revaz jorbenaZe
398
li); 2. SeCerebuli qcevidan, ganwyobis garegani faqtoridan
erTis gamokveTa (socialuri movlenis an warmosaxvis) da 3. am
gamokveTilis ganmeorebiT gacnobiereba (socialur garemoSi
mimdinare procesi). z.vaxanias mier gamoyenebuli termini „ga-
subieqteba“ swored aseT process gulisxmobs. Tu obieqtivaci-
is process davakvirdebiT, „gasubieqteba“ aseT SemTxvevaSi gac-
nobierebis tolfasia da ara „subieqtivaciisa“, romelic d.
uznaZes „SeniSvnebis rveulSi“ aqvs moxseniebuli.
d. uznaZe obieqtivacias ukavSirebs metyvelebas da enas —
„ena gaCnda obieqtivaciisTvis“ (7, gv 75), rac gansakuTrebiT Se-
imCneva bavSvebTan, romlebsac ena aqvT, magram obieqtivaciis
process mogvianebiT euflebian. obieqtivacia socializaciis
procesSi viTardeba. obieqtivaciis procesis ganviTareba xels
uwyobs bavSvis ganviTarebis garkveul safuZvelze sityvebis,
bgerebis da, saerTod, enis simboluri formis mniSvnelobebis
SeZenas:
„...roca bgeras signofikaciuri mniSvneloba eZleva,
maSin is ukve enaa“ (7, gv.75). d. uznaZe obieqtivaciis procesis
dawyebas azrovnebas da metyvelebas ukavSirebs, romelic aseve
dakavSirebulia gancdebTan da grZnobebTan, magram aqve aRniS-
navs, rom yvela grZnobas obieqtivacia ar mihyveba. es imis gamo
xdeba, rom aseTi grZnobebi adamianis qcevis, aqtivobis Seferxe-
bas ar iwvevs, is obieqtivacias mosdevs, anu misi gamomwvevi mize-
zi araa. aqve davamatebT, rom „subieqtivacia“ iwvevs grZnobebs
da sakmaod maRali intensivobis. aseTi gancdebi obieqtivaciis
gareSe rCeba mexsierebaSi.
mas Semdeg, rac gamoqveynda d. uznaZis „SeniSvnebis rveuli“,
ganwyobis TeoriaSi momuSaveTagan ramdenime avtori Seexo „su-
bieqtivaciis“ sakiTxs. imsaxurebs Tu ara es termini mecnieruli
cnebis statuss? Cveni mcdelobaa, rom SevecadoT ganvsazR-
vroT am procesis arsi da mimdinareoba. ganwyobis TeoriaSi iT-
vleba, rom obieqtivaciis procesi Seferxebis Sedegad xorci-
eldeba, sadac saWiroa gaazreba imisa, Tu rogor moxda qcevis
blokireba. ganwyobis TeoriaSi momuSaveni misdeven d.uznaZis
azrs imis Taobaze, rom obieqtivacia pirveladi ganwyobebis Se-
Cerebas mosdevs. Cveni azriT, aseTive qmedebasTan gvaqvs saqme,
rodesac adamiani fiqsirebuli ganwyobiT moqmedebda (aseve so-
obieqtivaciis da `subieqtivaciis~ procesi ganwyobis TeoriaSi
399
cialuri dispoziciuri ganwyobebiTac). iwvevs fiqsirebuli
ganwyobis SeCerebas raime saxis dabrkoleba? mimdinareobs es
obieqtivaciis planSi? aris aq obieqtivacia, Tu es „subieqtiva-
ciaa“, rogorc amas d. uznaZe wers? ra Tqma unda, aris SemTxveva,
rodesac fiqsirebuli ganwyoba SeCerdeba da adamianma SeiZleba
obieqtivaciis procesi ganaxorcielos, magram umetes SemTxve-
vaSi Cven saqme gvaqvs „subieqtivaciasTan“. „subieqtivaciis“
dros Cven saqme gvaqvs mtkice fiqsirebul ganwyobis SeCerebas-
Tan, sadac cnobierebis mkacr logikaze dayrdnobiT Careva araa
saWiro. am Sinaarsobriv mxareSi unda davinaxoT gansxvaveba obi-
eqtivaciasa da „subieqtivacias“ Soris, radgan isini formiT wa-
agavs erTmaneTs. es ori procesi paralelur reJimSi arsebobs,
romelTa Sinaarsi sxvadasxvaa. cnobierebis farglebSi maTi
amoqmedeba garkveuli proporciis saxiT xdeba, es ki cnobiere-
bis velis gafarToebas gulisxmobs.
aris Tu ara „subieqtivacia“ implicituri socialuri gan-
wyobis sakiTxTan kavSirSi Tanamedrove fsiqologiaSi,? am Temas
exeba m. baliaSvili (1). is Tvlis, rom implicituri socialuri
ganwyobebi — esaa ganwyobis zogadfsiqologiur TeoriaSi moaz-
rebuli dispoziciuri fiqsirebuli ganwyobebi, romelic cno-
bierebis doneze vlindeba. migvaCnia, rom es sakiTxi Semdgom
kvlevas saWiroebs „subieqtivaciasTan“ mimarTebaSi.
