26
6) `maRali rigis arawrfiv singularul di-
ferencialur gantolebaTa orwertilovani sasaz-
Rvro amocanebis dadebiTi amonaxsnebi~ (saqar-
Tvelos mecnierebaTa erovnuli akademiis moambe,
t. 5, #3, 2011, 5-10, inglisur enaze).
maRali rigis arawrfivi diferencialuri gan-
tolebebisaTvis Zlieri singularobebiT fazuri
da droiTi cvladebis mimarT dadgenilia or-
wertilovani sasazRvro amocanebis amoxsnadobisa
da calsaxad amoxsnadobis optimaluri pirobebi.
7) `dirixlesa da fokaluri amocanebi maRa-
li rigis kvazi naxevrad wrfivi singularuli
diferencialuri gantolebebisaTvis~ (memuarebi
diferencialur gantolebebsa da maTematikur fi-
zikaSi, t. 54, 2011, 126-133, inglisur enaze).
maRali rigis kvazi naxevrad wrfivi diferen-
cialuri gantolebebisaTvis Zlieri singularo-
bebiT napovnia dirixlesa da fokaluri amoca-
nebis fredholmurobisa da amoxsnadobis pirob-
ebi.
akad. i.kiRuraZe (rogorc proeqtis xelmZRva-
neli da Semsrulebeli) monawileobda SoTa rus-
Tavelis erovnuli samecniero fondis grantiT
(#GNSF/ST09_175_3-101) dafinansebul proeqtSi: `sa-
sazRvro amocanebi singularobebiani Cveulebrivi
diferencialuri gantolebebisaTvis~.
akad. i.kiRuraZem 2011 wels monawileoba mii-
Ro saerTaSoriso forumebSi:
_ diferencialuri gantolebebisa da maTi
gamoyenebebisadmi miZRvnili saerTaSoriso konfe-
rencia (kievi, ukraina);
_ prof. T.Wanturias dabadebis 70 wlisTavi-
sadmi miZRvnili saerTaSoriso vorkSopi diferen-
27
cialuri gantolebebis xarisxobriv TeoriaSi
(Tbilisi);
_ CexeT-saqarTvelos vorkSopi sasazRvro
amocanaTa TeoriaSi (brno, CexeTis respublika).
akad. i.kiRuraZe mivlinebuli iyo CexeTis mec-
nierebaTa akademiis maTematikis institutis brnos
filialSi (brno, CexeTis respublika), sadac Cex
kolegebTan erTad daiwyo erToblivi kvleva sin-
gularul sasazRvro amocanaTa TeoriaSi.
akademikosi Teimuraz kopaleiSvili Tanam-
SromlebTan erTad agrZelebda muSaobas Temaze;
`samkvarkiani bmuli sistemebis (barionebis) Ses-
wavla~.
sami konstituenturi kvarkis bmuli mdgomare-
obis aRsawerad (gamosaTvlelad) Camoyalibebu-
lia midgoma, romelSic ori saZiebeli 8-komponen-
tiani spinori akmayofilebs solpiteris ganto-
lebas. am gantolebis C-, P-, T-simetriebis deta-
luri kvleva aCvenebs, rom aRniSnul spinorebs
aqvs naTeli fizikuri Sinaarsi nawilak-antina-
wilakis (barion-antibarionis) TvalsazrisiT. ase-
ve aRiniSneba, rom konfainmentis pirobebSi saeW-
voa ornawilakobrivi urTierTqmedebebis ganxil-
va. solpiteris gantolebis gulis fenomenolo-
giuri SerCevisas ganxilulia ori martivi cen-
traluri
samnawilakovani urTierTqmedeba – wrfi-
vi da oscilatoruli potencialebi. daTvlilia
am potencialebis aratrivialuri furie-saxeebi
k
-warmodgenaSi.
akad.
T.kopaleiSvili
monawileobda
SoTa rus-
Tavelis erovnuli samecniero fondiT dafinanse-
buli #GNSF/ST08/4-401 grantis damuSavebaSi.
