Andris teikmanis promocijas darbs

255 
 
 
Ilustrācija 54. Vizualitātes un tekstualitātes attiecību konceptualizācija izmantojot konceptu 
matricu. 
Vizualitātes  un  tekstualitātes  attiecības  varētu  izteikt  izmantojot  sekojošu  matricu  { 
dominējoša vizualitāte – V+, neitrāla vizualitāte – V
0
, nedominējoša vizualitāte – V-, dominējoša 
tekstualitāte  –  T+,  neitrāla  tekstualitāte  –  T
0
,  nedominējoša  tekstualitāte  –  T-},  starp  kurām 
veidojas sekojošas attiecības: 
a)  { neitrāla vizualitāte – V
0
, neitrāla tekstualitāte – T
0
, } ir duālas; 
b)  {  dominējoša  vizualitāte  –  V+,  nedominējoša  tekstualitāte  –  T-}  {  nedominējoša 
vizualitāte – V-, dominējoša tekstualitāte – T+, } ir pretrunības; 
c)  { dominējoša vizualitāte – V+, dominējoša tekstualitāte – T+} ir pretējība; 
d)  {  nedominējoša  vizualitāte  –  V-,  nedominējoša  tekstualitāte  –  T-}  ir  (pakārtota) 
pretējība; 
e)  {  dominējoša  vizualitāte  –  V+,  nedominējoša  vizualitāte  –  V-  }  un  {  dominējoša 
tekstualitāte – T+, nedominējoša tekstualitāte – T-} ir pakārtojums; 
f)  { dominējoša vizualitāte – V+, neitrāla vizualitāte – V
0
, }, { neitrāla vizualitāte – V
0
, 
nedominējoša  vizualitāte  –  V-},  {  dominējoša  tekstualitāte  –  T+,  neitrāla 
tekstualitāte – T
0
 }, { neitrāla tekstualitāte – T
0
, nedominējoša tekstualitāte – T-} ir 
saistītas; 
g)  { dominējoša vizualitāte – V+, neitrāla tekstualitāte – T
0
}, { neitrāla tekstualitāte – 
T
0, 
nedominējoša  vizualitāte  –  V-},  {  dominējoša  tekstualitāte  –  T+,  neitrāla 
vizualitāte  –  V
0
,  },  {  neitrāla  tekstualitāte  –  T
0
,  neitrāla  vizualitāte  –  V
0
,  }  ir 
nesaistītas. 

---

256 
 
Balstoties  jau  izteiktajā  pieľēmumā,  ka  mākslas  un  politikas  attiecību  modelis  tiktu 
veidots, pretstatot vizualitātes un tekstualitātes attiecības (II.3.), varētu izveidot sekojošu mākslas 
un politikas attiecību modeli. 
 
 
Ilustrācija 55. Mākslas un politikas attiecību modeļu konceptu matrica 
I+ - ideoloģijas modelis, P+ –propagandas modelis, I
0
 –potenciālās ideoloģijas modelis, Po - 
potenciālās propagandas modelis, I- –post - ideoloģijas modelis, P- - post - propagandas 
modelis. 
 
Pieľemot, ka tekstualitātes un vizualitātes attiecību matrica { dominējoša vizualitāte  – 
V+,  neitrāla  vizualitāte  –  V
0
,  nedominējoša  vizualitāte  –  V-,  dominējoša  tekstualitāte  –  T+, 
neitrāla  tekstualitāte  –  T
0
,  nedominējoša  tekstualitāte  –  T-}  var  tikt  interpretēta  kā  mākslas  un 
politikas  attiecību  modeļu  sistēma  var  izveidot  jaunu  mākslas  un  politikas  attiecību  modeļu 
matricu{ I+ - (vizuālās) ideoloģijas modelis, I
0
 –potenciālās (vizuālās) ideoloģijas modelis, I- –
post  -  (vizuālās)  ideoloģijas  modelis,  P+  –  (vizuālās)  propagandas  modelis,  Po  -  potenciālās 
(vizuālās) propagandas modelis, P- - post - (vizuālās) propagandas modelis.}, kura atšķirībā no 
iepriekšējā,  semiotiskajā  kvadrātā  balstītās,  ļauj  definēt  divus  jaunus  modeļus  -  Potenciālās 
(vizuālās) ideoloģijas modeli un Potenciālās (vizuālās) propagandas modeli. 
Šo modeļu iespējamā klātbūtne iezīmējās jau attiecīgo laikaposmu mākslas un politikas 
attiecību pārlūkojumos (III.1.1.). 

