603
danebebul daud faSas pativi miages da daniSnes bosniis da Semdeg
ankaris mmarTvelad. is dasaflavebulia meqaSi cnobil xalifebs Soris.
ali rida faSas Semdeg baRdadis mmarTvelad aseve qarTveli warmoSobis
mehmed nesib faSa dainiSna Mehmed Necib Pasha. misi Svili iyo TurqeTis
didi veziri.
naji Savkati Naji Shawkat, erayis premierministri 1932 wlidan 1933
wlamde, iyo qarTvel mamluqTa erTerTi STamomavali. meore msoflio
omis dros Savkati msaxurebda rogorc iusticiis ministri erayis
germanofilur mTavrobaSi. 1940 wlis ivlisSi is gauSves saidumlo
misiaze ankaraSi, raTa Sexvedroda franc fon papens Franz von Papen,
germaniis elCs TurqeTSi, rom molaparakeboda samxedro daxmarebis
Sesaxeb germanias, roca misi armia miaRwevda axlo aRmosavleTs. am
Sexvedris Sedegi, germanelebis sawinaaRmdegod, iyo britaneTis mier
eraySi jaris Seyvana 1941 wels.
qarTvelebi indoeTSi
did mugalis muslimur imperiasa (15261739 ww.) da indusebis saxel
mwifos Soris omis dros orive mxare iyenebda qarTvel daqi ravebul
mebrZolebs.
arsebobs qarTuli legendebi, rom mefe vaxtang gorgasali
laSqrobda indoeTis winaaRmdeg da iq bevri mebrZoli datova, aseve
bevri qarTveli iyo Sah abasisa da nadir Sahis jarebSi. aTasobiT
qarTveli mebrZoli gadaasaxla Temurlengma indoeTSi, avRaneTsa
da pakistanSi. qarTveli mwerlebis mixedviT, ucxoeli mogzauris
zog moxsenebaSi aris dakvirvebebi, rom maT SexvdaT soflebi, sadac
adamianebi qarTulad saubrobdnen. indoeTis Stati gujaraTi Gujarat
dasaxlebuli iyo 100 000 adamianiT gujaraTis tomebidan. saqarTveloSi
aris mdinare gujaraTi, mdelo da qalaqi gujaraTi.
islamur enciklopediaSi aRniSnulia gujari (gurjari, gurgari,
gurji) Gujar (Gurjar, Gurgar, Gurj), rogorc energiuli da mamaci sazogadoeba,
romelTac gaanadgures bevri eri da imperia, da visi simboloc iyo
mgeli, adgilobrivi gurji. gujarebi daundobeli mebrZolebi iyvnen,
romelTac uari Tqves qedi moexaraT ucxoeli, centralur aziis
dampyroblebis winaSe. islamuri ideologia gvkarnaxobs, rom yvela
kaci Tanabari iyo, magram aris gamonaklisi gujarebis saxiT. gujaris
klani gamoCnda uZveles CrdiloeT indoeTSi me56 saukuneSi. ramaianaSi
Ramayana aRwerilia, rom omi gaCaRda demonebsa da RmerTebs Soris da
gujarebic ibrZodnen demonebis winaaRmdeg. mahabharaTas Mahabharata
omSi isini ibrZodnen RmerT kriSnasTan erTad gujaraTSi. istoriulad,
gujarebi iyvnen mzis Tayvanismcemlebi.
604
zog dasavlel avtors da gujarebs swamT, rom gujaris kasta
dakavSirebulia CeCnebTan da qarTvelebTan. isini amtkiceben, rom
saqarTvelos tradiciulad uwodeben gujaristans (gurjistans,
gorjestans) Gujaristan (Gurjistan, Gorjestan) da qarTvelebi namdvili
gujarebi arian. me20 saukunis avtorebi varaudoben, rom aTasobiT
wlis win es sazogadoeba saqarTvelodan gadasaxlda indoeTSi avRaneTis
gavliT. indoeTis anTropologiuri mkvlevrebi adastureben am Teorias.
magram mxolod SarSan amoiRes vikipediidan gujarebis saqarTvelodan
warmoSobis Teoria, vinaidan vikipediis `gujaris~ sadikusio gverdze
aRniSnulia, rom am Temaze ar aris publikaciebi. siqxebis umetesoba
modis gujarTa kastidan. gujarebi dRes mniSvnelovani kastaa pakistanSi,
jamusa da qaSmirSi, penjabSi. dReisaTvis maTi saerTo raodenoba aRwevs
30 milions pakistansa da indoeTSi. yvela gujari politikosi amayobs,
rom aris gujari. gujarebi qorwindebian mxolod gujarebze. 2014 wlis
maisSi indoeTis premierministrad airCies gujaraTis Statis mTavari
ministri narendra modi Narendra Modi, hindu gujari nacionalisti,
antiglobalisti da antimuslimani.
