Andris teikmanis promocijas darbs

251 
 
Varētu pieľemt, ka attiecīgais modelis Latvijas mākslas telpā sāka iedzīvināties līdz ar 
izmaiľām  80.  gadu  otrajā  pusē,  kas  sekmēja  Latvijas  mākslas  iekļaušanos  plašākā  mūsdienu 
Rietumu  mākslas  norišu  kontekstā,  kuras  tajā  brīdī  lielā  mērā  varētu  interpretēt  kā  post-
ideoloģiskas
126
. Varētu pieľemt, ka minētais modelis mākslas telpā sāka iezīmēties līdz ar post-
84  periodu.  Iespējams,  ka  tā  klātbūtnes  apzināšanās  ļautu  interpretēt  vēl  kādu  mulsinošu 
jautājumu, proti, Trešās  Atmodas relatīvi nelielo  reprezentāciju 80. un 90. gadu mijas  Latvijas 
vizuālajā mākslā. 
III.3.2. Izvērstais periodizācijas modelis 
Ľemot vērā iepriekš izteiktos apsvērumus, arī notikumus Padomju Savienības mākslas 
telpā  50.  un  60.  gadu  mijā,  proti,  mākslinieku  cīľu  par  mākslas  valodas  patstāvību,  kura 
noslēdzās ar dramatiskajiem 1962. gada nogales notikumiem, var uzlūkot kā mēģinājumu izvērst 
un iedzīvināt vizuālās ideoloģijas modeli, kurš tika vardarbīgi apturēts. Savukārt periodu post-84 
var uzlūkot kā atgriešanos pie šiem centieniem, tiesa jau citā politiskā kontekstā.  
Tādejādi  50.  un  60.  gadu  mijas  norises  iezīmējās  daudz  dramatiskāk,  nekā  tas 
atspoguļojās vēlākajos periodizācijas un interpretācijas centienos. 
Varētu  teikt,  ka  „skarbais  stils‖  60.  gadu  sākumā  iezīmējās  kā  kompromisa  jēdziens, 
kuram vajadzēja samierināt noteiktu vizuālās valodas emancipācijas centienu klāstu ar politiski 
angaţētā teksta dominanci. Tātad, interpretējot pārmaiľas Padomju Savienības mākslas telpā 50. 
gadu vidū  un otrajā pusē un 60. gadu sākumā, varētu  pieľemt, ka līdz ar propagandas modeli, 
kurš vēl turpināja darboties pateicoties zināmai inercei, un mēģinājumu atgriezties pie „garajiem 
trīsdesmitajiem‖, iezīmējās potenciāla vizuālās ideoloģijas modeļa klātbūtne, kura nozīme vēlāk 
tika reducēta, bet iespējamā valoda, tika apkarota. 
 
                                                 
126
 Vai arī radikāli retrospektīvas. 

---

252 
 
 
Ilustrācija 52. Mākslas un politikas attiecību modeļa izmantošana padomju perioda 
periodizācijā ľemot vērā iespējamo ideoloģijas modeli 
Iespējams, ka tieši šī iespējamā, bet nerealizētā modeļa potenciālā klātbūtne bija tā, kas 
veidoja  zināmu  spiedienu  un  sekmēja  mākslas  valodas  arvien  dziļāku  emancipāciju  post-
propagandas modeļa ietvaros. 
Uz kāda cita, potenciāla modeļa klātbūtni varēja norādīt arī līdz ar sociālistisko reālisma 
modernizācijas  centieniem  iezīmētais  mākslas  un  zinātnes  attiecību  diskurss  (III.2.3.4.),  kuru 
varētu  uzskatīt  par  nerealizējušās  mākslas  un  teksta  attiecību  modeļa  potenciālo  tekstuālo 
pavadoni. 
Neapšaubāmi,  piedāvātā  periodizācija  ir  pietiekami  vienkāršota,  katrā  no  minētajiem 
posmiem  ir  atrodamas  mākslas  parādības,  kuras  varētu  ieviest  zināmas  korekcijas  šo  posmu 

