Andris teikmanis promocijas darbs



Yüklə 3,84 Mb.
Pdf görüntüsü
səhifə101/119
tarix31.10.2018
ölçüsü3,84 Mb.
#77419
1   ...   97   98   99   100   101   102   103   104   ...   119

241 
 
  kolorīta  elementi  izmantoti  gleznas  augšējā  daļā,  apvienojot  mākoľus, 
debesis un, iespējams, arī varavīksni; 
  zemes plakne definēta, izmantojot stilizētus laukumus, kas uztverami arī 
kā bruģa elementi, un apvienojošu krāsu salikumu; 
  attēloto  ļauţu  grupa  vizuāli  apvienota  ar  specifiskas  stilizācijas 
paľēmienu  kopuma  palīdzību  -  viľiem  izveidotas  pagarinātas, 
ģeometriski  modelētas  ķermeľa  formas  ar  drīzāk  vispārinošu  nekā 
raksturojošu  apjoma  modelējumu;  lineāri  skaidri  iezīmētas  šo  formu 
vizuālās  robeţas,  un  to  paralēlie  ritmi  kļūst  formāli  pašmērķīgi;  abas 
pēdējās grupas saliedē arī krāsu salikums. 
Interesanti,  ka,  analizējot  šo  Edgara  lltnera  gleznu,  mēs  nevaram  apgalvot,  ka  jaunā 
vizuālā  kontinuitātē  visus  ikoniskā  vēstījuma  elementus  apvienojis  kāds  no  plastiskā  diskursa 
elementiem.  Tas,  kas  tos  apvieno  šajā  kontinuitātē,  drīzāk  ir  savdabīgs  to  apvienošanas  veidu 
paralēlisms, kuri izmantoti katras atsevišķās elementu grupas vizuālajā vispārinājumā. 
Tomēr normējošo funkciju  gleznā "Pavasaris" izpilda ne vien plastiskais diskurss. Arī 
šajā līmenī eksistē vairāki pārrāvumi - lielais apaļais sarkanais laukums gleznas augšdaļā, kurš 
gan pēc formas, gan krāsas būtiski atšķiras no apkārtējiem plastiskajiem elementiem, koloristiski 
kontrastējošie elementi uz zemes plaknes vai cilvēku ķermeľiem, neregulārie sarkanie laukumi 
virs cilvēku galvām utt. Visus šos plastiskajā līmenī savstarpēji atšķirīgos elementus kā gleznas 
vizuālajai  struktūrai  piederošus  ļauj  akceptēt  ikoniskā  diskursa  normējošā  informācija:  apaļo 
sarkano laukumu mēs uztveram kā sauli, neregulāros krāsu laukumus virs cilvēku  galvām - kā 
karogus,  savukārt  kolorītā  kontrastējošie  elementi  uz  cilvēku  ķermeľiem  un  zemes  plaknes  ar 
ikoniskā diskursa palīdzību tiek apvienoti jaunā vizuālā kārtībā. 
Šādas attiecības starp ikonisko un plastisko diskursu latviešu 70. gadu glezniecībā bija 
pietiekami  izplatītas.  Tomēr  gleznā  ir  vēl  kāda  intriģējoša  plastiskā  un  ikoniskā  diskursa 
mijiedarbības  forma.  Unikālākais  šīs  mijiedarbības  aspekts  ir  tas,  ka  gleznā  vērojamais 
ikoniskais  pārrāvums,  kas  tiek  pārvarēts  ar  plastisko  kārtību,  veidojas  kā  pārrāvums  ne  vien 
attiecībā pret uztveres likumiem kopumā, bet arī pret citu jau aplūkotu retorisko figūru - ikoniskā 
diskursa plastisko apvienojumu. 
Runa,  proti,  ir  par  Ļeľina  tēlu.  Tā  ir  vienīgā  cilvēka  figūra,  kam  piešķirti  portretisku 
līdzību  veidojoši  sejas  vaibsti  atšķirībā  no  pārējiem  mizanscēnā  iesaistītajiem  cilvēkiem,  kuru 
attēlojumu drīzāk varētu saukt par vispārinātu. 


