3.4. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība
APF mācībspēki piedalās virknes starptautisku organizāciju darbā:
-
Prof. J. Krastiņš un lektore A. Antenišķe pārstāv Latviju Eiropas projektā Reseau Art Nouveau Network un šīs organizācijas sagatavotajā starptautiskajā izstādē “The Art Nouveau in Progress” ir izveidojuši sadaļu par Rīgu. Izstāde atklāta 2003. gada maijā Terasā (Katalonijā). No 2003. gada jūlija līdz oktobrim tā eksponēta Briselē (Beļģijā), no 2003. gada novembra līdz 2004. gada janvārim – Varēzē (Itālijā), no 2004. gada janvāra līdz martam – Barselonā (Katalonijā), no aprīļa līdz jūnijam – Nansī (Francijā), no jūlija līdz oktobrim – Olesundē (Norvēģijā), no 2004. gada oktobra līdz 2005. gada janvārim – Glazgovā (Skotijā) un no 2005. gada marta līdz maijam – Helsinkos (Somijā). No 2005. gada augusta līdz oktobrim izstāde eksponēta Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Pēc tam, no 2005. gada oktobra līdz novembrim tā eksponēta Prāgā (Čehijā), no novembra līdz decembrim – Budapeštā (Ungārijā), no 2006. gada janvāra līdz martam – Ļubļanā (Slovēnijā), no marta līdz maijam – Lašodefonā (Šveicē) un no septembra līdz oktobrim – Badnoiheimā (Vācijā).
J. Krastiņš un A. Antenišķe no 2005. gada 23. līdz 26. oktobrim piedalījās Reseau Art Nouveau Network sanāksmē Briselē, Beļģijā, kur notika zinātnisks kolokvijs un tika izstrādāts paredzamo pasākumu plāns. Viena no darba sesijām 2006. gadā tika paredzēta Rīgā.
J. Krastiņš un A. Antenišķe no 2006. gada 10. līdz 14. martam piedalījās arī Reseau Art Nouveau Network sanāksmē Ļubļanā, Slovēnijā, kur notika zinātnisks kolokvijs un tika apspriests gatavojamās starptautiskās multimēdiju prezentācijas projekts un saturs, kā arī starptautisko publikāciju saturs un dizains.
-
Prof. J. Krastiņš, prof. J. Briņķis, prof. O. Buka un lektore A. Antenišķe pārstāv Latviju starptautiskajā Modernās kustības celtņu un vietu dokumentēšanas un restaurācijas darba grupā DOCOMOMO (International Working Party for Documentation and Conservation of Buildings, Sites and Neighbourhoods of the Modern Movement). J. Krastiņš ir DOCOMOMO Latvijas darba grupas koordinators, un viņa vadībā sagatavoti nepieciešamie materiāli (minimālās un maksimālās „fišas”) DOCOMOMO starptautiskajam dokumentēšanas centram par 4 ievērojamākajām Latvijas Modernās kustības jeb funkcionālisma celtnēm (bankas ēku Rīgā, Vaļņu ielā 11, darījumu un dzīvokļu namu Rīgā, Elizabetes ielā 51, skolu Rīgā, Čiekurkalna 1. līnijā 53 un Kalnamuižas sanatoriju Tērvetē) un vienģimenes ēkām (Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 6, Laimdotas ielā 30 un Cementa fabrikas direktora savrupmāju Brocēnos). J. Krastiņš, 2006. gada septembrī piedalījās DOCOMOMO 8. starptautiskajā konferencē Ankarā (Turcijā).
-
Prof. J. Krastiņš, lektore A. Antenišķe, praktiskais docents U. Bratuškins un asistents A. Riekstiņš sadarbībā ar RTU Starptautisko sakaru nodaļu noorganizēja starptautisko Arhitektūras vasaras skolu „Industriālās arhitektūras mantojums Rīgā: mūsdienu attīstība un nākotnes vīzijas” un vadīja skolas radošās darbnīcas. Tajās no 2006. gada 13. līdz 26. augustam darbojās 32 studenti no 17 valstīm.. Tika izstrādāta virkne attīstības priekšlikumu Sarkano Spīķeru rajonam Rīgā, kā arī kvartāliem Valmieras ielas un Aristida Briāna/Šarlotes ielas rajonā.
