Andris teikmanis promocijas darbs

14 
 
monopolizē visas valsts mākslas dzīves formas un līdzekļus; 
izveido visaptverošu mākslas kontroles un vadības aparātu; 
no  visām  tajā  brīdī  mākslā  esošajām  tendencēm  izvēlas  vienu,  kura  vislabāk  atbilst  tās 
mērķiem  (  un  kura  parasti  ir  viskonservatīvākā  ),  un  to  pasludina  par  oficiālu,  vienīgo  un 
visiem saistošu; 
beigu beigās uzsāk un noved līdz galam cīľu ar visiem stiliem un tendencēm, kuras atšķiras 
no  oficiālās,  izsludinot  tās  par  reakcionārām  un  naidīgām  šķirai,  rasei,  tautai,  partijai, 
valstij, cilvēcei, sociālajam vai mākslinieciskajam progresam u.t.t.” (Голомшток 10) 
Kā  redzams,  minētie  kritēriji  pārsvarā  bija  institucionāli,  respektīvi,  totalitāro  mākslu, 
pēc Golomštoka domām, nosacīja ne tik daudz formālas vai saturiskas pazīmes, cik valstisku vai 
tam  pielīdzināmu  institūciju  iejaukšanās  mākslas  procesos,  padarot  to  par  savu  ideoloģisko 
ruporu. 
Savā  darbā  Golomštoks  šo  savu  totalitārās  mākslas  redzējumu  ieskicēja  ar 
nenoliedzamu  vērienu,  velkot  plašas  paralēles  starp  mākslas  dzīves  notikumiem  Padomju 
Savienībā, nacionālsociālistiskajā Vācijā, Itālijā un arī Ķīnas Tautas Republikā.  
Tomēr  „totalitārās  mākslas‖  (  un  arī  „totalitārisma  mākslas‖  )  jēdziena  izmantošana, 
vismaz Golomštoka piedāvātajos ietvaros, bija saistīta ar vairākām konceptuālām problēmām.  
Pirmkārt,  jēdziena  apzīmējošajā  precizitātē,  jo  līdzīga  rakstura  mākslas  parādības,  kā 
tās,  kuras  tika  apzīmētas  ar  šo  jēdzienu,  ir  sastopamas  20.  gadsimta  mākslā  arī  tādās  valstīs, 
kuras parasti netiek uzskatītas par totalitārām.  
Otrkārt, vienas zinātnes nozares, proti, mākslas vēstures, jēdziena atkarība no tā, kā tā 
semantisko nozīmi veidojošo daļu traktē citas zinātnes nozares, respektīvi, politoloģijas, laukā. 
Citiem vārdiem, „totalitārās mākslas‖ definīcija tapa tieši atkarīga no vēsturnieku un politologa 
sniegtajām „totalitārisma‖ un „totalitārās valsts‖ jēdzienu interpretācijām, kuras ir piedzīvojušas 
un joprojām piedzīvo modifikācijas daţādu metodisko pieeju un politisko aktualitāšu kontekstā. 
Pat īss ieskats paša totalitārisma jēdziena metamorfozēs 20. gadsimtā, ļautu pamanīt tā ciešo un 
diskutējamo saistību ar attiecīgā laika politisko un ideoloģisko kontekstu.  

---

15 
 
I.1.1.1. Totalitārisma un post-totalitārisma problēma 
Totalitārisma termina izmantošanas aizsākumi ir meklējami fašistiskās Itālijas vadītāja 
Benito  Musolīni  runās,  kurš  20.  gs.  20.  gadu  sākumā  lietoja  vārdu  „totalitario‖,  lai  ar  to 
raksturotu jauno fašistisko Itālijas valsti ("Totalitarianism")
5
.  
Viens  no  pirmajiem  autoriem,  kurš  totalitārisma  jēdzienu  attiecināja  uz  Padomju 
Savienību,  salīdzinot  to  tieši  ar  nacionālsociālistisko  Vāciju,  bija  Ļevs  Trockis  (Trotsky  and 
Eastman). 
Visai  neilgi  pirms  Otrā  pasaules  kara  termins  „totalitārs‖  jau  tiek  pietiekami  plaši 
izmantots  kā  sinonīms  vienas  partijas  pārvaldītu  represīvu  valstu  apzīmēšanai,  tomēr  tā 
akadēmisko  popularitāti  20.  gadsimta  otrajā  pusē  sekmēja  Hannas  Ārentes  (Arendt)  un  citu 
politologu (Friedrich and Brzezinski) darbi, kuri iezīmēja nepārprotamu līdzību starp nacistisko 
Vāciju un staļinisko Padomju Savienību.  
Līdz  ar  to  „totalitārisma‖  termins  kļuva  pietiekami  populārs  un  to  izmantoja  brīţam 
apzīmējot  gandrīz  vai  katru  komunistisku,  nacionālistisku,  fašistisku  vai  vienkārši 
nedemokrātisku reţīmu.  
Lietojot  totalitārisma  jēdzienu  plašākā  nozīmē,  proti,  ar  to  saprotot  jebkuru  stingri 
centralizētu  pārvaldes  formu,  kas  tiecās  kontrolēt  visus  indivīdu  dzīves  aspektus,  kā  totalitāras 
tika aprakstītas Maurju dinastijas Indijā ( 321. g. – 185. g. p.m.ē. ), Ciľ dinastijas Ķīnā ( 221. g. – 
206. g. p.m.ē. ) vai arī Zulu valdnieka Šakas ( 1816. g. – 1828. g. ) valstis ("Totalitarianism").  
Šādā  plašāka  kontekstā  nacistu  vai  padomju  totalitārisms  tika  saprasts  jau  kā 
decentralizēta  totalitārisma  forma,  kurā  valsts  pārvaldes  reţīms  balstījās  ne  vien  represīvajā 
aparātā,  bet  arī  plašu  tautas  masu  atbalstā.  Turklāt,  šāds  atbalsts  neradās  spontāni,  tas  tika 
sasniegts, pateicoties modernu sakaru un transporta sistēmu attīstībai ("Totalitarianism").  
Pārmaiľas sociālistiskās nometnes zemēs un Padomju Savienības sabrukums 1991. gadā 
lika  pārskatīt  vairākus  totalitārisma  koncepcijas  aspektus  un  izdarīt  izmaiľas  nedemokrātisko 
reţīmu tipoloģijā, papildinot autoritārismu un totalitārismu ne vien ar sultāniskajiem reţīmiem, 
bet arī ar post-totalitāra reţīma tipoloģiju (Linz and Stepan). Iezīmējot šādu pieeju, tika izteikts 
viedoklis, ka Padomju Savienību un citas sociālisma zemes par totalitārām varēja uzskatīt tikai 
                                                 
