Andris teikmanis promocijas darbs
Yüklə 3,84 Mb. Pdf görüntüsü
|
26 Vipers, protams, ir pārāk liela un daudzpusīga personība 15 , lai mēs viľu varētu uzlūkot tikai kā pakārtotu noteiktam politiskajam kontekstam, gribētos teikt, ka drīzāk kā noteiktas aktuālās politiskās nostādnes, tā arī Vipera uzskati ir veidojušies kopīgu ideoloģisku priekšstatu kontekstā 16 . Zīmīgi, ka gan Vipers, gan Benjamins, runājot par tehnoloģiskajiem vizuālajiem medijiem, min kā fotogrāfiju, tā arī kinematogrāfu. Pirmajā acumirklī tas var likties mazliet pārsteidzoši, jo, it īpaši ja mēs uzlūkojam šos jaunos medijus kā sava veida konkurentus, attiecībā pret kuriem tradicionālajām mākslas izpausmēm ir skaidri jādefinē sava vieta, tad glezniecības antagonists uz vēsturiskās skatuves ir fotogrāfija. Protams, fotogrāfijas aizsākumi 19. gadsimta 30. gados 17 izraisīja noteiktas konsekvences vizuālo mākslu jomā, un paralēli tam, ka daţādu reģionu mākslinieki 18 to uzlūkoja gan kā konkurentu, gan arī kā palīgu, nav noliedzama gan tieša, gan arī pastarpināta tās ietekme 19 vizuālajās mākslās. Fotogrāfijas izplatība varēja arī savā veidā stimulēt modernistu meklējumus tradicionālo mediju jomā, provocējot uzsvērt tos mākslas valodas aspektus, kurus līdz tam gadsimtiem ilgi uzskatīja par šīs valodas trūkumiem – piemēram, runājot par glezniecību, mākslinieka subjektīvā skatījuma klātbūtne, kas varēja izpausties realitātes 15 Mēģinot ieskicēt Borisa Vipera vietu 20. gadsimta mākslas zinātnē, būtu zināms kārdinājums saistīt viľu ar mākslas zinātnes formālo skolu. Neapšaubāmi, viľu interesēja mākslas darbu formas jautājumi un tas, kā forma ietekmē mākslas darba uztveri. Viľu interesēja arī specifisku vizuālo struktūru, piemēram, telpas organizācijas paľēmienu izmaiľas vēsturiskā dimensijā, tās saistot ar plašāku vēsturisko kontekstu. Tomēr saistīt Borisu Viperu tikai ar vienu mākslas zinātnes pieeju nebūtu īsti korekti, jo tas būtu pretrunā viľa centieniem rast apkopojošu, universālu mākslas parādību apraksta veidu, kurā tiktu respektētas gan formas izmaiľas, gan specifiskie mākslas darbu uztveres jautājumi, gan arī plašāks vēsturiskais konteksts. 16 Grūti ir pārvērtēt Borisa Vipera nozīmi starpkaru Latvijas mākslas zinātnes veidošanā. Varētu teikt, ka viľš tai piešķīra zināmu profesionalitātes dimensiju un arī lielo 19. un 20. gadsimtu mijas mākslas zinātnes ideju elpu. 17 Par atskaites punktu varētu izvēlēties pirmās dagerotipijas 1839. gadā izgatavošanu. 18 Runājot par Latvijas mākslu, varētu teikt, ka mums vēl ir palicis viens būtisks un neizvērtēts aspekts, proti, latviešu profesionālās mākslas dzimšana notiek uz jauno vizuālo mēdiju ienākšanas un apguves fona. Kā zināms, virkne no mūsu mākslas pamatlicējiem vai nu izmantoja fotogrāfiju savos darbos, kā palīglīdzekli vai arī bija kādā citā veidā saistīti ar fotogrāfijas izmantošanas jautājumiem. 19 Piemēram, stimulējot interesi par optikas un vizuālās uztveres jautājumiem, kas mākslu jomās varēja izpausties impresionistu un neoimpresionistu meklējumos, bet mākslas teorijā, stimulēja pievēršanos optiskās uztveres un māksliniecisko formu savstarpējām attiecībām, ko, kā liekas, visuzskatāmāk ilustrēja Aloiza Rigla koncepcijas, kas ietekmēja vairākas mākslas zinātnieku paaudzes . 