gazeT `tribunaSi~ (jamu da kaSmiri) gamoqveynebuli statiis
mixedviT, erovnuli seminari `gujarebis jamuSi da qaSmirSi eTno
kulturuli memkvidreoba: gujarebi saqarTvelodan~ gaimarTa 1999
wlis 13 maiss. d.r. xaTanam R.P. Khatana ganacxada, rom gujarebi movidnen
saqarTvelodan. man gamoaqveyna gujarebis migraciis gzis ruka,
romelic iwyeba saqarTvelodan himalaimde. profesori xaTana ambobs,
rom gujarebi, sadac ar unda wasuliyvnen, yvela adgils Tavis saxels
arqmevdnen. centralur aziaSi aris adgilebi gurjarnis, gujari pili,
gujreTi, iranSi aris jurja, jurjari, gurjuri da jusuri (jur
aris gurjebis arabuli saxelwodeba), samaryandSi aris Cafak gujari
da Cusak gujari, adgilebi gujaripami, gujaridami, gurjistani
da gujarihisari arsebobs avRaneTSi, sadac aris mdinare gujari
balauCisTanSi. agreTve pakistanSi gujaraTi, gujar xani, gujaranvala
da sxv. daerqva mxolod gujarebis Semdeg. msgavsi Tvalsazrisi
warmoadgina profesorma devender kauSikma Devender Kaushik (aziuri
swavlebebis maulana asadis instituti Maulana Asad Institute), romelic
aseve mimarTuli iyo gujarebis warmoSobaze Savi da kaspiis zRvisa da
kavkasiis mTebs Soris teritoriidan.
meherafroze mirza habibi Meherafroze Mirza Habib mogviTxrobs ambavs
axalgazrda biWze (qarTuli saga: kavkasiidan indusamde, AGeorgian Saga:
From the Caucasus to the Indus~ oqsfordi, 2005 w.). rodesac Tbilisi aiRo
aRa mahmad xanma 1795 wels, ori axalgazrda biWi (erTi male daiRupa
ciebcxelebiT) ipoves qarTveli mefis sasaxleSi daRupulebTan erTad
605
da waiyvanes sparseTis armiis meTauris karavSi. igi Sembralebeli
adamiani iyo, Sewuxda bavSvebze da brZana maTi dacva. gadarCenili biWi
man waiyvana ojaxSi da Sesabamisad eqceodnen, aswavlidnen sparsul enas.
20 wlis asakSi, Sahis brZanebiT, is gagzavnes indoeTis sindis mirTan
Mir of Sindh (axla pakistani) haiderabaTSi, romelsac ar hyavda sakuTari
Svilebi da eZebda keTilSobili warmoSobis bavSvs asayvanad. is didi
pativiscemiT Sexvda da epyroboda, rogorc sakuTar vaJs. xosro mirza
begis Mirza Khusro Beg saxeliT igi SeZenili mamis, sindis mmarTvelis,
TanaSemwe gaxda 1811 wels. man moaxerxa britaneTis daxmarebiT Tavidan
aecilebina omi mezobel penjabis rajasTan da is pativiscemiT miiRes
vizitiT bombeiSi 21 zarbaznis gasroliT. britaneTma gaugzavna gemi
mirza xans mogzaurobisaTvis karaCidan bombeiSi. mas mimowera hqonda
qarTuli warmoSobis egviptis faSasTan.
misi SviliSvili qarTveli siZisgan mirza kaliC begi Mirza Kalich
Beg, mirza faridun begisgan Mirza Faridun Beg, aris saxelganTqmuli
swavluli, romelsac pativs scemdnen damsaxurebisTvis sindis Sindhi
literaturaSi. is aris sindSi 400 wignze metis avtori. is aseve
monawileobas iRebda Teosofiuri sazogadoebis muSaobaSi.
sainteresoa, rom me18 saukunis ganmavlobaSi, erekle IIs hqonda
intensiuri mimowera somex burJuaziasTan indoeTSi im mizniT, rom
daearsebina qarTulinduri politikuri gaerTianeba da gadaerCina
bagrationTa mmarTveli dinastia, magram amaod. mogvianebiT somxebma
indoeTidan SesTavazes 2 miliardi rupia ruseTis mefe nikoloz Is, im
mizniT, rom daearsebina somxeTis samefo qarTlkaxeTis teritoriaze,
magram im dros (rodesac alaskas gayidva miiCnies Secdomad) ruseTma
uari Tqva. amasTan, navTobiT mdidari mosulis provincia aTaTurqma
gadasca inglisis erays, radgan man araferi icoda am simdidris Sesaxeb.
kavkasielebi aziaSi
statiaSi `The Caucasian Borderland~ (The Geographical Journal, Vol.
99,No. 5/6. (1942), pp. 225237) v.e.d. aleni W.E.D. Allen werda: `kavkasiis
rasobrivi elementebi Sua aRmosavleTSi: qarTvelebs da somxebs,
daRestnisa da Cerqezebis tomebs hqondaT farTo gavrceleba Sua
aRmosavleTis mimarTulebiT. mogvianebiT romis imperia axdenda Zlier
gavlenas somxeTze da ufro naklebad saqarTveloze. ramdenime somexi
imperatori mefobda bizantiaSi: izaurianebi da jon zimiskesi Isaurians
and John Zimiskes. qarTuli klanebi (fokasi Phocas da sxva) ZiriTadad
iyvnen bizantiis armiis samxedro liderebi. makedoniis imperatorTa
Dostları ilə paylaş: |