Andris teikmanis promocijas darbs
Yüklə 3,84 Mb. Pdf görüntüsü
|
56 Pirms 20. gs. 50. gadu vidū Rolands Barts iepazinās ar Ferdinanda de Sossīra atziľām, Barts jau paspēja sevi pozicionēt kā kreisajām idejām simpatizējošu intelektuāli. Jau viens no pirmajiem Barta darbiem, kurā tā autors izmantoja semiotisko metodi, – 1957. gada eseju krājums „Mythologies‖, un jo īpaši tajā publicētā eseja „Mīts šodien‖ 44 , visai uzskatāmi iezīmēja Barta pētniecisko intenci – sabiedrībā valdošo ideoloģisko stereotipu dekonstrukciju. Uzreiz ir jāpiezīmē, ka Barts šajā darbā nepievērsās nedz mitoloģijas, nedz mītu pētniecībai tradicionālā izpratnē. Viľu interesēja tieši aktuālo ideoloģisko un politisko mītu izpausmes un to analīzes iespējas. Balstoties semiotikas pieejā, Barts mītu identificēja kā sekundāro semiotisko sistēmu 45 , kura veidojās izmantojot jau eksistējošus zīmju kopumus. Respektīvi, primārās semiotiskās sistēmas (ikdienā sastopamās zīmes, kuras nosaka ikdienas komunikāciju, neskatoties uz to veidu un fiziskajiem nesējiem) kalpo šajā jaunajā sistēmā – mītā – tikai kā apzīmētāji (Барт "Миф сегодня" 78). Citiem vārdiem, mītā ir identificējamas divas semiotiskās sistēmas, kuras ir daļēji saistītas, proti, valoda, un pats mīts, kuru Barts apzīmē kā sava veida metavalodu (Барт "Миф сегодня" 79). Ilustrējot savu koncepciju, Barts pievēršas gan literāriem tekstiem, gan arī fotogrāfijām, turklāt tiek uzsvērts, ka mīta nozīme ir nevis apslēpt vai radīt jaunu, bet gan deformēt jau esošo (primārajā zīmju sistēmā – aut. piez.) jēgu (Барт "Миф сегодня" 87), lai ar tās palīdzību varētu leģitimizēt mīta konceptu 46 . Tādejādi Barts mītu interpretē kā nolaupītu valodu, respektīvi, valodu, kurai tiek atľemta tās sākotnējā jēga (Барт "Миф сегодня" 98). Šāda nolaupītā valoda mūsdienu sabiedrībā var tikt izmantota daţādiem nolūkiem. Viens no visbūtiskākajiem ir pastāvošās sociālās un politiskās kārtības reabilitācija, piešķirot tai dabisku lietu kārtības aprises. Sabiedrībā, kurā dzīvo Barts, mīts tādejādi ir līdzeklis ar kura palīdzību burţuāzija tiecās anonimizēt savu varu (Барт "Миф сегодня" 105 - 10) un depolitizēt realitāti (Барт "Миф сегодня" 111 - 15). Mīts ir konservatīvs un mīta valoda, kura tiecās saglabāt esošo lietu kārtību, ir tieši pretēja revolucionārajai valodai, kura tik izmantota kā instruments realitātes pārveidošanai. Respektīvi, mīta valoda tiek izmantota, lai ar tās palīdzību manipulētu nevis ar realitāti, bet ar vārdiem (Барт "Миф сегодня" 115), savukārt revolūcijas 44 Citēts izmantojot 1989. gada tulkojumu krievu valodā (Ролан Барт, "Миф сегодня," Ролан Барт - ИЗБРАННЫЕ РАБОТЫ. Семиотика. Поэтика. (Прогресс, 1989).). 45 Barts, protams, mītu apzīmē, kā sekundāro semioloģisko sistēmu. 46 Salīdzinot mītu ar semiotisko zīmi, Barts tā apzīmētāju identificē kā formu, bet apzīmējamo kā konceptu. 