---

253 
 
interpretācijā, tomēr piedāvātās periodizācijas galvenais uzdevums bija nevis sniegt kādu jaunu 
kanonisku  skatījumu  uz  20.  gadsimta  otrās  puses  Latvijas  mākslas  parādībām,  bet  gan 
demonstrēt  piedāvātās  interpretāciju  shēmas  iespējamo  pielietojumu,  atklājot  tās  potenciālās 
iespējas.  
III.3.3. Mākslas un politikas attiecību modelis un tā modifikācijas 
III.3.3.1. Konceptu matricas adaptācija 
Iepriekš  veiktais  mākslas  un  politikas  attiecību  modeļu  pārlūkojums  Latvijas  mākslas 
norišu kontekstā un arī iespējamā nepieciešamība šos modeļus saattiecināt ar noteiktiem mākslas 
norišu  periodiem,  iezīmēja  kādu  būtisku  problēmu,  proti,  proponētā  mākslas  un  politikas 
attiecību modeļa ierobeţoto raksturu. 
Proponētais mākslas un politikas attiecību modelis balstījās pieľēmumā, ka mākslas un 
politikas  attiecību  pamatā  ir  vizuālā  un  tekstuālā  diskursa  savstarpēji  konkurējošās  attiecības, 
kuras  var  interpretēt  izmantojot  Aļģirda  Greima  ierosināto  semiotisko  kvadrātu,  kas  pieļauj 
paplašināt  jebkādu  bināru  opozīciju  analīzi,  izvēršot  to  semantiskās  kategorijas  no  divām  līdz 
četrām  (II.4.)  Kā  jau  tika  minēts,  atbilstoši  Greima  koncepcijai,  pirmā  līmeľa  semantiskās 
kategorijas ir iespējams papildināt ar daudz kompleksākām otrā un trešā līmeľa kategorijas. Šādu 
pieeju arī varētu mēģināt aprobēt veidojot jaunus, kompleksākus mākslas un politikas attiecību 
modeļus. 
Tomēr  šādi  jaunie,  kompleksie  modeļi  nepietiekami  aprakstītu  kādu  īpašu  problēmu, 
proti, potenciālo, neizvērsto modeļu klātbūtni aplūkojamo parādību kontekstā. 
Šādu  potenciālo  modeļu  klātbūtni  labāk  varētu  formalizēt  izmantojot  semiotiskajam 
kvadrātam  alternatīvu  konceptualizācijas  instrumentu,  kuru  proponēja  filozofs  Pauls  Frančeski 
(Franceschi).  

---

254 
 
 
Ilustrācija 53. P. Frančeski konceptu matrica 
("Matrices of concepts") 
Atšķirībā  no  semiotiskā kvadrāta,  konceptu  matrica  pieļauj  divus  atšķirīgus  konceptus 
(A un Ā) izvērst sešos.  
Konceptuālais izvērsums, saskaľā ar Frančeski viedokli, tiek īstenots, ja visupirms var 
tikt ľemta vērā abu esošo konceptu atšķirība, respektīvi, to pretējais komponents, kuru var izteikt 
kā  c    {-1,  1},  kas  raksturo  doto  dualitāti  –  kur  c[A]  =  -1  un  c[Ā]  =  1  un,  vienlaikus,  to 
neitralitāte,  kas  var  tikt  izteikta  kā  A
0
  un  Ā
0. 
Iegūtā  neitrālo  konceptu  klase  {  A
0
,  Ā
0
}  var  tikt 
izmantota,  lai  definētu  kanoniskos  polus  {A+,  A-}  un  {Ā+,  Ā-}  ar  kuriem  tiem  veidojas 
korelatīvas attiecības - { A+, A
0
, A-} un { Ā+, Ā
0
, Ā-}, kas ļauj definēt kanonisko polaritāti - p 
 {-1, 0, 1} (Franceschi).  
Tādejādi var teikt, ka konceptu matricas kanoniskos polus veido: 
1)  dualitāte – A/Ā; 
2)  pretējais komponents - c  {-1, 1}; 
3)  kanoniskā polaritāte - p  {-1, 0, 1}. 
Kas vienlaikus pieļauj šos kanoniskos polus izteikt kā tādus, no kuriem divi ir pozitīvi 
(A+  un  Ā+),  divi  neitrāli  (A
0
  un  Ā
0
)  un  divi  negatīvi  (A-  un  Ā-),  kopumā  veidojot  sešus 
kanoniskos  polus,  kas  veido  kanonisko  konceptu  matricu:  {A+,  A
0, 
Ā+,  A-,  Ā
0, 
Ā-  } 
(Franceschi). 
Ja šo konceptu matricu adaptētu un modificējot piemērotu aplūkoto vizuālā un tekstuālā 
diskursa dominanšu attiecību aprakstam, tad iegūtu sekojošu šo attiecību modeli. 

---