Komunikaciis Teoriebi


«socialuri sistemebis» skola



Yüklə 1,02 Mb.
səhifə5/16
tarix11.04.2018
ölçüsü1,02 Mb.
#37129
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   16

«socialuri sistemebis» skola

60 _ 70-ian wlebSi daiwyo «mecnieruli marTvis» da «adamianuri urTierTobebis» skolebis koncefciebis integraciis procesi. nawilobriv es gamomdinareobda im dakvirvebebidan, rom garkveuli struqturis organizaciebs ufro gamoadgebodaT erTi skolis koncefcia, xolo sxva tipis organizaciebs - meore.

amis Sedegad Seiqmna «socialuri sistemebis» skola, romelic ufro dinamikuria. am skolis damaarsebelni amtkiceben, rom maTi Teoriuli mid­goma gamosayenebelia yvela cocxali sistemisaTvis “nebismieri bio­lo­giuri da socialuri sistemisaTvis“ da, amgvarad, warmoadgens sistemebis saerTo Teorias. am skolis warmomadgenlebi organizacias xsnian, rogorc elementebis urTierTdakavSirebul sistemas, xolo organizaciaSi maqsimaluri efeqturobis misaRwevad swored am elementebis SeTanxmebuli funqcionirebaa umniSvnelovanesi. am skolis empiriuli baza ufro farTo iyo, vidre wina skolebisa, vinaidan is swavlobda organizaciebis sxvadasxva tips: jaris qvedanayofebs, cixeebs, skolebs, saavadmyofoebsa da sxvadasxva tipis firmebs.

sistemebis zogadi Teoria

socialuri gamokvlevebis skolas Teoriuli baza gaaCnda _ sis­temebis zogadi Teoria. es erTaderTi Teoriaa, romelmac udidesi gavlena moaxdina mecnierul azrovnebaze, gansakuTrebiT sazogadoebrivi mecnierebis dargSi. mTavari roli am samecniero miRwevaSi ekuTvnis biologsa da filosofoss ludvig fon bertalamfis, logikoss a. rapoports, filosofoss da ekonomists k. boulings da socio­logs t. parsons.

am skolis Teoritikosebi nebismier sistemas ganixilaven, rogorc urTierTdamokidebuli nawilebis erTobliobas. nebismieri sistemis arsebiTi elementia komunikaciebi, romlebic akavSireben sistemis nawilebs. am Teoriam gadatrialeba moaxdina organizaciis TeoriaSi da gaxda mTavari mecnieruli mimarTuleba am dargSi.

«sistemebis saerTo Teoria» gansazRvruli iyo rogorc «mecniereba mTlianobis Sesaxeb». is swavlobs «mTlian» sistemebs, maT marTvas, maTi nawilebis erTmaneTTan kavSirs, mTelis urTierTqmedebas garemosTan, adaptaciur evolucias da ganviTarebis mimarTulebis TviTregulirebas. mTavari mtkiceba am skolisa mdgomareobs imaSi, rom mTeli metia misi Semadgeneli nawilebis jamze. sistemurma midgomam Secvala atomisturi midgoma da momxreebi gaiCina sazogadoebrivi mecnierebis yvela sferoSi. atomisturi midgomis meTodi mdgomareobda imaSi, rom «mTeli» SeiZleba gaigo, Tu mas nawilebad daSli da Semdeg TiToeul nawils calke Seiswavli.

sistemebis TeoriisaTvis, piriqiT, damaxasiaTebelia «mTlianobis» filosofia. misi warmomadgenlebi amtkiceben, rom atomisturi midgomisas gamogrCeba sistemis nawilebis rTuli urTierTkavSirebi, xolo «mTeli» unda Seiswavlo, rogorc mTliani sistema.

Ria sistemis koncefcia

nebismieri sistema warmoadgens elementebis erTobliobas, garemodan TiTqosda sazRvriT gamoyofils. sistemis sazRvari ganisazRvreba komunikaciuri nakadebiT: aRebuli sistemis elementebi ufro mWidrod arian dakavSirebuli erTmaneTTan, vidre obieqtebTan, romlebic ganlagebulia maT garemocvaSi. Tumca, es ar niSnavs, rom Setyobineba, romelic gadaWris sazRvars, naklebad mniSvnelovania sistemis funqcionirebisaTvis, vidre informaciis gacvla mis SigniT.



nebismieri sistema, romelic ar iRebs garemodan materias, energias da informacias da ar awodebs mas Setyobinebas, male kargavs efeqturobas da sabolood wyvets arsebobas.

Ria sistema ganuwyvetliv cvlis informacias garemosTan. is iRebs informacias garedan, gadaamuSavebs da isev gascems saboloo produqts garemoSi.

daxuruli sistema ar Rebulobs substanciasa da energias garewyaroebidan da amitom, Termodinamikis meore kanonis Tanaxmad, moZraobs dezorganizaciisa da gaqrobisaken. entropia aris sistemis mouwesrigeblobis xarisxis sazomi.

