Andris teikmanis promocijas darbs

268 
 
propagandas modelis, I+
˅(
 Po
˄I-
 ) – ideoloģijas un potenciālās propagandas un post-ideoloģijas 
konjunkcijas disjunkcijas modelis, P+
˅(
 I
0˄P) – 
propagandas un potenciālās ideoloģijas un post-
propagandas konjunkcijas disjunkcijas modelis, I+
˅
P
+ - 
ideoloģijas un propagandas disjunkcijas 
modelis, P-
˄
I
- 
post-propagandas un post-ideoloģijas konjunkcijas modelis. 
Šāds, paplašināts mākslas un politikas attiecību modelis sniegtu iespēju  pētniekam vēl 
niansētākā  veidā  iezīmēt  noteiktas  mākslas  un  politikas  attiecības,  iezīmējot  sešas  jaunas 
kategorijas salīdzinot ar modeli, kas tika veidots balstoties loģiskajā kubā:  
  potenciālās ideoloģijas modelis; 
  potenciālās propagandas modelis; 
  ideoloģijas  vai  potenciālās  propagandas  un  post-ideoloģijas  modelis 
(disjunkcijas  starp  ideoloģijas  modeli  un  potenciālās  propagandas  un 
post-ideoloģijas modeļu konjunkciju). 
  propagandas  vai  potenciālās  ideoloģijas  un  post-propagandas  modelis 
(disjunkcija starp propagandas modeli un potenciālās ideoloģijas un post-
propagandas modeļu konjunkciju); 
  ideoloģijas vai propagandas modelis (disjunkcija starp ideoloģijas modeli 
un propagandas modeli); 
  post-propagandas  un  post-ideoloģijas  modelis  (konjunkcija  starp  post-
propagandas un post-ideoloģijas modeli). 
Iegūtais modelis varētu šķist pietiekami komplicēts, kamdēļ tā pielietojuma joma varētu 
būt  samērā  šaura  un  specifiska.  Tomēr  ar  tā  palīdzību  ir  iespējams  precizēt  vēl  kādu  aspektu 
proponētajā padomju perioda mākslas periodizācijas shēmā. 

---

269 
 
 
Ilustrācija 65. Padomju perioda mākslas un politikas attiecību periodizācija izmantojot 
tetraikosaedra modeli. 
Proti,  tas  ļautu  interpretēt  periodu  no  1984.  gada  līdz  1990.  gadam  nevis,  kā  iepriekš 
tika  pieľemts,  kā  potenciālās  ideoloģijas  un  post-propagandas  konjunkcijas  modeli,  bet  kā 
propagandas un potenciālās ideoloģijas un post-propagandas konjunkcijas disjunkcijas modeli
128
. 
Tas  ļautu  uzsvērt  vēl  kādu  būtisku  minētā  perioda  īpatnību  –  ārkārtīgi  noliedzošo 
attieksmi pret propagandas perioda politiski angaţēto mākslu. 
Šādas  attieksmes  ilustrācijai  pietiktu  minēt  ne  vien  jau  pieminēto  1988.  gadā  Jūrmalā 
notikušo semināru „Mākslas un mākslas zinātnes attīstība un problēmas 40. – 50. gados Latvijā‖ 
                                                 
128
 Līdz ar to arī ļautu iezīmēt likumsakarīgu atšķirību starp post-84 posmu un socpostmodernismu. 

---

270 
 
(I.2.), bet arī ar to saistīto 1988.gadā izstāţu zālē „Arsenāls‖ noritējušo izstādi „Padomju Latvijas 
tēlotāja  māksla.  1944.  -1957.‖  (08.08.1988.-30.10.1988.,  kurators  Zigurds  Konstants),  kas 
iezīmējās  kā  sava  veida  estētisks  pretmets  80.gadu  otrās  puses  centieniem  iekļaut  Latvijas 
mākslas telpā arvien plašāku mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu klāstu. 
III.3.4.3. Mākslas un politikas un mākslas politisko funkciju mijiedarbības modelis 
Līdz ar proponētajiem mākslas un politikas attiecību modeļiem var tikt pilnveidots arī 
iepriekš proponētais mākslas un politikas un mākslas politisko funkciju attiecību modelis. 
Kā jau tika minēts, iepriekš aplūkoto, neizvērsto mākslas un politikas attiecību modeli 
varēja saattiecināt ar izveidoto mākslas un politikas funkciju modeli (II.4.2.).  
Līdz  ar  mākslas  un  politikas  attiecību  modeļa  pārveidi,  adaptējot  koncepciju  matricu, 
iezīmējas  arī  iespēja  vēlreiz  pārlūkot  interpretējot  Edelmani  izveidoto  mākslas  un  politikas 
funkciju modeli. 
Vispārinot  Edelmaľa  izteiktās  atziľas  bija  iespējams  konstruēt  sekojošu  mākslas  un 
politikas attiecību funkciju modeli: 
  māksla  veido  pamatu  un  tā  vienlaikus  konstruē  aktuālos  ideoloģiskos 
priekšstatus;  
  māksla var kalpot arī kā līdzeklis, lai apšaubītu esošo politisko kārtību, 
mēģinot  apvērst  aktuālos  ideoloģiskos  priekšstatus  izmantojot  visu 
mākslas valodas arsenālu;  
  mākslu  var  izmantot  arī  aktīvi  propagandējot  noteiktus  politiskos 
uzskatus;  
  māksla  var  tikt  izmantota  arī  kā  pasīvs  propagandas  līdzeklis,  kurš  tā 
vietā, lai aktīvi apliecinātu kādu politikas aspektu, drīzāk izpilda rituālu 
noteiktu politisko mītu konservācijas uzdevumu. 
 

---

271 
 
 
Ilustrācija 66. Izvērsts mākslas un politikas attiecību un mākslas politisko funkciju modelis 
precizējot funkciju konceptualizāciju. 
IF+ - ideoloģijas konstruēšanas funkcija - māksla veido pamatu un tā vienlaikus konstruē 
aktuālos ideoloģiskos priekšstatus, PF+ –propagandas funkcija - mākslu var izmantot arī aktīvi 
propagandējot noteiktus politiskos uzskatus, IF- –ideoloģijas subversijas funkcija, PF- – 
politisko mītu saglabāšanas funkcija. 
Varētu  teikt,  ka  tādejādi  tika  proponētas  divas  mākslas  pamatfunkcijas  –  ideoloģijas 
konstruēšanas un propagandas izplatīšanas, kuras varētu izteikt arī sekojoši:  
  Ideoloģijas funkcija + / propagandas funkcija + 
  Ideoloģijas funkcija  - / propagandas funkcija –. 
Atbilstoši minētajai koncepctu matricai, šo funkciju attiecību varētu izteikt arī sekojoši:  
Ideoloģijas f.+ / propagandas f.+ 
Ideoloģijas f.0 / propagandas f.0 
Ideoloģijas f. - / propagandas f.– 
Ideoloģijas  funkcija  0  un  propagandas  funkcija  0  varētu  aprakstīt  potenciālo,  bet 
neaktualizēto attiecīgo mākslas politisko funkciju stāvokli. 
 

---