5
  Var, protams, pastāvēt  arī citi viedokļi,  tā  atvērtajā  interneta  enciklopēdijā  Wikipedia  ir minēts, ka  šo 
terminu, kritizējot itāļu fašistisko valsti, pirmo reizi ir lietojis Dţovani Amendola jau 1923. gadā un tikai pēc tam to 
piesavinājās  Musolīni  piešķirot  tam  pozitīvu  semantiku  (  Totalitarianism,    27  January  2009  2009,  web  page, 
Wikipedia, 
The 
Free 
Encyclopedia, 
Available: 
http://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Totalitarianism&oldid=266799062, 28 January 2009.) 

---

16 
 
Staļina  valdīšanas  periodā,  savukārt  vēlākajā  periodā  tās  būtu  jāapzīmē  kā  post-totalitāras. 
Turklāt vienlaikus tika iezīmēti arī vismaz trīs daţādi post-totalitāro reţīmu veidi: „agrais post-
totalitārisms‖  (early  post-totalitarianism),  „aukstais  post-totalitārisms‖  (frozen  post-
totalitarianism) un „attīstītais post-totalitārisms‖ (mature post-totalitarianism) (Linz and Stepan 
42). 
Lai  gan jautājums par to,  vai  Padomju Savienība  20.  gadsimta 60. vai  70. gados  būtu 
uzskatāma  par  totalitāru  vai  jau  post-totalitāru  valsti  (iespējams,  „auksto  post-tolitārismu‖),  ir 
diskutējams, nepārprotami Padomju Savienība 20. gs. 80. gadu otrajā pusē jau visai maz atbilda 
ideālam totalitāras valsts konceptuālajam ietvaram, un visdrīzāk varētu tikt identificēta kā post-
totalitāra valsts. 
Par to, ka Padomu Savienību un tās nometnes valstis 20. gadsimta 60. – 80. gados mēs 
šobrīd  tomēr  saucam  par  totalitārām  un  nevis  post-totalitārām,  lielākoties  ir  jāpateicas 
Austrumeiropas valstu intelektuāļiem, kuri pēc komunistisko reţīmu sabrukuma 80. un 90. gadu 
mijā vēlreiz aktualizēja minētā totalitārisma termina izmantošanu tieši iekšpolitiskā kontekstā ar 
nolūku  ieľemt  pēc  iespējas  konsekventāku  politisko  pozīciju  attiecībā  pret  iepriekšējo  reţīmu. 
Līdz  ar  to  arī  terminu  „post-totalitārisms‖  Austrumeiropā  tradicionāli  attiecina  tikai  uz  90. 
gadiem. 
I.1.1.2. Megamašīnas totalitāte 
Jāpiezīmē,  ka  zināmas  neskaidrības  ar  totalitāro  valstu  kategoriju  iezīmējas  jau  paša 
Golomštoka  pieejā,  jo  viľš  savā  grāmatā  neizmantoja  neviena  politologa  piedāvāto  totalitārās 
valsts  koncepciju,  bet  savu  totalitārās  valsts  tēlu  drīzāk  uzbūra  kā  mākslinieciski  poētisku 
konstrukciju.  
Totalitārās  valsts  raksturošanai  Igors  Golomštoks  izmantoja  megamašīnas  metaforu, 
kuru tika patapināta no Luis Memforda darba „The Myth of the Machine” (Mumford The Myth 
of  the  Machine),  minot,  ka  Luis  Memfords  tajā  ir  aprakstījis  daţu  seno  civilizāciju  struktūru, 
kuras ir bijušas organizētas kā megamašīnas. 
Šāds  Luis  Memforda  grāmatas  raksturojums  tomēr  nav  īpaši  konsekvents  un  var  radīt 
sajūtu, ka Igors Golomštoks nebija pilnā mērā iepazinies ar Memforda idejām, atsaucoties tikai 
uz to Memforda teksta daļu, kura ir izdevīga no Golomštoka koncepcijas viedokļa. 
Luis  Memfords,  kuru  varētu  raksturot  kā  tehnoloģiskās  civilizācijas  filozofu,  savos 
darbos  nekādi  neierobeţoja  sevi  tikai  ar  senāko  civilizāciju  interpretāciju,  varētu  pat  teikt,  ka 
senās civilizācijas viľam kalpoja drīzāk kā modeļu un metaforu avots, ar kuru palīdzību aprakstīt 
aktuālās  tehnoloģiskās  civilizācijas  pašreizējo  un  iespējamo  nākotnes  attīstību.  Nedz  savu 

---