Andris teikmanis promocijas darbs
Yüklə 3,84 Mb. Pdf görüntüsü
|
7 Tādejādi, pievēršoties mākslas un politikas attiecību pētnieciskās metodes izveidei, to adekvāti varētu veidot, balstoties tieši semiotikas pieejā, izmantojot specifisku semiotikas apakšnozaru - mākslas semiotikas, mēdiju semiotikas, attēlu semiotikas un vizuālā semiotikas – ietvaros izstrādātās atziľas, pētnieciskās metodes un izmantotos modeļus. Šai jaunveidojamajai, semiotikas pieejā balstītajai metodei būtu jāspēj interpretēt daţādus mākslas un politikas attiecību aspektus, tai skaitā arī jau minēto mākslas politiskās iesaistes jautājumu, kā arī sniegt palīdzību noteiktu mākslas un politikas attiecību kategorizācijā, kas varētu kalpot kā pamats noteikta aplūkojamā laika posma izvērstai periodizācijai. Tā kā politiskās norises ir iespējams semiotiski interpretēt, pievēršot uzmanību to komunikatīvajiem aspektiem – tai skaitā ne vien tam kādā veidā attiecīgais politiskais vēstījums ir organizēts, lai atļautu nodot noteiktu informāciju, bet arī tam kādā veidā attiecīgais vēstījums pievērš sev potenciālā vēstījuma saľēmēja uzmanību starp citiem konkurējošiem vēstījumiem, un tādā veidā tas ierobeţo cita, atšķirīga vēstījuma nodošanu, tad būtiska ir arī metodes potenciālā spēja nodrošināt manipulatīvo intenču analīzi. Semiotiskā metode ļautu pievērst uzmanību tam, kā izvēlētie komunikācijas līdzekļi ievieš korekcijas satura uztverē, un arī, tā kā glezniecība var tikt aplūkota kā racionalizēta specifisku komunikācijas līdzekļu valoda 1 , kura balstās cilvēka dzīves pieredzes ceļā apgūtajos telpas un objektu un to pastarpināšanas līdzekļu, kā, piemēram, attēlu, uztveres paradumos, tad semiotiskās metodes pielietojums ļautu ne vien definēt glezniecību komunikatīvo aspektu kontekstā, bet arī interpretējot gleznas formālo uzbūvi, definēt daţādus hipotētiskus gleznas uzbūves modeļus un mākslas un politikas attiecību nosacītos vizuālās retorikas elementus. Pētījuma posmi un struktūra Pētījuma uzdevumu īstenošana ir paredzēta trīs pētījuma posmos. Pirmajā pētījuma posmā tiks veikts mākslas un politikas attiecību konceptualizāciju pārskats, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kuros ir apskatīti mākslas politiskās angaţētības jautājumi Padomju mākslas norišu kontekstā (I.1.). Atsevišķā grupā būtu jāaplūko mākslas un politikas un mākslas politiskās angaţētības jautājumu interpretācija Latvijas mākslas parādību un norišu ietvaros (I.2.). Šajā posmā būtu arī jāraksturo tās pieejas metodes mākslas un politikas 1 Mēģinot definēt vēl precīzāk, mums glezniecība būtu jāaplūko kā racionalizēta refleksijas formu un specifisku komunikācijas līdzekļu valoda, kura balstoties cilvēka dzīves pieredzes ceļā apgūtajos telpas un objektu un to pastarpināšanas līdzekļu, kā, piemēram, attēlu, uztveres paradumos, un saistībā ar attiecīgās sabiedrības sociālajām tradīcijām un kultūras pieredzi, kā arī izmantojot visu vizuālās informācijas artikulācijas, uzkrāšanas un izplatīšanas līdzekļu kopumu, un operējot ar plastisko elementu formu, krāsu, faktūru un kompozīciju, sniedz cilvēkam un visai sabiedrībai kopumā adekvātu iespēju reflektēt par sevi un savu vietu sareţģītajā mūsdienu 8 attiecību un politiski angaţētās mākslas jautājumu izpētei, kuras šobrīd tiek izmantotas šo jautājumu aplūkošanai un interpretācijai (I.1 un I.2.). Otrajā pētījuma posmā tiks pārlūkota semiotiskās pieejas izmantošana vizuālās mākslas parādību izpētē, jo īpaši akcentējot tos semiotiskās pieejas aspektus, kuri būtu piemēroti mākslas un politikas mijiedarbības un specifisku mijiedarbības formu, piemēram, politiski angaţētās mākslas, izpētē (II.1.). Šajā posmā tiks arī izstrādāta pētījuma metode, kura balstīsies tajās atziľās, kuras tiks formulētas veicot semiotiskās pieejas pārlūkojumu (II.2. un II.3.). Trešajā pētījuma posmā, izmantojot izstrādāto pētījuma metodi, tiks aplūkotas Latvijas padomju perioda mākslas un politikas attiecību izpausmes, nosakot to raksturu un interpretējot tās saskaľā ar izstrādāto metodi. Iegūtās atziľas ļaus formulēt būtiskākos aplūkojamā perioda mākslas un politikas mijiedarbības modeļus (III.1. un III.2.). Tas ļaus iegūt to mākslas un politikas attiecību kontekstu, kura ietvaros būs iespējams daudz adekvātāk un objektīvāk novērtēt Latvijas padomju perioda mākslas un politikas attiecības un sniegtu daudz objektīvāku pamatu politiski angaţēto mākslas parādību identificēšanai un arī priekšlikumus jaunai šo parādību kategorizācijai un periodizācijai (III.3). Veidojot paredzamo metodi, būs nepieciešams apzināties arī citu pētniecisko pieeju ietvaros konceptualizētos mākslas un politikas attiecību jautājumus un arī to ar semiotisko pieeju saistīto pētniecisko mantojumu, kas varētu tikt identificēts kā neformalizētā semiotiskā metodē balstīts, kas nosaka nepieciešamību pētījuma bāzē iekļaut arī ne tikai formalizētus semiotiskās metodes izmantošanas piemērus. Pētījuma objekts, pētījuma priekšmets un pētījuma bāze Kā jau tika minēts, izveidotā pētījuma metode būtu jāizmanto noteiktu Latvijas 20. gadsimta mākslas un politikas attiecību jautājuma interpretācijā. Tas ļautu ne vien izvairīties no pārlieku šauru semiotikas pašvērtīgo formālo aspektu izcelšanas veidojot proponēto pētniecisko metodi, bet arī vienlaikus sniegtu tiešu ieguldījumu attiecīgo jautājumu interpretācijā, izpētē un kategorizācijā. Ľemot vērā to, ka pētījuma mērķis ir mākslas un politikas attiecību izpētes metodes formulēšana, par pētījuma objektu varētu uzskatīt tikai tā ietvaros formulēto metodi. Tomēr, tā kā atbilstoši pētījuma trešajam uzdevumam šo metodi ir jāpārbauda Latvijas padomju posma mākslas un politikas attiecību analīzes kontekstā, tad būtiski ir atrunāt citus pētījuma objektus. Viens no paredzamā mākslas un politikas attiecību pētījuma objektiem būs tāda aplūkojamā perioda Latvijas glezniecība, kura tiks izvēlēta atbilstoši specifiskiem, pētījuma ietvaros noteiktiem, kritērijiem. Yüklə 3,84 Mb. Dostları ilə paylaş:
|