Semdgomi kvlevis sagani aseve SesaZloa gaxdes „subieqtiva-
ciis“ da obieqtivaciis mimarTebis sakiTxi. es ori procesi gan-
vixiloT iseTi mimarTebiT, romelic garkveul proporcias eq-
vemdebareba, anu maTi ganxilva moxdes mTelisa da nawilis pro-
porciebis mimarTebiT. proporciebis mimarTebis darRveva
garkveul `paTologiebze~ migvaniSnebs, romlis drosac „subi-
eqtivacia“ Warbobs. msgavsi darRvevaa proporciebSi sizmris
Sinaarsis dros. d.uznaZe uSvebs, rom sizmris dros ar xdeba
obieqtivacia, radgan aseT SemTxvevaSi fiqsirebuli ganwyobis
gamovlenaa, romelic cnobierebis Sinaarss aaqtiurebs. sizmar-
Si Seferxeba ar xdeba, anu obieqtivacia ar aris. fiqsirebuli
ganwyoba xatebis saxiT avlens Tavs. aseve sainteresoa
„subieqtivaciis“ mimarTeba sxva saxis reprezentirebasTan, xo-
lo obieqtivaciis — movlenebis, obieqtTan kavSirTan. es ki Ta-
revaz jorbenaZe
400
visTavad codnis aRweris da axsnis sakiTxs ukavSirdeba.
„subieqtivaciis“ da obieqtivaciis gamovlena situaciuria.
aseT situaciebSi adamianis moqmedeba ZiriTad reprezentacias
eqvemdebareba, romelsac mtkice, fiqsirebul ganwyobebTan aqvs
kavSiri.
d. uznaZe ganwyobis sakvlevad eqsperimentSi ori saxis me-
Tods iyenebda: fizikur sagnebs (ZiriTadad, xis burTebs) da
warmosaxvas (warmosaxul situaciaSi saganwyobo masalas). gan-
wyobis fsiqologiuri skolis warmomadgenlebi wlebis manZil-
ze am meTodze dayrdnobiT ganwyobis gamovlenas (saganwyobo
cdebis saSualebiT) warmatebiT swavlobdnen. arsebobs ganwyo-
bis kvlevisTvis aseve sxva meTodic, romelic SesaZloa enis sa-
kiTxs davukavSiroT. aq sakiTxi Seexeba reprezentirebebs, mety-
velebas, simbolur formebs, romelic kavSirSia obieqtivaciisa
da subieqtivaciis procesTn. am kuTxiTac SesaZlebelia ganwyo-
bis kvleva. magaliTad, c.todorovi (14) ganasxvavebs naratiul
da aranaratiul diskurss. pirvelSi Sedis: Txroba, istoriis
moyola, naracia, xolo meoreSi — reprezentaciis sapirispiro,
anu komunikaciuri mxare. obieqtivaciis da „subieqtivaciis“ sa-
kiTxi aseve SeiZleba davakavSiroT da ganvixiloT r. iakobsinis
(14; 15) mier gamoyofil enis ZiriTad principebTan mimarTebaSi.
es vlindeba metaforuli da metonimiuri saxiT, sadac metafora
ufro warmosaxvas, warmodgenas ukavSirdeba, metonimia ki, — re-
alobis xedvas. metaforis SemTxvevaSi msgavsebasTan gvaqvs saq-
me (msgavseba, analogia, gaigiveba), metonimiis SemTxvevaSi ki mo-
mijnaveobasTan (Semoklebuli aRwera, gadarqmeva). J. lakani (14)
am process fsiqikis dacvis meqanizmebs ukavSirebs (metafora —
kondensacias, metonimia — Canacvlebas). vfiqrobT, semiotikis
bevri sakiTxi obieqtivaciis da „subieqtivaciis“ procesTan kav-
SirSia Sesaswavli.
obieqtivaciis da „subieqtivaciis“ sakiTxi aseve SesaZloa
davukavSiroT s.moskoviCis mier SemuSavebul Teorias (14; 15;
16;) — socialur reprezentirebas. socialuri reprezentirebis
Teoria socialuri movlenebis Seswavlis saukeTeso pirobas iZ-
leva. aq Seiswavleba komunikaciis rTuli sistema — qmedeba, ide-
ebi, Rirebulebebi. pirovnebis moqmedeba socialur garemoSi
Dostları ilə paylaş: |