Andris teikmanis promocijas darbs
Yüklə 3,84 Mb. Pdf görüntüsü
|
286 bija pazaudējusi savu homogēno valodu. Tā iezīmējās ar plašu vizuāli – plastisko retorisko figūru izplatību un pat vairāku paralēlu vizuālo diskursu klātbūtni (III.2.4.) Tas savulaik padarīja pietiekami komplicētus mēģinājumus precīzi definēt sociālistisko reālismu, īpaši jau padomju perioda pēdējos gadu desmitos (III.2.3.). Šajā perioda, kuru varētu saukt par vēlo padomju mākslas periodu un kas ilga vairāk nekā 20 gadus, tai skaitā Latvijas mākslā no 1962. līdz 1984. gadam, tekstuālā dominance vairs tiešā veidā nepastāvēja, tā drīzāk tika imitēta. Pārrāvums starp politiskajiem tekstuālajiem un vizuālajiem mākslinieciskajiem diskursiem tika maskēts, to aizsedzot ar politiskām frāzēm. Varētu teikt, ka visu šo laika posmu, attiecības starp mākslu un politiku tika veidotas saskaľā ar šo post-propagandas modeli, kura galvenais uzdevums bija saglabāt mītu par padomju politiskās mākslas esamību. 9. Tieši modeļu izmantošana Latvijas mākslas norišu analīzē un tās periodu kategorizācijā nosacīja nepieciešamību izvērst modeļu sistēmu, rēķinoties ar potenciālajiem, bet neizvērstajiem modeļiem. Nepieciešamība iekļaut potenciālos modeļus nosacīja pievēršanos sešu modeļu sistēmai, kura tika izveidota adaptējot konceptu matricu, kuru proponēja filozofs Pauls Frančeski (III.3.3.1.). Konceptu matrica ļāva papildināt kanonisko modeli ar divām jaunām modeļu kategorijām – potenciālās propagandas un potenciālās ideoloģijas modeli (III.3.3.1.). 10. Pāreja no semiotiskā kvadrāta uz konceptu matricu iezīmēja ceļu, kā metodoloģiski korekti adaptēt arī citas loģiski ģeometriskas konstrukcijas, kuras tiek izmantotas mūsdienu loģikā – loģisko kubu (III.3.3.2.), tetradekaedru (III.3.4.1.) un tetraikosaedru (III.3.4.2.), kā arī iezīmēja iespēju veidot kompleksu modeļu sistēmu (III.3.4.3.), kura sastāvētu no proponētajiem vienkāršajiem modeļiem: a. propagandas modelis; b. post-propagandas modelis; c. ideoloģijas modelis; d. post-ideoloģijas modelis; e. potenciālās ideoloģijas modelis; f. potenciālās propagandas modelis. Un kompleksajiem modeļiem: g. potenciālās ideoloģijas vai propagandas modelis (disjunkcija starp potenciālo ideoloģijas modeli un propagandas modeli); 287 h. potenciālās ideoloģijas un post-propagandas modelis (konjunkcija starp potenciālo ideoloģijas modeli un post-propagandas modeli); i. potenciālās propagandas vai ideoloģijas modelis (disjunkcija starp potenciālo propagandas un ideoloģijas modeli); j. potenciālās propagandas un post-ideoloģijas modelis (konjunkcija starp potenciālo propagandas un post-ideoloģijas modeli). k. ideoloģijas vai potenciālās propagandas un post-ideoloģijas modelis (disjunkcijas starp ideoloģijas modeli un potenciālās propagandas un post- ideoloģijas modeļu konjunkciju). l. propagandas vai potenciālās ideoloģijas un post-propagandas modelis (disjunkcija starp propagandas modeli un potenciālās ideoloģijas un post- propagandas modeļu konjunkciju); m. ideoloģijas vai propagandas modelis (disjunkcija starp ideoloģijas modeli un propagandas modeli); n. post-propagandas un post-ideoloģijas modelis (konjunkcija starp post- propagandas un post-ideoloģijas modeli). Tāda sistēma vienlaikus dotu iespēju interpretēt visdaţādākos mākslas un politikas mijiedarbības aspektus, norādot uz potenciālo semiotiskās pieejas lomu noteiktu mākslas parādību un norišu analīzē. 11. Šādu izvērstu un paplašinātu modeļu sistēmu izmantošana palīdzēja precizēt Latvijas padomju perioda mākslas un politikas mijiedarbības procesu periodizāciju: a. 1940.-1957. Propagandas modelis; i. 1940.-1948. Potenciālās propagandas un post-ideoloģijas konjukcijas modelis; ii. 1948.-1953. Propagandas un ideoloģijas modeļa disjunkcija; b. 1957.-1962. Modeļu maiľa - Potenciālās ideoloģijas un propagandas disjunkcijas modelis; c. 1962.-1984. Post-propagandas modelis; i. 1962. - 1984. Post-propagandas un potenciālās ideoloģijas konjunkcijas modelis; ii. 1962. - 1984. Post-propagandas un post-ideoloģijas konjunkcijas modelis; d. 1984.-1990. Modeļu maiľa - Propagandas un potenciālas ideoloģijas un post- propagandas konjukcijas disjunkcijas modelis. 288 12. Pētījuma laikā tika pierādīts, ka ir iespējams formulēt semiotiskā pieejā balstītu metodi, kura nodrošina tādu mākslas un politikas attiecību interpretāciju un analīzi, kas nav atkarīga no aktuālā politiskā konteksta. Šāda metode ļauj kategorizēt un interpretēt mākslas un politikas attiecības izvairoties pētnieku politisko simpātiju vai antipātiju nosacīta neobjektivitātes riska. Turklāt izstrādātā metode piedāvā izvērstu, atvērtu un viegli adaptējamu pētniecisko instrumentu kopumu. Arī izvērstā 3D modeļa variācijas (III.3.4.) tika veidotas, nevis lai iezīmētu jaunus kanoniskus un kompleksus noteiktu mākslas un sociālo un politisko norišu interpretācijas ceļus, bet lai iezīmētu iespējamās modeļa variācijas un to iespējamos atvasinājumus noteiktu problēmu interpretācijai. Šāda pieeja norāda uz tām potenciālajām iespējām, kuras mākslas zinātnes ietvaros var tikt īstenotas, adaptējot citu zinātľu nozaru un pētniecisko tradīciju ietvaros izstrādātās metodes, tās savstarpēji bagātinot un iezīmējot to inovatīvo potenciālu. Yüklə 3,84 Mb. Dostları ilə paylaş:
|