27 atveidojumu stilizācijā, atkarība no plaknes, specifiskais krāsu uzklāšanas paľēmiens uz gleznas virsmas, kas varēja radīt otas rakstu, faktūru utt. Acīmredzot tieši kinematogrāfa, kurš parādījās 19. gadsimta beigās, straujā izplatība 20. gadsimta 20. un 30. gados ienesa jaunas pretrunas tradicionālo mediju un to moderno antagonistu attiecībās. Būtiskākā kinematogrāfa atšķirība no glezniecības un fotogrāfijas bija tā, ka tā vēstījums izvērsās ne vien vizuālajā telpā, bet arī laikā. Līdz ar to, tas, nenoliedzami, bija daudz efektīgāks skatītāju fascinēšanas līdzeklis 20 . Varētu teikt, ka tieši kinematogrāfs piešķīra jēdzienam masu kultūra pilnīgi jaunu dimensiju. Ja mēs atgrieţamies pie Borisa Groisa izteiktās domas, ka reālistiska atveidojuma atgriešanos vizuālajā mākslā nosacīja tradicionālo un jauno vizuālo mediju konkurence, tad būtu jāpiezīmē, ka tā varētu nosacīt arī tādus jautājumus kā vēlmi uzrunāt pēc iespējas lielāku auditoriju un likt pārskatīt vizuālā vēstījuma stāstošo aspektu jautājumus. Politiskais diskurss vizuālajās mākslās šādā kontekstā varēja parādītes arī kā autoru izvēlēts līdzeklis iespējami plašu skatītāju masu uzrunāšanai. 21 Tiesa, kā atzīmēja Boriss Groiss, tieši totalitārajai mākslai izdevās realizēt modernistu sapni par mākslu, kas pārveido visu dzīvi, un kuras auditorija ir visa sabiedrība un nevis tikai šaurs mākslas pazinēju loks. Borisa Groisa piedāvātais mēģinājums uzlūkot totalitāro sabiedrību un, pirmkārt, Padomju Savienības politiski angaţēto mākslu kā organisku avangarda turpinājumu, neapšaubāmi bija pietiekami provokatīvs, tomēr to lielākā vai mazākā mērā ir akceptējusi arī virkne Krievijas mākslas vēsturnieku, kuri ir pievērsušies minētā perioda jautājumu 20 It īpaši jau tādā nozīmē, kādā Gustavs Lebons jau 1895. gadā ( kas visai zīmīgi sakrīt ar pirmo publisko un arī komerciālo kinematogrāfa izmantošanu ) apsūdzēja attēlu, kā galveno primitīvo laikabiedru masu manipulācijas līdzekli savā „La psychologie des foules‖. 21 Dawn Ades (Art as monument ( art and power ) - 50 lpp. ) runājot par Djego Riveras monumentālo gleznu ( 22 x 6 m ), kas tika gleznota 1940. gadā Golden Gate Fair Sanfrancisko, min, ka pats Rivera to vēlējās veidot tādu, lai tā varētu konkurēt ar kino. Šajā, pretrunīgi vērtētajā darbā, kas tematiski bija saistīts ar izstādes kopējo Pan-amerikānisko un izolacionistisko koncepciju (vēlmi izolēties no Eiropas kara ), tā lielākā daļa no tika veltīta Amērikas tautu sasniegumiem, bet viens no tā paneļiem attēloja, Eiropas diktatorus, Staļinu ar ledus cirtni un dunci, Hitleru un Mossulīni, kurš vizināja fasciju, tiesa, ceturtais diktatora tēls, kurš bija atveidots šajā gleznā, bija Čaplina filmas „Lielais diktators‖ tēls, kas visai šai apokaliptiskajai ainai ( visi trīs diktatori parādījās no indīgās gāzes mākoľa gleznas augšdaļā, topogrāfiski aizľemot to vietu, kura apokalipses ikonogrāfijā varētu tikt atvēlēta sankciju institūcijai ) piešķīra skaidri izteiktu ironisku pieskaľu. Yüklə 3,84 Mb. Dostları ilə paylaş:
|