57 valoda ir funkcionāla, jo ar tās palīdzību tiek radīta jauna pasaule (Барт "Миф сегодня" 116). Barts identificē mītu kā visupirms politiski labēju, esošās sociālās un politiskās attiecības iekonservējošu. Tiesa, politiskie un ideoloģiskie mīti ir raksturīgi ne tikai labējiem politiķiem 47 , arī Barts atzīst, ka mīts var pastāvēt arī „no kreisās puses‖. Kreisais mīts rodas tajā brīdī, kad revolūcija pārstāj būt revolūcija un pārvēršas tikai „kreisumā‖, respektīvi, sāk sevi maskēt, izstrādājot savu metavalodu (Барт "Миф сегодня" 116). Un, lai gan „kreisais‖ mīts realizē tieši tās pašas funkcijas, kuras realizē „labējais‖ mīts, proti, visupirms mēģina saglabāt pastāvošo lietu kārtību, to tomēr raksturo daţas kvalitatīvas atšķirības, kuru galvenais iemesls slēpjas tajā, ka „kreisie mīti ir nabadzīgi‖, jo tie tiek radīti pēc „pasūtījuma, ar ierobeţojumiem, īslaicīgiem mērķiem un ar lielām grūtībām‖, un tajos nav paša galvenā – „izdomas‖ 48 . Viena no raksturīgākajām kreisā mīta pazīmēm ir nevariēti apzīmētāji, ar ko tas būtiski atšķiras no bezgalīgi bagātīgās burţuāziskās mitoloģijas (Барт "Миф сегодня" 117). Šāda kreiso mītu nabadzība, saskaľā ar Barta viedokli, ir nevis nejauša, bet objektīvu likumsakarību nosacīta, jo kreisais mīts var rasties, tikai izmantojot apspiesto un ekspluatēto valodu, kas ir nabadzīga jau pēc savas būtības, respektīvi, valodas bagātība ir tāda pati bagātība, kā jebkura cita bagātība un apspiestajiem tā ir nepieejama (Барт "Миф сегодня" 118). Protams, no šādiem pieľēmumiem izrietēja arī Barta izteiktā interese par labējo mītu formu un konceptiem, mēģinot to „bezgalīgi bagātajā formā‖ saskatīt arī noteiktas retoriskas figūras 49 . Šajā darbā retorikas un vēstījuma attiecības tika iezīmētas visai virspusēji un deklaratīvi. Septiľus gadus vēlāk savā darbā „Rhétorique de l'image‖, Barts retorikas aspektus izvērsa daudz konsekventāk, saskatot nevis nejaušu retorisku elementu klātbūtni attēla saturā, bet gan interpretējot retoriku kā konotatīvā vēstījuma apzīmētāju līmeni veidojošu. Jāpiezīmē, ka šajā darbā Barts vairs nepievēršas mūsdienu mītu identifikācijai, viľa pētniecisko interesi saista reklāmas attēla un valdošās ideoloģijas attiecības un attēla retorisko struktūru loma šajās attiecībās. Jautājums par to, vai mīta konservatīvā funkcija parādās arī šajās attiecībās tamdēļ ir atklāts. Protams, var pieľemt, ka jebkura ideoloģija producē noteiktu mītu 47 Protams, tādi politiķu apzīmētāji kā „labējie‖ un „kreisie‖, parasti ir atkarīgi no konkrēta politiskā konteksta, kas var visai stipri variēties, šajā gadījumā Barts neapšaubāmi vadījās no Francijas 50. gadu politiskajā vidē pieľemtiem dalījumiem. 48 „Kas var būt vēl sausāks nekā staļiniskais mīts‖, vaicā Barts ( Барт, "Миф сегодня," 117.). 49 Barts neizmanto klasiskās retoriskās figūras, bet gan pats konstruē jaunas – tādas kā pievienošana ( Барт, "Миф сегодня," 120.), dehistorizācija (Барт, "Миф сегодня," 121.), atvedināšana ( Барт, "Миф сегодня," 121. ) utt. Yüklə 3,84 Mb. Dostları ilə paylaş:
|