiet lietas kursā vai Jūsu radiniekam ir dzirdes halucinācijas, ja ir, tad kādas;

- Ja Jūsu tuvinieks runā par pašnāvību vai mēģina to izdarīt, nekavējoties kontaktējieties ar ārstu vai citu veselības aprūpes speciālistu.

Vardarbība

Saistība starp vardarbību un šizofrēniju ir strīdīgs jautājums. Pašreizējie pētījumi liecina, ka procentuāli šizofrēnijas slimnieku skaits, kuri veic varmācīgas darbības, ir lielāks nekā to cilvēku skaits, kam nav nekādu traucējumu, bet mazāks nekā citu traucējumu, piemēram, alkoholisma, gadījumā. Pētījumi liecina, ka Rietumvalstīs 5% - 10% notiesāto par slepkavību ir šizofrēnijas veida traucējumi. Savukārt, citi pētījumi norāda, ka vardarbība starp cilvēkiem kas slimo ar šizofrēniju nav augstāka kā vidēji populācijā.

7.nodarbība

• 
  Aprūpes darbība