-
Prof. J.Trušiņš kā Latvijas pārstāvis AESOP (Eiropas plānošanas skolu asociācijas) 2005.g. jūlijā piedalījās AESOP kongresā Vīnē (Austrija), kur nolasīja referātu „Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība”.
Piedalīšanās konferencēs un citos zinātniskos, kā arī kvalifikācijas celšanas pasākumos
APF mācībspēki – gan pamatdarbā, gan blakusdarbā strādājošie – aktīvi piedalās visdažādākā līmeņa zinātniski praktiskās un zinātniskās konferencēs Latvijā un ārzemēs.
-
J. Krastiņš 2004. gada oktobrī arhitektu konferencē „Arhitektūra un politika”, kas notika izstādes „Māja” pasākumu programmā, nolasīja referātu „Rīgas centra apbūves aktualitātes vēsturiskajā kontekstā”.
-
J. Krastiņš 2004. gada oktobrī Vīnē, Austrijā starptautiskajā simpozijā „Stadtbildveränderungen und Baukultur” nolasīja referātu „Weltkulturerbestadt Riga Riga im Wandel der Zeiten” (Pasaules kultūras mantojuma pilsēta Rīga laiku maiņās; vācu valodā).
-
J. Krastiņš 2004. gada oktobrī Ščecinā, Polijā Polijas Nacionālā mākslas muzejā iekārtoja Rīgas jūgendstila arhitektūras ekspozīciju izstādē „Simbolisms Latvijas mākslā XX gs. sākumā” un nolasīja referātu „The Art Nouveau Architecture of Riga” (Rīgas jūgendstila arhitektūra; angļu valodā).
-
A. Antenišķe un Z. Karpova 03.–10. 06. 2005. Hēdamēstē, Igaunijā piedalījās NordForsk rīkotā starptautiskā zinātniskā seminārā ziemeļvalstu un Baltijas valstu doktorantūras studentiem „Today’s Research Training – Tomorrow’s Scientific Quality”, kura mērķis bija iegūt plašas zināšanas par zinātnes teoriju, filozofiju un ētiku, attīstīt dalībnieku izpratni par doktorantūras studiju procesu, iepazīt zinātnes attīstību multidisciplinārā kontekstā un attīstīt sadarbības prasmes un iemaņas starptautiskā komandā, tā veicinot iespējamo sadarbību nākotnē jauno zinātnieku starpā
-
S.Treija piedalās seminārā “Neighbourhood Housing management, competence development combining social and physical initiatives” Viļņā 01.-03.04.2005.
-
J.Briņķis, U.Bratuškins un E.Bērziņš piedalās starptautiskā plenērā Kaseles universitātē (University of Kassel, Vācija) „Urban Landscape” 08.-11.05.2005.
-
J.Trušiņš piedalās kā Latvijas pārstāvis AESOP (Eiropas plānošanas skolu asociācija) Pārstāvju Padomes sēdē Cīrihē, Šveicē, 1-2.04.05.
3.5. Sadarbība ar darba devējiem
Sadarbība ar darba devējiem ir nodrošināta kā praktiskās projektēšanas, tā arī pilsētbūvnieciskās pārvaldes līmenī, izstrādājot kursa projektus un maģistra darbus atbilstoši šo ieinteresēto institūciju pasūtījumiem.
4. Vērtēšanas sistēma
Studiju priekšmetu apguvi saskaņā ar RTU Senāta 2001.gada 29.janvāra lēmumu “Par pāreju uz vienotu studiju rezultātu vērtējumu” un RTU Senāta 2001.g. 25.maija lēmumu “Par kritērijiem studiju rezultātu novērtēšanai” vērtē 10 baļļu sistēmā. Pārbaudījumi ir ieskaites, studiju darbi un eksāmeni saskaņā ar katram mācību gadam apstiprinātajiem studiju plāniem.
Speciālajos arhitektūras projektēšanas priekšmetos, kur katrā mācību semestrī izpildāmi vairāki studiju darbi, to novērtējumā ņem vērā studenta radošo darbu semestra laikā, kā arī starpuzdevumu (idejas klauzūru, klauzūru par nezināmu tēmu, studiju skiču u.c.) vērtējumu.
Eksāmenus saskaņā ar 26.01.98 un 30.03.98 apstiprināto nolikumu “Par eksāmenu kārtošanu RTU” studenti kārto rakstiski.
Dostları ilə paylaş: |