28
akademikosi jumber lominaZe
statiebi
1) `diferencialurad mbrunavi plazmis ara-
mdgradobebis Teoriis ganviTareba astrofizikur
dinebebSi~ (Proceedings of the IAU Symposium 274 Advan-
ces in Plasma Astrophysics,
kembriji, didi britaneTi,
inglisur enaze).
ganxilulia magnitobrunviTi aramdgradobis
ZiriTadi principebi dieleqtrikuli mudmivas
safuZvelze. Semdgom es Sedegebi gamoyenebulia
astrofizikur plazmaSi sxvadasxva aramdgrado-
bis Sesaswavlad. miTiTebulia am sakiTxTan dakav-
Sirebul eqsperimentul samuSaoTa nusxa.
2) `birTvuli iaraRis Seqmnis istoria da
kiStimis katastrofa~ (J. `mecniereba da teqnolo-
giebi~, #4-6, 2011, 7-11).
aRwerilia birTvuli iaraRis Seqmnisa da
birTvuli narCenebis konteinerebis afeTqebis is-
toria, romelic ganxorcielda `kiStimis~ saxe-
liT cnobil samrewvelo gaerTianeba `maiakze~
1957 wlis 29 seqtembers. sabWoTa xelisufleba sa-
guldagulod Cqmalavda am faqts, romelic cno-
bili gaxda mxolod 30 wlis Semdeg. 1987 wels
Tavisi umZimesi Sedegebis mixedviT kiStimis afeT-
qeba ginesis wignSi Sevida.
3)
akad.wevr-kor. g.CageliSvilTan Tanaavtoro-
biT. `konveqciis dinamikis ganusazRvreloba hori-
zontalur brtyel kuetis dinebaSi didi rei-
noldsis ricxvebis dros~ (gadacemulia gamosaq-
veyneblad JurnalSi `Physics of Fluids~, inglisur
enaze).
Seswavlilia klasikuri konveqciis dinamika,
gamowveuli wanacvlebiTi dinebis araorTogona-
29
lobiT, rodesac siTxe aris busineskis tempe-
raturis vertikaluri gradientiT da dinebas aqvs
brtyeli geometria mudmivi horizontaluri wa-
nacvlebiT. aseT aramdgradobas adgili aqvs at-
mosferoSi, okeaneebSi, dedamiwis Txevad magmaSi,
varskvlavebsa da astrofizikur diskebSi. Sesaba-
misad, konveqciuri aramdgradoba, rodesac is
arsebobs, am uwyveti garemos dinamikur procesebs
(masisa da siTbos gadatanas) gansazRvravs. anali-
zi moicavs rogorc zekritikul, ise qvekritikul
releis
ricxvebs.
Catarebulia arasimetriuli SeS-
foTebebis tranzientuli dinamikis simetriuli
aramdgradobis SedarebiTi analizi, romelmac da-
adastura arsebuli Sexeduleba simetriuli ara-
mdgradobis dominirebis Sesaxeb mcire reinol-
dsis ricxvebis dros _ konveqcias aqvs dinebis
mimarT gaswvrivi rulonis forma. amasTanave, Se-
darebiT didi reinoldsis ricxvebis dros, wanac-
vlebuli dinebis araerTgvarovnebis araorTogo-
nalobiT gamowveuli arasimetriuli SeSfoTebe-
bis didi tranzientuli zrda ganapirobebs kon-
veqciis dinamikis ganusazRvrelobas/aracalsaxo-
bas. analizma aseve aCvena, rom, qvekritikuli re-
leis ricxvebis dros, konveqciuri SeSfoTebebis
dinamika fundamenturad gansxvavdeba dinamikisa-
gan arawanacvlebuli dinebis dros, am ukanasknel
SemTxvevaSi sistema sruliad mdgradia, maSin,
rodesac wanacvlebuli dinebis SemTxvevaSi, ara-
simetriuli SeSfoTebani ganicdian mZlavr tran-
zientul zrdas, rac SeiZleba gaxdes turbulen-
tobis gaCenis mizezi.
4)
akad.wevr-kor. g.CageliSvilTan Tanaavtoro-
biT. `fsevdo- da wanacvlebiTi-alfvenis talRe-
bis
zearekvla
ukumSvad,
mudmivwanacvlebian di-
Dostları ilə paylaş: |