Ria sistemebis qceva ar eqvemdebareba Termodinamikis kanons, vinaidan isini garedan iReben substanciasa da energias. Ria sistema iyenebs ukukavSiris meqanizms imisaTvis, rom muSaobdes TviTregulirebis sistema, romelic mudmivad uzrunvelyofs wonasworobidan gadaxris koreqtirebas.

iTvleba, rom cocxali sistemebis umravlesoba anu adamiani da biologiuri sistemebis sxva saxeobebi, fizikuri sistemebisgan gansxvavebiT, warmoadgenen Ria sistemebs. udavod, umetesoba komunikaciuri sistemebisa, organizaciebis CaTvliT, warmoadgens SedarebiT Ria sistemebs, xolo socialuri organizaciebi namdvilad Ria sistemebia.

sistemis rogorc Ria warmonaqmnis daxasiaTeba niSnavs, rom garemos swrafi cvlilebebi iwvevs swraf cvlilebebs TviTon sistemaSi. am Teoriis Tanaxmad, organizacia ganixileba, rogorc ganuwyvetliv cvalebadi sistema.

Ria sistemebSi mocemulia sxvadasxva koncefciebis erToblioba, rac organizaciebSi komuniikaciebis Seswavlis saSualebas iZleva.

nebismieri organizacia warmoadgens sistemas, romelic Sedgeba qvesistemebisagan. TiToeuli es qvesistema garkveul funqcias asrulebs da urTierTqmedebs sxva sistemebTan. organizacia garemodan iRebs informacias, substanciasa da energias da maTi gadamuSavebis Semdeg Sedegebs gascems gareT. amgvarad, garemoSi mimdinare cvlilebebi ganuwyvetliv zemoqmedeben organizaciaze da is mudmivad egueba garemos cvlilebebs da piriqiT, organizaciis SigniT mimdinare cvlilebebi uwyvet zemoqmedebas axdens garemoze. sistemuri midgoma, rogorc davinaxeT, yuradRebas amaxvilebs urTierTkavSirebze da organizaciisa da garemos urTierTgacvlaze.

zemoT ganxiluli skolebis CamoyalibebaSi didi roli Seasrula mecnierTa Soris urTierTobebma, rac SeiZleba ganvixiloT e.w. «uxilavi» kolejebis magaliTze.


  1. daasaxeleT organizaciis Teoriis sami ZiriTadi skola da maTi miznebi;

  2. raSi mdgomareobs hoTornis eqsperimentis arsi?

  3. ra aris sistemebis zogadi Teoriis arsi?

  4. ra aris Ria sistemis koncefcia?


Tavi 5. komunikaciebi Tanamedrove msoflioSi

gadatrialeba mecnierebaSi da «uxilavi kolejebi»

mecnieruli kvlevis nebismieri sfero didi aRmoCenis Semdeg iwyebs funqcionirebas. es aRmoCena saSualebas gvaZlevs axleburad SevxedoT movlenebs.

mecnierebaSi gadatrialebis cnobili magaliTebi dakavSirebulia niutonis, kopernikis, darvinis, pasterisa da froidis saxelebTan. yvela aseTi gadatrialeba, doqtrina, mecnieruli an filosofiuri Teoria Tu sistema, rogorc wesi, iwvevs mecnieruli saqmianobis mozRvavebul zrdas, rac, Tavis mxriv, axalgazrda perspeqtiul mecnierebs izidavs, isini mecnieruli kvlevebiT cdiloben axali ideebis ganviTarebas an calkeuli aspeqtebis uaryofas. TandaTanobiT am sferoSi miiRweva mecnieruli Sexedulebebis erTianoba. mecnierebaSi momxdari amgvari gadatrialebebis garSemo yalibdeba e.w. «uxilavi kolejebi». es “uxilavi kolejebi“ warmoadgens araoficialur mecnierul organizacias, romelic misi wevrebis mecnierul interesebzea dafuZnebuli. isini erTmaneTs ugzavnian publikaciisaTvis momzadebuli statiebis aslebs, telefonisa Tu kompiuteris meSveobiT erTmaneTs winaswar agebineben mniSvnelovani movlenebis Sesaxeb. isini erTmaneTs xvdebian konferenciebsa da seminarebze, romlebic tardeba mxolod rCeulTaTvis.

ratom erTiandebian mecnierebi aseT «uxilav kolejebSi»? es imitom xdeba, rom mecniereba warmoadgens process, romlis drosac xdeba problemebis gadaWra da TiToeuli mecnieri awydeba did gaurkvevlobas, rodesac cdilobs axsnas Seucnobadi. amas garda, mecnierebi «informaciuli afeTqebis» winaSe aRmoCndnen: uamravia wigni, Jurnal-gazeTebSi gamoqveynebuli statia, samecniero moxseneba, romelic maTi interesebis sferoSia moqceuli. maT ar ZaluZT yvelaferi es waikiTxon da Semdeg, analizis saSualebiT, saWiro masala gadaamuSaon, amitom, isini maqsimalurad xvewen im informaciis sferos, romelic maT sWirdebaT.

«uxilavi kolejebi» romelTa formireba axali mimarTulebebis garSemo xdeba zemoxsenebuli problemebis gadawyvetis saSualebas iZleva, radgan maTSi ganisazRvreba, Tu ra aris mniSvnelovani da ras ara aqvs pirdapiri damokidebuleba am kolejis wevrebis mecnierul interesebTan.

«uxilavi kolejebis» Seswavlam mkvlevarebs daanaxa, rom es kolejebi organizebul gavlenas axdenen mecnierebaze, aseve uzrunvelyofen maTi ideebis memkvidreobiTobas. aseT Tanamegobrul gaerTianebebs TavianTi liderebic hyavT, romelTac, sazogadod, meti Sromebi da publikaciebi aqvT gamoqveynebuli am sferoSi.




Yüklə 1,02 Mb.

Dostları ilə paylaş:
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   16




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©genderi.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə