Andris teikmanis promocijas darbs

272 
 
 
Ilustrācija 67. Mākslas politisko funkciju matrica. 
IF+ - ideoloģijas konstruēšanas funkcija  PF+ –propagandas funkcija, IF
0
 – potenciālā 
ideoloģiskā funkcija, PF
0
 – potenciālā propagandas funkcija, IF- –ideoloģijas subversijas 
funkcija, PF- – politisko mītu saglabāšanas funkcija. 
Līdz ar to varētu iegūt mākslas politisko funkciju matricu, kuru varētu izvērsti formulēt 
sekojoši: 
  Ideoloģijas f. + - māksla veido pamatu un tā vienlaikus konstruē aktuālos 
ideoloģiskos priekšstatus;  
  Ideoloģijas f.0 - mākslas un valdošās ideoloģijas attiecības ir neitrālas, tā 
iezīmē drīzāk potenciālās ideoloģijas iespējas;  
  Ideoloģijas f.  - - māksla var kalpot arī kā līdzeklis, lai apšaubītu esošo 
politisko  kārtību,  mēģinot  apvērst  aktuālos  ideoloģiskos  priekšstatus 
izmantojot visu mākslas valodas arsenālu;  
  propagandas f.+ - mākslu var izmantot arī aktīvi propagandējot noteiktus 
politiskos uzskatus;  
  propagandas f.0 - māksla iezīmē potenciālu propagandas iespēju;  
  propagandas  f.-  -  māksla  var  tikt  izmantota  arī  kā  pasīvs  propagandas 
līdzeklis,  kurš  tā  vietā,  lai  aktīvi  apliecinātu  kādu  politikas  aspektu, 
drīzāk izpilda rituālu noteiktu politisko mītu konservācijas uzdevumu. 
Jāpiezīmē,  ka  principā  norādes  uz  mākslas  darba  potenciālās,  bet  neizvērstās 
ideoloģiskās funkcijas klātbūtni iespēju ir atrodamas arī Edelmaľa tekstos, tiesa, saistot to tieši ar 
reālistiskās  mākslas  ideoloģisko  potenciālu  un  uzsverot,  ka  „šķietamais  reālisms  vienmēr  ir 
dominējošās ideoloģijas aktualitāšu konstrukcija‖ (Edelman From Art to  Politics: How Artistic 

---

273 
 
Creations  Shape  Political  Conceptions  62)  un  nevar  tikt  uztverts  kā  „objektīvas,  vispārēji 
atzīstamas  realitātes  spogulis‖  (Edelman  From  Art  to  Politics:  How  Artistic  Creations  Shape 
Political Conceptions 62), respektīvi, šķietamais „spogulis‖ vienmēr norāda uz savu ideoloģisko 
potenciālu. 
Mākslas  potenciālā  ideoloģiskā  iespēja  ir  aplūkojama  tiešā  sasaistē  ar  mākslas 
potenciālo  propagandas  funkciju.  Tā  Edelmanis,  runājot  par  mākslas  propagandas  funkciju, 
akcentēja,  ka  propagandas  efektivitāte  ir  tieši  atkarīga  no  tā,  cik  ļoti  tā  balstās  attiecīgās 
auditorijas  „cerībās  un  bailēs‖,  turklāt,  tiklīdz  propaganda  tiek  atpazīta  kā  propaganda,  tā  tiek 
noraidīta  (Edelman  From  Art  to  Politics:  How  Artistic  Creations  Shape  Political  Conceptions 
110). 
 
Ilustrācija 68. Mākslas politisko funkciju kategorizēšana izmantojot loģisko kubu. 
IF+ - ideoloģijas konstruēšanas funkcija  PF+ –propagandas funkcija, IF
0
˅PF
+
   – potenciālās 
ideoloģiskās funkcijas un propagandas funkcijas disjunkcija, IF
0
˅PF
-
   – potenciālās 
ideoloģiskās funkcijas un politisko mītu saglabāšanas funkcijas konjunkcija, PF
0
˅IF
+
  – 
potenciālās propagandas funkcijas un ideoloģijas funkcijas disjunkcija, PF
0˅
IF
-
  – potenciālās 
propagandas funkcijas un ideoloģijas subversijas funkcijas konjunkcija, IF- –ideoloģijas 
subversijas funkcija, PF- – politisko mītu saglabāšanas funkcija. 
Ľemto  vērā  iepriekš  izklāstītās  pieejas  apsvērumus,  arī  mākslas  politisko  funkciju 
matricu  būtu  iespējams  shematiski  interpretēt  izmantojot  arī  loģisko  kubu  un  nepieciešamības 
gadījumā arī citas loģiski ģeometriskās konstrukcijas. 

---

274 
 
Izmantojot  loģisko  kubu,  varētu  attiekties  no  atsevišķu  neaktualizētu  potenciālo 
ideoloģijas  un  propagandas  funkciju  aplūkošanas  un  tās  interpretēt  tikai  kā  daļu  no 
kombinētajām funkcijām. 
Proti, varētu runāt par četrām jaunām kombinētajām funkcijām: 
  potenciālās  ideoloģiskās  funkcijas  un  propagandas  funkcijas  disjunkciju  - 
mākslas  un  valdošās  ideoloģijas  attiecības  ir  neitrālas,  tā  iezīmē  drīzāk 
potenciālās ideoloģijas iespējas vai mākslu var izmantot arī aktīvi propagandējot 
noteiktus politiskos uzskatus,  
  potenciālās  ideoloģiskās  funkcijas  un  politisko  mītu  saglabāšanas  funkcijas 
konjunkcija  -  mākslas  un  valdošās  ideoloģijas  attiecības  ir  neitrālas,  tā  iezīmē 
drīzāk potenciālās ideoloģijas iespējas un māksla var tikt izmantota arī kā pasīvs 
propagandas līdzeklis, kurš tā vietā, lai aktīvi apliecinātu kādu politikas aspektu, 
drīzāk izpilda rituālu noteiktu politisko mītu konservācijas uzdevumu; 
  potenciālās propagandas funkcijas un ideoloģijas funkcijas disjunkcija - māksla 
iezīmē potenciālu propagandas iespēju vai māksla veido pamatu un tā vienlaikus 
konstruē aktuālos ideoloģiskos priekšstatus; 
  potenciālās  propagandas  funkcijas  un  ideoloģijas  subversijas  funkcijas 
konjunkcija - māksla iezīmē potenciālu propagandas iespēju un māksla var tikt 
izmantota arī kā pasīvs propagandas līdzeklis, kurš tā vietā, lai aktīvi apliecinātu 
kādu  politikas  aspektu,  drīzāk  izpilda  rituālu  noteiktu  politisko  mītu 
konservācijas uzdevumu. 
Šāds izvērsts funkciju modelis var kalpot par pamatu veidojot tādu mākslas un politikas 
attiecību pārlūkojuma pieeju, kas ļautu padomju perioda mākslas parādības uzlūkot, tās iekļaujot 
plašākā mākslas un politikas mijiedarbības kontekstā. 
 

---