7
Tādejādi, pievēršoties mākslas un politikas attiecību pētnieciskās metodes izveidei, to
adekvāti varētu veidot, balstoties tieši semiotikas pieejā, izmantojot specifisku semiotikas
apakšnozaru - mākslas semiotikas, mēdiju semiotikas, attēlu semiotikas un vizuālā semiotikas –
ietvaros izstrādātās atziľas, pētnieciskās metodes un izmantotos modeļus. Šai jaunveidojamajai,
semiotikas pieejā balstītajai metodei būtu jāspēj interpretēt daţādus mākslas un politikas
attiecību aspektus, tai skaitā arī jau minēto mākslas politiskās iesaistes jautājumu, kā arī sniegt
palīdzību noteiktu mākslas un politikas attiecību kategorizācijā, kas varētu kalpot kā pamats
noteikta aplūkojamā laika posma izvērstai periodizācijai.
Tā kā politiskās norises ir iespējams semiotiski interpretēt, pievēršot uzmanību to
komunikatīvajiem aspektiem – tai skaitā ne vien tam kādā veidā attiecīgais politiskais vēstījums
ir organizēts, lai atļautu nodot noteiktu informāciju, bet arī tam kādā veidā attiecīgais vēstījums
pievērš sev potenciālā vēstījuma saľēmēja uzmanību starp citiem konkurējošiem vēstījumiem, un
tādā veidā tas ierobeţo cita, atšķirīga vēstījuma nodošanu, tad būtiska ir arī metodes potenciālā
spēja nodrošināt manipulatīvo intenču analīzi. Semiotiskā metode ļautu pievērst uzmanību tam,
kā izvēlētie komunikācijas līdzekļi ievieš korekcijas satura uztverē, un arī, tā kā glezniecība var
tikt aplūkota kā racionalizēta specifisku komunikācijas līdzekļu valoda
1
, kura balstās cilvēka
dzīves pieredzes ceļā apgūtajos telpas un objektu un to pastarpināšanas līdzekļu, kā, piemēram,
attēlu, uztveres paradumos, tad semiotiskās metodes pielietojums ļautu ne vien definēt
glezniecību komunikatīvo aspektu kontekstā, bet arī interpretējot gleznas formālo uzbūvi, definēt
daţādus hipotētiskus gleznas uzbūves modeļus un mākslas un politikas attiecību nosacītos
vizuālās retorikas elementus.
Pētījuma posmi un struktūra
Pētījuma uzdevumu īstenošana ir paredzēta trīs pētījuma posmos.
Pirmajā pētījuma posmā tiks veikts mākslas un politikas attiecību konceptualizāciju
pārskats, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kuros ir apskatīti mākslas politiskās angaţētības
jautājumi Padomju mākslas norišu kontekstā (I.1.). Atsevišķā grupā būtu jāaplūko mākslas un
politikas un mākslas politiskās angaţētības jautājumu interpretācija Latvijas mākslas parādību un
norišu ietvaros (I.2.). Šajā posmā būtu arī jāraksturo tās pieejas metodes mākslas un politikas
1
Mēģinot definēt vēl precīzāk, mums glezniecība būtu jāaplūko kā racionalizēta refleksijas formu un
specifisku komunikācijas līdzekļu valoda, kura balstoties cilvēka dzīves pieredzes ceļā apgūtajos telpas un objektu
un to pastarpināšanas līdzekļu, kā, piemēram, attēlu, uztveres paradumos, un saistībā ar attiecīgās sabiedrības
sociālajām tradīcijām un kultūras pieredzi, kā arī izmantojot visu vizuālās informācijas artikulācijas, uzkrāšanas un
izplatīšanas līdzekļu kopumu, un operējot ar plastisko elementu formu, krāsu, faktūru un kompozīciju, sniedz
cilvēkam un visai sabiedrībai kopumā adekvātu iespēju reflektēt par sevi un savu vietu sareţģītajā mūsdienu
8
attiecību un politiski angaţētās mākslas jautājumu izpētei, kuras šobrīd tiek izmantotas šo
jautājumu aplūkošanai un interpretācijai (I.1 un I.2.).
Otrajā pētījuma posmā tiks pārlūkota semiotiskās pieejas izmantošana vizuālās mākslas
parādību izpētē, jo īpaši akcentējot tos semiotiskās pieejas aspektus, kuri būtu piemēroti mākslas
un politikas mijiedarbības un specifisku mijiedarbības formu, piemēram, politiski angaţētās
mākslas, izpētē (II.1.). Šajā posmā tiks arī izstrādāta pētījuma metode, kura balstīsies tajās
atziľās, kuras tiks formulētas veicot semiotiskās pieejas pārlūkojumu (II.2. un II.3.).
Trešajā pētījuma posmā, izmantojot izstrādāto pētījuma metodi, tiks aplūkotas Latvijas
padomju perioda mākslas un politikas attiecību izpausmes, nosakot to raksturu un interpretējot
tās saskaľā ar izstrādāto metodi. Iegūtās atziľas ļaus formulēt būtiskākos aplūkojamā perioda
mākslas un politikas mijiedarbības modeļus (III.1. un III.2.). Tas ļaus iegūt to mākslas un
politikas attiecību kontekstu, kura ietvaros būs iespējams daudz adekvātāk un objektīvāk
novērtēt Latvijas padomju perioda mākslas un politikas attiecības un sniegtu daudz objektīvāku
pamatu politiski angaţēto mākslas parādību identificēšanai un arī priekšlikumus jaunai šo
parādību kategorizācijai un periodizācijai (III.3).
Veidojot paredzamo metodi, būs nepieciešams apzināties arī citu pētniecisko pieeju
ietvaros konceptualizētos mākslas un politikas attiecību jautājumus un arī to ar semiotisko pieeju
saistīto pētniecisko mantojumu, kas varētu tikt identificēts kā neformalizētā semiotiskā metodē
balstīts, kas nosaka nepieciešamību pētījuma bāzē iekļaut arī ne tikai formalizētus semiotiskās
metodes izmantošanas piemērus.
Pētījuma objekts, pētījuma priekšmets un pētījuma bāze
Kā jau tika minēts, izveidotā pētījuma metode būtu jāizmanto noteiktu Latvijas 20.
gadsimta mākslas un politikas attiecību jautājuma interpretācijā. Tas ļautu ne vien izvairīties no
pārlieku šauru semiotikas pašvērtīgo formālo aspektu izcelšanas veidojot proponēto pētniecisko
metodi, bet arī vienlaikus sniegtu tiešu ieguldījumu attiecīgo jautājumu interpretācijā, izpētē un
kategorizācijā.
Ľemot vērā to, ka pētījuma mērķis ir mākslas un politikas attiecību izpētes metodes
formulēšana, par pētījuma objektu varētu uzskatīt tikai tā ietvaros formulēto metodi. Tomēr, tā
kā atbilstoši pētījuma trešajam uzdevumam šo metodi ir jāpārbauda Latvijas padomju posma
mākslas un politikas attiecību analīzes kontekstā, tad būtiski ir atrunāt citus pētījuma objektus.
Viens no paredzamā mākslas un politikas attiecību pētījuma objektiem būs tāda
aplūkojamā perioda Latvijas glezniecība, kura tiks izvēlēta atbilstoši specifiskiem, pētījuma
ietvaros noteiktiem, kritērijiem.
Dostları ilə paylaş: |