---

257 
 
 
Ilustrācija 56. Mākslas un politikas attiecību modeļa izmantošana padomju perioda 
periodizācijā ľemot vērā potenciālās propagandas un potenciālās ideoloģijas modeļus 
Abus  potenciālos  modeļus  proponētajā  padomju  perioda  periodizācijas  shēmā  varētu 
izmantot apzīmējot noteiktas mākslas norises iepriekš definēto kanonisko modeļu maiľu posmos. 
Tā  potenciālā  propogandas  modeļa  klātbūtne  iezīmējās  jau  sākot  ar  pirmo  padomju 
okupāciju, tā ir klātsesoša nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas posmā un arī otrā padomju 
okupācijas perioda sākumā līdz 1948.gadam.  
Par  potenciālā  vizuālās  ideoloģijas  modeļa  klātbūtni  savukārt  var  runāt  kā  50.  gadu 
nogales  un  60.gadu  sākuma  posmā  un  arī  padomju  perioda  noslēgumā,  raksturojot  mākslas 
norises, kuras iezīmējās pēc-1984. gada norišu ietvaros. 
III.3.3.2. Loģiskā kuba adaptācija 
Protams,  Greims  semiotiskā  kvadrāta  aizstāšana  ar  konceptu  matricu  ir  tikai  viena  no 
iespējamām formālajām modifikācijām, kas ļautu paplašināt konceptuālo kategoriju loku. 

---

258 
 
21.  sākumā  Aristoteļa  loģiskais  kvadrāts  atkal  nonāca  pētnieku  uzmanības  lokā, 
iezīmējot  tā  potenciālās  modifikāciju  unn  paplašināšanas  iespējas.
127
  Tādejādi  varētu  piekrist 
apgalvojumam,  ka  Greima  adaptējot  loģisko  kvadrātu  savos  semiotiskajos  pētījumos,  būtībā 
pavēra durvis uz vēl neizkoptu pētījumu lauku (Bonfiglioli). 
Tiesa, kā atzina Greima  skolas pārstāvji, lai  gan  semiotisko kvadrātu  var  salīdzināt ar 
Blanšē  heksagonu  vai  Kleina  un  Piaţē  grupām,  tomēr  to  būtiskākā  atšķirība  slēpjas 
epistemoloģiskajā  jautājumā,  jo  pretēji  „tīrām‖  loģiskām  vai  matemātiskām  konstrukcijām  tas 
tika  piemērots  tieši  semantiskajiem  elementiem.  Tādejādi  jebkura  semiotisko  modeļu 
identifikācija  ar  loģiski  matemātiskajiem  modeļiem,  saskaľā  ar  Greima  prieksštaitem,  var  būt 
bīstama (Greimas and Courtes). 
Tiesa,  šāda  Greima  atruna  nebija  nevainojama,  jo  nepamatoja  to,  kamdēļ  Aristoteļa 
loģisko kvadrātu varētu uzlūkot kā pēc būtības atšķirīgu no, piemēram, Blanšē heksagona. 
Vēloties  izvairīties  no  turpmākas  diskusijas  par  to,  vai  ir  iespējams  saattiecināt 
semantiskos elementus ar formāli loģiskām konstrukcijām, varētu norādīt tikai to, ka proponētais 
mākslas  un  politikas  attiecību  modelis  neapraksta  tīros  semantiskos  elementus,  bet  divu 
savstarpējā  mijiedarbībā  esošu  diskursa  attiecības.  Līdz  ar  to,  varētu  pieľemt,  ka,  veidojot 
mākslas  un  politikas  attiecību  semantiskās  kategorijas,  varētu  izmantot  ne  vien  Greima 
semiotisko  kvadrātu  un  vai  Paula  Frančeski  konceptu  matricu,  bet  būtu  iespējams  adaptēt  arī 
citus Aristoteļa loģiskā kvadrāta paplašinājuma mēģinājumus. 
Pietiekami intriģējošs šadā kontekstā ir mēģinājums izveidot Aristoteļa loģiskā kvadrāta 
trīs  dimensiju  paplašinājumu,  sava  veida  loģisko  kubu,  balstoties  klasiskajā  (  respektīvi,  S5  ) 
modālajā loģikā (Luzeaux, Sallantin and Dartnell). 
                                                 
127
 Ko apliecināja 2007. gada kongress, kas bija veltīts loģiskajam kvadrātam ( un tā modifikācijām ) un 
kas norisinājās Šveices pilsētā Montrē (Jean-Yves B´eziau and Gillman Payette eds.,  Hanbook of the First World 
Congress on the Square of Opposition.) 

---