242 
 
 
Ilustrācija 49. E.Iltnera gleznas "Pavasaris ( V.I.Ļeľins )" semiotiskais modelis 
 
Spriedze  starp  abām  minētajām  retoriskajām  figūrām  ir  salīdzināma  tikai  ar  spriedzi 
starp  politiskā  diskursa  un  vizuālā  diskursa  vienlaicīgo  piespiedu  kooeksistenci  gleznas 
vēstījumā, vai arī, ľemot vērā iepriekš minēto, starp politisko diskursu un vairākiem vizuālajiem 
diskursiem. 
Edgara  lltnera  gleznas  "Pavasaris  (V.  I.  Ļeľins)"  retoriskā  uzbūve  mums  sniedz 
uzskatāmu vizuālā un politiskā diskursa pretrunīgās mijiedarbības piemēru, kurā to koeksistence 
ir  noteikusi  funkcionāli  atšķirīgu  vizuālās  retorikas  elementu  klātbūtni,  tomēr  šis  darbs  iezīmē 
vēl kādu ļoti īpašu šo pārmaiľu aspektu. 
Mākslinieka  individuāli  subjektīvās  mākslas  valodas  izmantošana  revolucionāri 
vēsturiskās  tematikas  un  citu  politiski  angaţēto  motīvu  risinājumā,  ar  ko  varam  saskarties  ne 
vien Edgara lltnera 70. gadu gleznās, liecina par ļoti nozīmīgām pārmaiľām Latvijas mākslas un 
kultūras  telpā.  No  politiskā  diskursa  loģikas  viedokļa  šīs  pārmaiľas  var  raksturot  arī  kā 
kolektīvās  ideoloģijas  privatizāciju,  kas  mākslas  telpā  aizsākās  jau  labu  brīdi  pirms  reālajiem 
privatizācijas procesiem 90. gados. 
Individuāli  subjektīvais  traktējums  politisko  diskursu  neglāba  no  neizbēgamās 
devalvācijas,  toties  indivīda  subjektīvās  interpretācijas  iespējas  akceptēšana  pat  politiskā 


243 
 
diskursa vizualizācijas kontekstā pēc būtības iezīmēja vienu no revolucionārākajām pārmaiľām, 
kādas varēja būt iespējamas politiski angaţēto nostādľu nosacītajā mākslas telpā. 
Tabula 8. 60. - 70. gadu raksturīgākās vizuālās retorikas figūras 
 
In absentia 
In praesentia 
Pictoriālās figūras 
apvienots 
Piktorālie tropi 
Piktorālās 
interpretāciajs 
 


sadalīts 
Projektētie 
piktorālie tropi 
Piktorālie pāri 
 
-/+ 

Plastiskās figūras 
apvienots 
Plastiskie tropi 
Plastiskās 
interpretācijas 
 


sadalīts 
Projektētie 
piktorālie tropi 
Plastiskie pāri 
 
-/+  (tiek  īstenoti 
iepriekš 
teorētiski 
iespējamie 
pārrāvumu 
veidojušie 
plastiskie 
elementi – piemēram saule 
E.Iltnera gleznā „Pavasaris 
(V.I.Ļeľins)‖ - kā atšķirība 
plastiskajā kārtībā ) 

(daţādu 
stilizācijas 
paľēmienu 
klātbūtne  vienā  darbā  vai 
darbu  sērijā,  piemēram, 
I.Zariľa darbi ) 
Piktorāli – plastiskās figūras 
apvienots 
Plastiskie 
tropi 
piktoriālajā kārtā 
Plastiskie 
pāri 
piktoriālajā kārtā 
 
-/+ 
(piemēram, 
saule 
E.Iltnera 
gleznā 
„Pavasaris (V.I.Ļeľins)‖ 
-/+  (daţādi  krāsu 
un  stilizācijas  laukumi, 
kurus 
apvieno 
viena 
piktorālā 
kārtība 
– 
piemēram, E.Iltnera gleznā 


Yüklə 3,84 Mb.

Dostları ilə paylaş:
1   ...   97   98   99   100   101   102   103   104   ...   119




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©genderi.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə