Andris teikmanis promocijas darbs
Yüklə 3,84 Mb. Pdf görüntüsü
|
241 kolorīta elementi izmantoti gleznas augšējā daļā, apvienojot mākoľus, debesis un, iespējams, arī varavīksni; zemes plakne definēta, izmantojot stilizētus laukumus, kas uztverami arī kā bruģa elementi, un apvienojošu krāsu salikumu; attēloto ļauţu grupa vizuāli apvienota ar specifiskas stilizācijas paľēmienu kopuma palīdzību - viľiem izveidotas pagarinātas, ģeometriski modelētas ķermeľa formas ar drīzāk vispārinošu nekā raksturojošu apjoma modelējumu; lineāri skaidri iezīmētas šo formu vizuālās robeţas, un to paralēlie ritmi kļūst formāli pašmērķīgi; abas pēdējās grupas saliedē arī krāsu salikums. Interesanti, ka, analizējot šo Edgara lltnera gleznu, mēs nevaram apgalvot, ka jaunā vizuālā kontinuitātē visus ikoniskā vēstījuma elementus apvienojis kāds no plastiskā diskursa elementiem. Tas, kas tos apvieno šajā kontinuitātē, drīzāk ir savdabīgs to apvienošanas veidu paralēlisms, kuri izmantoti katras atsevišķās elementu grupas vizuālajā vispārinājumā. Tomēr normējošo funkciju gleznā "Pavasaris" izpilda ne vien plastiskais diskurss. Arī šajā līmenī eksistē vairāki pārrāvumi - lielais apaļais sarkanais laukums gleznas augšdaļā, kurš gan pēc formas, gan krāsas būtiski atšķiras no apkārtējiem plastiskajiem elementiem, koloristiski kontrastējošie elementi uz zemes plaknes vai cilvēku ķermeľiem, neregulārie sarkanie laukumi virs cilvēku galvām utt. Visus šos plastiskajā līmenī savstarpēji atšķirīgos elementus kā gleznas vizuālajai struktūrai piederošus ļauj akceptēt ikoniskā diskursa normējošā informācija: apaļo sarkano laukumu mēs uztveram kā sauli, neregulāros krāsu laukumus virs cilvēku galvām - kā karogus, savukārt kolorītā kontrastējošie elementi uz cilvēku ķermeľiem un zemes plaknes ar ikoniskā diskursa palīdzību tiek apvienoti jaunā vizuālā kārtībā. Šādas attiecības starp ikonisko un plastisko diskursu latviešu 70. gadu glezniecībā bija pietiekami izplatītas. Tomēr gleznā ir vēl kāda intriģējoša plastiskā un ikoniskā diskursa mijiedarbības forma. Unikālākais šīs mijiedarbības aspekts ir tas, ka gleznā vērojamais ikoniskais pārrāvums, kas tiek pārvarēts ar plastisko kārtību, veidojas kā pārrāvums ne vien attiecībā pret uztveres likumiem kopumā, bet arī pret citu jau aplūkotu retorisko figūru - ikoniskā diskursa plastisko apvienojumu. Runa, proti, ir par Ļeľina tēlu. Tā ir vienīgā cilvēka figūra, kam piešķirti portretisku līdzību veidojoši sejas vaibsti atšķirībā no pārējiem mizanscēnā iesaistītajiem cilvēkiem, kuru attēlojumu drīzāk varētu saukt par vispārinātu. 242 Ilustrācija 49. E.Iltnera gleznas "Pavasaris ( V.I.Ļeľins )" semiotiskais modelis Spriedze starp abām minētajām retoriskajām figūrām ir salīdzināma tikai ar spriedzi starp politiskā diskursa un vizuālā diskursa vienlaicīgo piespiedu kooeksistenci gleznas vēstījumā, vai arī, ľemot vērā iepriekš minēto, starp politisko diskursu un vairākiem vizuālajiem diskursiem. Edgara lltnera gleznas "Pavasaris (V. I. Ļeľins)" retoriskā uzbūve mums sniedz uzskatāmu vizuālā un politiskā diskursa pretrunīgās mijiedarbības piemēru, kurā to koeksistence ir noteikusi funkcionāli atšķirīgu vizuālās retorikas elementu klātbūtni, tomēr šis darbs iezīmē vēl kādu ļoti īpašu šo pārmaiľu aspektu. Mākslinieka individuāli subjektīvās mākslas valodas izmantošana revolucionāri vēsturiskās tematikas un citu politiski angaţēto motīvu risinājumā, ar ko varam saskarties ne vien Edgara lltnera 70. gadu gleznās, liecina par ļoti nozīmīgām pārmaiľām Latvijas mākslas un kultūras telpā. No politiskā diskursa loģikas viedokļa šīs pārmaiľas var raksturot arī kā kolektīvās ideoloģijas privatizāciju, kas mākslas telpā aizsākās jau labu brīdi pirms reālajiem privatizācijas procesiem 90. gados. Individuāli subjektīvais traktējums politisko diskursu neglāba no neizbēgamās devalvācijas, toties indivīda subjektīvās interpretācijas iespējas akceptēšana pat politiskā 243 diskursa vizualizācijas kontekstā pēc būtības iezīmēja vienu no revolucionārākajām pārmaiľām, kādas varēja būt iespējamas politiski angaţēto nostādľu nosacītajā mākslas telpā. Tabula 8. 60. - 70. gadu raksturīgākās vizuālās retorikas figūras In absentia In praesentia Pictoriālās figūras apvienots Piktorālie tropi Piktorālās interpretāciajs + + sadalīts Projektētie piktorālie tropi Piktorālie pāri -/+ + Plastiskās figūras apvienots Plastiskie tropi Plastiskās interpretācijas + + sadalīts Projektētie piktorālie tropi Plastiskie pāri -/+ (tiek īstenoti iepriekš teorētiski iespējamie pārrāvumu veidojušie plastiskie elementi – piemēram saule E.Iltnera gleznā „Pavasaris (V.I.Ļeľins)‖ - kā atšķirība plastiskajā kārtībā ) + (daţādu stilizācijas paľēmienu klātbūtne vienā darbā vai darbu sērijā, piemēram, I.Zariľa darbi ) Piktorāli – plastiskās figūras apvienots Plastiskie tropi piktoriālajā kārtā Plastiskie pāri piktoriālajā kārtā -/+ (piemēram, saule E.Iltnera gleznā „Pavasaris (V.I.Ļeľins)‖ -/+ (daţādi krāsu un stilizācijas laukumi, kurus apvieno viena piktorālā kārtība – piemēram, E.Iltnera gleznā Yüklə 3,84 Mb. Dostları ilə paylaş:
|